Madara Dišlere. Foto — Jēkabs Kalvelis, Picture Agency.
Vecmāmiņas mēbeles, padomju veikala vitrīnas un Daiņa Īvāna uzruna Baltijas ceļa dalībniekiem — to visu filmā Paradīze ‘89 savākusi režisore Madara Dišlere. Kino veltīts gan tā laika, gan tagadējiem bērniem
Ir 1989. gada vasara, māsas Paula un Laura no Rīgas dodas atpūsties pie māsīcām Cēsīs. Vienādās kleitiņās, jo bija audumu deficīts.
Atmodas laiks, tverts no bērnu skatpunkta, uzjundī gan šādas sadzīviskas atmiņas, gan arī plašu emociju gammu par nesenās vēstures procesiem. Spēlfilma Paradīze ‘89, kas pirmizrādi Latvijā piedzīvos 22. februārī, bet 19. martā būs skatāma BUFF International Film Festival Zviedrijā, režisorei Madarai Dišlerei ir biogrāfiska. Ne tikai viņa pati ir filmas galvenās varones, deviņgadīgās Paulas prototips, bet viņas meita Paulīne patlaban ir tieši šajā vecumā.
