VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas vadītājs vēsturnieks Kārlis Kangeris. Foto: Evija Trifanova, LETA
Vai bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes zinātniskā komisija ir gatava līdz 31. maijam, kā to paredz likums, sagatavot valdībai zinātniski pamatotu slēdzienu par VDK dokumentiem? Publiskajā telpā pēdējos mēnešos vairāk bijis dzirdams dialogs starp komisijas vadītāju Kārli Kangeri un Satversmes aizsardzības biroju (SAB), pērnā gada beigās plašākai sabiedrībai nesaprotama viedokļu cīņa starp Kangeri un izglītības ministru Kārli Šadurski par darbu ar slepenības režīma dokumentiem. Tajā pašā laikā komisijas vadītājs medijiem izpaudies, ka VDK aģentu kartotēka ir jāpublisko, turklāt bez komentāriem.
Komisijas gatavību kompetenti izstrādāt galaziņojumu decembrī valdībā apšaubīja Izglītības ministrija, norādot, ka “komisija ir veikusi virkni pētījumu par VDK darbību, līdz šim tā nav veikusi savu galveno uzdevumu — veikt zinātnisko izpēti un uz tās pamata sagatavot zinātniski pamatotu slēdzienu par dokumentu autentiskumu, tiesisku pamatu radīt tiesiskās sekas, par kārtību, kādā nosaka sadarbību ar VDK, sniegt zinātniski pamatotas rekomendācijas par dokumentu turpmāko pieejamību un izpēti un VDK darbības kaitējuma izvērtējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem”. Šāds ziņojums nepieciešams, lai Tieslietu ministrija varētu sagatavot un Ministru kabinets līdz šā gada 31. oktobrim izdot noteikumus par VDK dokumentu publisku pieejamību — kādā apjomā un kārtībā tas notiks.
