Ukraiņu žurnālists Volodimirs Birjukovs pirms došanās preses braucienā uz Buču. Foto no privātā arhīva.
Žurnālistam Volodimiram Birjukovam, kura gaitām Ir seko līdzi kopš kara pirmajām dienām, kā daudziem Kijivas iedzīvotājiem, šī nedēļa sākās ar divējādām emocijām. No vienas puses, kaujā par galvaspilsētu un ziemeļu virzienu ukraiņi ir uzvarējuši, lai gan karš valsts dienvidos un austrumos turpinās. Taču tas, ko pēc sevis atstājusi aizejošā okupantu armija, ir tik šokējoši, ka Volodimiram ir pat grūti atrast piemērotu nepieklājīgu apzīmējumu, viņš atzīst otrdienas pēcpusdienā, atgriezies no žurnālistu brauciena uz Buču.
«Uz ielām joprojām mētājas līķi. Daudzi no tiem ir mīnēti, tur jāstrādā sapieriem. Citi ir samesti kanalizācijā, kaut kur aprakti, vēl citi tikuši dedzināti. Bučā ir bērnu nometne, kurā tika atrasti daudzi puišu līķi, kam aiz muguras sasietas rokas. Citur sievietes un bērni ar redzamām vardarbības pazīmēm. Cilvēku mājokļi ir ne tikai izlaupīti — paņemts ir viss, ieskaitot pavalkātas zeķes un apakšveļu —, bet vistiešākajā veidā piekakāti, es atvainojos par labāka vārda trūkumu, bet tieši tā viņi ir darījuši,» Volodimirs stāsta. «To, ko es redzēju, ir grūti aprakstīt! Es nezinu kāpēc, bet vienīgais, ko, braucot mājās, vēlējos, ir paskatīties kaut kādas muļķīgas multiplikācijas filmas. Tomu un Džeriju. Kaut ko, kas palīdzētu aizmirsties.»
