Māris Siliņš.
Psihoterapeits Māris Siliņš jau jūt, ka pēc Valentīndienas būs daudz darba
Šogad Valentīndiena iekritusi sestdienā. Darbdienā no tās iespējams izvairīties, taču brīvdienās mīļotā sieviete varētu gaidīt puķu pušķi vai iziešanu ārpus mājas. «Jūtu, ka pēc Valentīndienas būs daudz zvanu,» saka psihoterapeits Māris Siliņš, kurš strādā arī par pāru terapeitu. Ķīvēšanās svētkos esot raksturīga lieta un ne tikai Valentīndienā. Daudzi palīdzību pie psihoterapeita meklē pēc Ziemassvētkiem. «Sastrīdas gan par dāvanām, gan par to, kur svinēs un ar ko: taviem vecākiem, maniem vecākiem vai mūsu vecākiem,» sirsnīgi stāsta Siliņš.
Māris ir pieredzējis psihoterapeits. Viņa moto: palīdzēt cilvēkiem labāk saprast un pieņemt pašiem sevi un savas attiecības ar citiem. Savulaik kā dakteris Māris viņš medijos jauniešiem stāstīja par attiecībām. Savā privātpraksē kopā ar kolēģi Guntu Jakovelu pieņem arī kā pāru terapeits. Lai nerastos doma: ja jau terapeits ir vīrietis, tad aizstāvēs vīriešus. Kamēr ar pāri runā Gunta, Māris to vēro no malas un novērtē situāciju, pamana kādas nianses. «Pāru terapija gan ir arī tad, ja laulātie iet pie viena terapeita.» Kopā viņi darbojas vismaz 14 gadu. Pirmās iestrādes bija jau 90.gados, kad Latvijā par šādu terapiju nezināja. Māris filmēja savus seansus un videofragmentus sūtīja Kanādā dzīvojošajam psihoterapeitam Voldemāram Gulēnam. «Jaudīgs vīrs. Viņam ir liela pieredze.» Gulēns palīdzējis saredzēt to, kas izdarīts labi, un to, kas palaists garām. Deva virzienu, kur vērts apdomāt. No malas vieglāk esot fiksēt, kurā brīdī terapeitam vajadzēja teikt pārim: «Stop, tagad saprotam, kas notiek, un tad ejam tālāk.» Šādu «stop» sarunā nevar būt daudz, lai cilvēks nejūtas tā, it kā nevarētu izteikt domu. Visam sarunā jābūt līdzsvarā. «Voldemārs savus pārus filmēja. Esmu domājis, ka būtu svētīgi to darīt arī mums. Lai mājās katrs atsevišķi paskatās. Un nevis uz partneri, bet sevi.»
