Var atlikt iebrukumu Ukrainā, taču nevar pierunāt Putinu neatjaunot impēriju
Sarunas šonedēļ starp Krieviju un rietumvalstīm abas puses varēs uzskatīt par sekmīgām. Sarunu dalībnieki vienojās turpināt sarunas, tātad, no Vašingtonas vai Rīgas raugoties, kamēr Krievija sēž pie sarunu galda, jaunu iebrukumu Ukrainā diezin vai sāks. (No Kijevas laikam izskatās citādi, tāpēc ka ar ukraiņiem Kremlis runā lielgabalu valodā.) Savukārt Putins var uzskatīt, ka ir uzklausīts kā līdzvērtīgs globālās politikas spēlētājs, turklāt patur priekšrocību izlemt, vai un kad dot pavēli sākt uzbrukumu.
Sarunu vērtējumā jānošķir taktika un stratēģija. Rietumos politiķi kā mantru atkārto «slikts miers ir labāks nekā labs karš» (variācija par Bendžamina Franklina 18. gadsimtā teikto, ka «nekad nav bijis laba kara vai slikta miera») un plāno, kā ar turpmākām sarunām taktiski aizvērt Putinam laika logu uzbrukumam līdz pavasarim, kad Ukrainā zeme atkusīs un kļūs Krievijas tankiem neizbraucama. Tikmēr Kremļa saimnieks sola atjaunot Krievijas padomju impēriju un pirms sarunu sākšanas ar kāju atspēra vēl vienas durvis uz šo stratēģisko mērķi — nosūtīja Krievijas armijas vienības ieviest sev vajadzīgo kārtību Kazahstānā.
