Anastasijs Gabrānovs. Foto: Andrejs Terentjevs, F64
Anastasijs Gabrānovs pirms pusgada devās uz palestīniešu bēgļu nometni, lai brīvprātīgā darbā palīdzētu bērniem. Redzētais viņu satrieca - lielāku nabadzību un apdraudētību esot grūti iedomāties. Turklāt palestīniešiem nav kur bēgt
Ar Anastasiju satiekamies dienā, kad viņš pēc trīs dienu atpūtas Rīgā atkal to pamet - caur Parīzi brauc uz Kambodžu, lai no turienes kopā ar diviem citiem brīvprātīgajiem brauktu uz Indiju. Kad pirms diviem gadiem Anastastijs nolēma aiziet no darba "Rīgas satiksmē" un pieteicās brīvprātīgā darbam labdarības organizācijā "DRH Norway", viņa nolūks bija tieši tāds - strādāt kādā no Indijas un Mozambikas skolām. Pirms tam saskaņā ar "DRH Norway" noteikumiem viņam gadu bija jānostrādā Norvēģijā, lai nopelnītu naudu iztikai. Kad gads bija aizritējis, strādājot šofera darbā, Anastasijam atvēlēja pusgadu laika ceļojumiem un atpūtai. «Izlēmu, ka gribu strādāt ar palestīniešu bērniem Palestīnā,» Anastastijs sāk stāstu par palestīniešu bēgļu nometnē pieredzēto.
