Sjouns. Foto — Edmunds Brencis, Picture Agency
Islandieši mīl savu valodu. Ja tajā var iztulkot Šekspīru, tad tā ir pietiekami liela Šekspīram, pašapzinīgi izsaucas rakstnieks Sjouns. Kā tipisks islandietis, viņš tic dabas spēkiem un ir sacerējis vārdus Bjorkas dziesmām
Deviņpadsmitā gadsimta astoņdesmitie gadi Islandē. Lauku mācītājs Baldrs nomedī lapsu, abus negaidīti pārsteidz lavīna. Ledus un sniega kapā medījums pēkšņi sāk runāt… Bet Fridrihs, dabaszinātņu students Kopenhāgenā, ir atgriezies vecāku mājās Baldra draudzē un no sabiedrības nicinājuma glābj Abu, meiteni, kas neizsakās visiem saprotamā valodā.
«Šī tulkošanas pieredze bija kā lēns sapnis, nozīmes atšķetināšana, puzles loģika,» par apgāda Mansards nupat izdoto rakstnieka Sjouna (Sjón) romānu Skugabaldrs (Ēnu lapsa) izsakās tulkotājs Dens Dimiņš. «Kļūst skaidrs, bet ne līdz galam, jo gala nav šim stāstam, tas ir it kā paņemts no aizlaicības un aizvijas bezgalībā.» Islandiešu rakstnieka Sjouna visvairāk atzītajai grāmatai šis ir tulkojums jau 35. valodā.
