Rudīte Kalpiņa. Foto — Ieva Salmane.
Dzejas dienu un latviešu dzejas mēnesī ir īstais brīdis tikties ar rakstnieci un literārā žurnāla Domuzīme galveno redaktori Rudīti Kalpiņu, lai runātu par latviešu valodas un literatūras nozīmi šajā vēsturisko pārmaiņu laikā
Skarbās, dusmīgās meitenes — tā 20. gadsimta 80. gados tika dēvētas tolaik jaunās rakstnieces Gundega Repše, Andra Neiburga un Rudīte Kalpiņa. Viņas latviešu literatūrā ienesa pilnīgi jaunas vēsmas, tēmas un izteiksmes stilu.
2018. gadā iznākušais Rudītes Kalpiņas dokumentālais romāns Sāļumā gan lika domāt, ka rakstnieces skarbums pārtapis maigumā. Viņas vectēvam, Ragaciema zvejniekam Otomāram Kalpiņam veltītais darbs caur paša vectēva pierakstītajām atmiņām uzbūra veselu zudušo pasauli — Rīgas līča piekrastes ciemu dzīvi tolaik, kad vīriem vēl bija laivas un viņi brauca jūrā. Lai gan jūras sāļums arī ir skarbs. Vienmēr un neizbēgami. Pie tā Rudīte joprojām turas kā sava iekšējā spēka avota, vasaras pavadot piekrastes ciemā.
