Foto — Andrejs Terentjevs un Lauris Vīksne, F64.
Būt nemierā ar dzīvi - tas atņem spēku. Taču neapmierinātība var mudināt atklāt arī ko vērtīgu. Elga Rūsiņa un Margarita Putniņa savulaik pameta visu, lai tagad varētu teikt - esmu laimīga
Ierodoties pirms norunātā laika, esmu apturējusi Margaritu mantru skaitīšanā. Uz sarunu aicinošs smaids, budistu sarkanās krāsas drānas, skanīga balss un enerģiska runas maniere - Margarita Putniņa aicina savā dzīvoklī. Thankas (budistu dievību attēli) un Budas figūras, Viņa Svētības Dalailamas un citu skolotāju fotogrāfijas, piedāvājuma trauciņi un ziedi. Budisma priekšmeti un modernās mēbeles ir spilgts simbols divām pasaulēm Margaritas dzīvē. «Šeit nekas nav mans,» viņa vēlāk sacīs par īres dzīvokļa aprīkojumu, atskaitot dažas grāmatas un budisma lietas. Visu, kas viņai agrāk piederējis, pirms kļūšanas par mūķeni Margarita atdevusi: grāmatas universitātei, citus priekšmetus - kam nu tie noderējuši. «Viss, kas man palika, ir viena mugursoma,» viņa atceras jaunās dzīves sākumu pirms pieciem gadiem.
