Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Valsts valodas galvenais kontrolētājs Antons Kursītis uzskata, ka referendumu pieļaut nedrīkstēja - tā valsts vara pierādot savu bezspēcību
Pēdējoreiz restorānā Antons Kursītis pusdienoja pirms 25 gadiem. Krievijā, svinot armijas dienesta pēdējo dienu. Darbavietā Valsts valodas centrā (VVC) viņš ēd no mājām līdzpaņemto. Interviju norunājam Mārtiņa beķerejā Vecrīgā, jo tā tuvu stacijai - uz darbu Rīgā Kursītis katru dienu brauc no Kokneses. Dzimis Latgalē, viņa māsa ir Saeimas deputāte Janīna Kursīte. Pēc izglītības - ekonomists, VVC strādā kopš tā dibināšanas - divdesmit gadu. Kolēģi rakturo Valodas kontroles daļas vadītāju kā drosmīgu, neatkarīgu un sirsnīgu.
Kursīša vārds nupat medijos izskanēja tāpēc, ka viņš vērsies pie tiesībsargiem, jo Daugavpils portālā Gorod.lv draudēts viņa meitai. Aprakstīta konfliktsituācija Rēzeknē: Ziemassvētku pasākumā Salavecis un pilsētas mērs runāja krieviski, organizētāju sodīja par to, ka nebija tulkojuma. Publikācijas komentāros caur pasaku tēliem tika apspēlēta atmaksa - varētu nozagt puskaraļvalsti un vēl ķēniņa meitu. «Vērsos policijā principa, ne baiļu dēļ. Latgalieši ir drosmīgi! Ir tāds teiciens: sit nevis vainīgos, bet vājos un bailīgos.» Uz norādi, ka risks tomēr pastāv, jo deviņdesmito gadu sākumā darba dēļ smagi piekāva bijušo VVC kontroles daļas vadītāju Rūtu Icaku un vainīgais nav noskaidrots joprojām, Kursītis saka: «policija pat necentās pierādīt, kāpēc tas notika. Bet, vai tāpēc baidīsimies? Tad mūs visus saukās par latvijiešiem.»
