Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Aivis Ronis uzskata, ka ekonomikas vājums mūs eksponē «citā» ģeopolitiskā virzienā. Lai tam pievērstu uzmanību, viņš gatavs izmantot izaicinošas metaforas
Klausoties ārlietu ministrā Aivī Ronī, nevilšus ataust atmiņā kāda sena publikācija ārvalstu presē. Tobrīd vēl lauzāmies Eiropas Savienībā un NATO, un raksta autors aprakstīja sarunu ar toreizējo Ārlietu ministrijas darbinieku Roni - mazliet lecīgu un zinošu ierēdni, kurš brīvi žonglē nevainojamā angļu valodā. Šis ierēdnis publikācijā kalpoja par piemēru Eiropas sabiedrībā faktiski integrētam Baltijas valstu pilsonim.
Pie pusdienu galda saskatu to pašu pašpārliecināto cilvēku, kurš tagad ir izaicinājis Zviedrijas augstākās amatpersonas, diplomātijai neierasti asā valodā paziņojot, ka Zviedrijai pēc tās banku veicinātās krīzes Latvijā vajadzētu izrādīt lielāku solidaritāti ekonomikas atjaunošanā. «XVII gadsimtā Kārlis XII Rīgu sauca par Zviedrijas otro galvaspilsētu, bet tad pameta. Arī Zviedrijas premjeram vajadzētu viesoties savās «otrajās mājās», kamēr tās nav pārņēmis kāds cits,» mediji citēja Roni.
