Tulkotāja Ingūna Beķere uzskata, ka grāmatas lasīšana nav ārējība, bet pieder diezgan intīmai, «izrādes sabiedrībā» marginalizētai jomai. Foto — Matīss Markovskis
Ar tulkotāju Ingūnu Beķeri sarunājas Ilze Apine
Ingūna Beķere ir Dr. philol., tulko daiļliteratūru no angļu un japāņu valodas. Publicējusi literatūrkritiskus rakstus un dzejoļus žurnālā Avots, Grāmata, Kentaurs XXI, Karogs u. c. Paralēli angļu filoloģijas studijām apguvusi japāņu valodu, izglītojusies arī Kobē.
Ilzei Apinei ir maģistra grāds komunikācijas zinātnē un filozofijā. Strādājusi vairākos periodiskos izdevumos par žurnālisti un redaktori. Ikdienā nodarbināta ar e-vides attīstības jautājumiem. Interešu lokā ētika, sociālā filozofija, biomāksla.
Citzemju rakstnieku daiļliteratūras darbu tulkojumi ir nozīmīgi latviešu valodas un domas attīstībai, veido daļu no kopējās literatūras plūsmas. Ingūna Beķere jau gandrīz trīsdesmit gadus latvisko starptautiski atzītu un intelektuāli spēcīgu autoru grāmatas gan no angļu, gan arī no eiropiešiem sarežģītās japāņu valodas, labprāt dzīvo šajā daudzveidīgo kultūru satikšanās telpā. Haruki Murakami, Kadzuo Išiguro, Salmana Rušdi, Virdžīnijas Vulfas, Iana Makjuana, Alana Hollinghērsta, Josifa Brodska, Stīvena Kinga, Jukio Mišimas, Mārgaretas Atvudas un Pola Ostera daiļradi latviešu lasītājs iepazinis, pateicoties tieši Ingūnai Beķerei. Šajā tiešsaistes formāta sarunā — par tulkotās literatūras izvēles virzieniem Latvijā, par vēstījumu un skatpunktu augošo daudzveidību un par grāmatas marginalizāciju mūsdienu sabiedrībā.
