Krievijas un ASV attiecības ir zemākajā punktā kopš Obamas ievēlēšanas
Kāpēc ASV prezidents Baraks Obama tikās ar trīs Baltijas valstu prezidentiem? Latvijas mediju telpā izskanējušas visdažādākās versijas - no apmulsuma («Nebija īsti skaidrs, kāds ir tikšanās vēstījums,» rausta plecus Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa) līdz pat dezinformācijai (tikšanās mērķis esot bijis mudināt Baltijas valstis veidot ciešākas attiecības ar Krieviju, raksta Maskavas orientācijas konsekventais aizstāvis, Dienas komentētājs Sandis Točs). Ja nu ir kāda vienojoša nots, tā ir atziņa, ka tikšanās ir cieņas apliecinājums Baltijas valstīm.
Pret pēdējo it kā nebūtu ko iebilst - jebkura draudzīga tikšanās taču ir cieņas apliecinājums. Tomēr iespēja apmainīties ar savstarpējām laipnībām nešķiet pietiekami nopietns iemesls, lai ASV prezidents un arī viceprezidents Džo Baidens atvēlētu nozīmīgu daļu savas darba dienas sarunām ar trīs mazo Baltijas valstu galvām. Kā stāsta Latvijas radio korespondente Ina Strazdiņa, kura ziņoja par samitu no Vašingtonas, vairāki viņas avoti uzsvēra tikšanās reizei atvēlēto laiku - teju pusotru stundu -, kas kontrastē ar Obamas ārvalstu vadītājiem parasti atvēlētajām 30 minūtēm. ASV prezidenta dienas kārtībā nav nejaušību, pasaules ietekmīgākais cilvēks nevar atļauties izniekot ne minūti. Kāpēc tad viņš tieši tagad nolēmis pievērst Baltijai tik lielu uzmanību?
