Digna Pilāte. Foto — Ernests Kļaviņš
Kamēr Spānijas kailgliemeži turpina izplatīties un valdība vilcinās ar rīcību, gliemežu pētniece Digna Pilāte skaidro, kāpēc būtu svarīgi šos kaitēkļus iekļaut valsts invazīvo sugu sarakstā un kā tos apkarot pašu spēkiem
Spānijas kailgliemeži vairs nav tikai dārzkopju bieds — tie kļūst par strauji augošu ekoloģisku problēmu visā Latvijā, no mazdārziņiem sākot aptvert aizvien plašākas teritorijas. Kopš 2009. gada, kad pirmo reizi Pastendē tika konstatēts pirmais Spānijas kailgliemezis, šī invazīvā suga strauji izplatījusies. Līdz pat 15 centimetriem garie, brūni oranžie visēdāji, labi paēduši, naski vairojas. Viens gliemezis var izdēt pat piecsimt oliņas, tāpēc ir ļoti svarīgi rīkoties uzreiz, tiklīdz nelūgtais viesis ir pamanīts. «Tas ir tikai laika jautājums, kad viņi būs visur!» dārznieku ļaunāko murgu komentē mežzinātnes institūta Silava gliemežu pētniece jeb malakoloģe Digna Pilāte. Tikāmies tiešsaistē, jo pētniece pieskata mazbērnus lauku mājās aiz Līgatnes, bet es Rīgas dzīvoklī ar siltu tēju cenšos tikt vaļā no saaukstēšanās.
