
Šāds skats paveras no augstākās topošās Rīgas dzīvojamās mājas — Z–Towers Ziemeļu torņa 30.stāva apartamentiem. Tālumā aiz Pārdaugavas zaļā deķa redz ne tikai jūru, bet pat Jūrmalas sanatoriju augstceltnes. Par spīti blokmājām un lielveikaliem, lielceļiem un debesskrāpjiem, Pārdaugava vienmēr bijusi «mazā zaļā Rīga». Lielās Rīgas pārupes dārzs. Mājas te ir zemākas un šķietami necilākas, ielas — šaurākas un šķībākas, toties pagalmi zaļāki un koki kuplāki. Tieši no Pārdaugavā neiederīgajiem debesskrāpjiem šo idilli redz vislabāk. Par spīti.
Lielveikalā Ziemassvētku vecītis paņem klēpī meitenīti un jautā, ko viņa vēlētos saņemt dāvanā. Mazā nikni atcērt: «Tu ko, ķēms tāds, manu īsziņu neesi lasījis?!»
Lūk, tā ir vienmēr... Krāj un krāj naudu mersedesam un jaunākajam iPhone, bet te pēkšņi... Nenocieties un nopērc kokakolu un snikeru!
Satiekas divi draugi.
«Kā tev klājas?»
«Slikti!»
«Kas tad nu?»
«Nekādi neizdodas pārdot dzīvokli!»
«Kāda problēma?»
«Vecāki visu laiku sēž mājās.»
Pirms operācijas. «Dakter, jūs pats mani operēsit?»
«Jā, ziniet, man patīk vismaz reizi gadā pārbaudīt, vai es vēl kaut ko no tā visa atceros.»
Zīmīte vīram. «Jāni, izņem puiku no bērnudārza. Viņš pats tevi atpazīs.»
Pārpildītā trolejbusā cenšas iespraukties veca kundzīte, bet aiz viņas - kāds vīrietis.
Vīrietis: «Atvainojiet, es līdz tirgum ar šo tikšu?»
Kundzīte: «Nē.»
Vīrietis sarūgtināts izkāpj no trolejbusa. Durvis aizveras un kundzīte skaļi nopriecājas: «Bet es līdz tirgum tikšu!»