Jānis Rokpelnis.
«Cenšos izlabot un rediģēju ne vien grāmatu, bet arī autoru. Atvērt dzejnieku ir māksla,» saka Jānis Rokpelnis, dzejnieks un jauno literātu pedagogs. Agneses Krivades nežēlastībā kritušā dzejoļa redaktors uzsver: pareizā kontekstā lietotiem lamuvārdiem ir vieta literatūrā
Es dzimpenes nesvinu, - Jānis Rokpelnis telefona klausulē izgaršo slengu. Apstiprinot to, interviju Coffee Inn Vecrīgā nozīmē tieši savas 70.jubilejas dienas vidū, 2.oktobrī. Saruna ir mazliet nervoza - dzejnieks slikti gulējis un agri cēlies, tomēr jau paspējis nofilmēties arī Latvijas televīzijas sižetam. Kafejnīcā, kura, kā noprotu, ir viņa iecienītā tikšanās vieta, pirms manis konsultējis jaunu, skaistu dzejnieci. Esot pat mēģinājis atrunāt no ērkšķainā ceļa. «Kas viņa būs? Mauka vai vecmeita. Bet kas tad dzīvē ir galvenais? Ģimene ir galvenais,» literāts, kura īgnā vientuļnieka poza maskē jūtīgu dvēseli un urķīgu, paradoksālu prātu, runā it kā pats ar sevi.
