Prokremliskā vide ir «sašķelta, dezorientēta un nespējīga sarīkot nozīmīgas aktivitātes»
Nereti no rietumeiropiešiem vai amerikāņiem, kuri nav bijuši Baltijas valstīs, nākas dzirdēt jautājumu — kā ir atrasties bezmaz vai kara zonā?
Psiholoģiski šo jautājumu it kā varētu saprast. Mēs tiešām daudz aktīvāk un intensīvāk sekojam līdzi Krievijas izraisītajam karam, jo daudz labāk izprotam un jūtam līdzi ukraiņu cīņai un arī daudz tiešāk apzināmies draudus, ko Krievijas uzvara radītu mūsu valsts brīvībai. Daudziem Rietumos vēl aizvien maldīgi liekas, ka Ukrainā notiekošais viņus maz skar.
Tomēr, ja vērtējam kara ietekmi uz mūsu ikdienu, tad šādi jautājumi izbrīna. Kamēr pasaule aiz Latvijas robežām kļūst aizvien nemierīgāka un ar bažām skatāmies, kā tas varētu ietekmēt mūsu drošību, šeit ierastais dzīves ritms turpinās bez kādiem sevišķi nozīmīgiem traucējumiem. Tas ir jo sevišķi svarīgi, ņemot vērā faktoru, kurš parasti ir vienīgais, kas interesē ārzemju vērotājus, — lielo Latvijā dzīvojošo krieviski runājošo skaitu. Varētu piepildīt vairākus grāmatu plauktus ar sējumiem, kuros apkopoti visi vadošos Rietumu izdevumos publicētie trauksmi ceļošie raksti par potenciālajiem etnisko konfliktu radītajiem draudiem.
