Foto — Lauris Aizupietis, F64.
Nora Ikstena, rakstot romānu Mātes piens, vētījusi gan padomju laika sekas, gan savas ģimenes individuālo pieredzi. «Tā ir manas dzīves svarīgākā grāmata»
No vīra rakstnieka Levana Beridzes dzimtās Gruzijas, kas tagad kļuvusi par Noras Ikstenas otrajām mājām, Skype sarunā nejūt attālumu. Latviešu rakstnieces balss skan kā tepat blakus. Koncentrēta un noteikta, taču tik pilna emociju, ka brīžiem aizlūst. Pēc mūsu virtuālās tikšanās viņa ar interneta starpniecību grasās piedalīties pašas savulaik dibinātā Latvijas Literatūras centra biedru sapulcē, kur tiks iztirzāts nepatīkamais starpgadījums - naudas pazušana no organizācijas kontiem. «Milzīga apjoma vilšanās un šoka stāvoklis,» Nora neslēpj, ka šie notikumi sagandējuši tik gaidīto braucienu uz Gruziju, kur dzīve rudeņos, jaunās ražas laikā, mutuļo īpaši laimīgi un pilnasinīgi.
