Azerbaidžāna cītīgi strādājusi, lai iegūtu ietekmīgu latviešu labvēlību
Padomju Savienības sabrukums sākās Kalnu Karabahā. 1988. gada 20. februārī, astoņus mēnešus pirms Latvijas Tautas frontes dibināšanas, divus gadus pirms Lietuvas neatkarības deklarācijas, Kalnu Karabahas Tautas deputātu padome nobalsoja par Azerbaidžānas PSR ietilpstošā autonomā apgabala iekļaušanu Armēnijas PSR. Jau kopš cara laikiem pārsvarā armēņu apdzīvotais reģions tika pārvaldīts no Baku. Armēņi šo situāciju nekad nebija pieņēmuši, un agrāk nekā citas tautas izmantoja Gorbačova tobrīd vēl tikai nedaudz pavērtās glasnostj durvis, lai atklāti iestātos pret PSRS nacionālo politiku.
Sekoja grautiņi pret armēņiem citviet Azerbaidžānā. Abu pušu vardarbības un administratīvā spiediena rezultātā nākamajos gados simtiem tūkstošu devās bēgļu gaitās. Azerbaidžāņi pameta Armēniju, armēņi — Azerbaidžānu. Maskavas centieni atjaunot iepriekšējo kārtību bija neveiksmīgi, un abas republikas bija pirmās PSRS teritorijas, kur Maskava sāka zaudēt kontroli.
