Dainis Īvāns. Foto — Edmunds Brencis.
Dainis Īvāns stāsta, kā strādājis pie filmas Zeme, kas dzied scenārija, mudina pārvarēt latviešu mazvērtības kompleksu un neļaut krievu kultūrai uz mums šaut tanku vietā
Dainis Īvāns mainījis tēlu — nodomāju, kad viņš ienāk redakcijā melnu bereti galvā. Izrādās, no tās vairs nešķiroties, kopš iejuties dzejnieka Knuta Skujenieka tekstā un arī galvsegā, piedaloties muzikālajā izrādē Kā klājas? Tā veidota pēc Īvāna mazmeitas Paulīnas un dzejnieka vēstulēm — abi sarakstījušies Skujenieka mūža pēdējos sešus gadus.
Mūsu tikšanās iemesls ir filmas Zeme, kas dzied pirmizrāde. Dainis kļuva par scenārija līdzautoru, kad režisoram Mārim Martinsonam radās ideja veidot stāstu par pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1873. gadā. Īvāns četrus gadus pavadījis vismaz 100 grāmatu ielenkumā par dziesmusvētku tēmu. Emocionāli bilst, ka gandrīz apraudājies, kad Valmieras estrādē, kur filmēja Dziesmusvētkus, ieraudzījis svētku kostīmos tērptos brīvprātīgos. «Likās, ka ar laika mašīnu esam iebraukuši tajā laikā un vienlaikus redzam mūsdienu cilvēku sejas.» Uzņemšanā piedalījušies vairāk nekā 2000 cilvēku, tajā skaitā 1500 brīvprātīgo dziedātāju. Tādu filmu var uzņemt reizi simt gados, teic Dainis.
