Atjaunotā Rīgas pils Svētku zāle ar jaunajiem griestu gleznojumiem priekšplānā. Foto – Madara Gritāne
Septembrī Rīgas pils Svētku zālē tika prezentēti jaunie griestu gleznojumi, kas veltīti Latvijas Republikas dibināšanai un Tautas manifestācijai Daugavmalā. Šie gleznojumi ir daļa no stāsta par brīnišķīgo Svētku zāli un pašu Latviju
Kad 1938. gada 18. novembrī atklāja pēc arhitekta Eižena Laubes projekta izveidoto Rīgas pils Svētku zāli, tajā pulcējās 1938 lūgtie viesi. Beidzot pilī bija grezna un plaša telpa, kur cēli valsēt kuplam ļaužu skaitam. Var apbrīnot tā laika celtnieku izdarību, jo zāle burtiski no jauna tapa sešu mēnešu laikā, ceturtā stāva pārbūvei pievienojot pils augstos bēniņus. Atbilstoši Laubes iecerei pie griestiem bija atvēlēta vieta 16 gleznām, kas veltītas svarīgiem notikumiem Latvijas vēsturē. Tomēr atvēršanas svētkos zeltītie rāmji vēl stāvēja tukši.
Arī ar vienlaikus būvēto Triju zvaigžņu torni negāja tik gludi. Tika apsolīta tā svinīga atklāšana, bet patiesībā zelta zvaigznes vēl nebija izgatavotas. Lai izvairītos no blamāžas un pasargātu tautas vadoņa Kārļa Ulmaņa gaišo tēlu, torni veselu gadu rotāja zvaigžņu butaforija.
Nedienas ar būvniecības termiņiem nudien ir mūžīgas kā pasaule! Tomēr divu gadu laikā līdz 1940. gada okupācijai Svētku zālē savas vietas ieņēma septiņi griestu gleznojumi.
Pēc Otrā pasaules kara nākamie gleznojumi piepulcējās tikai 1956. gadā. Protams, triptihu, kurā atainots Kārlis Ulmanis, padomju vara bija demontējusi nekavējoties. It kā tas aiznests uz pils pagrabu. Šīs gleznas vairs nekad nav redzētas, tāpat kā pats prezidents pēc iekāpšanas vilcienā uz plašo Krievzemi. Ulmaņa portretu vietā stājās pionieru ugunskuri un citas ideoloģiski «piemērotas» gleznas. Tām pašām sen pelnītā stunda pamest zāli uz visiem laikiem pienāca pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas.
Šoruden Svētku zāles gleznojumiem pievienojās divi jaunākie — Andra Eglīša Latvijas Republikas dibināšanai veltītais darbs un Alekseja Naumova gleznotais veltījums Tautas manifestācijai Daugavmalā. Tās ir pirmās jaunās gleznas pēdējo 65 gadu laikā.
