Ritvars Jansons: «Komisijā izkristalizējās, ka valsts nozagšanu vajadzētu juridiski noformulēt, jo šobrīd tas ir politoloģisks termins.» Foto — Alise Šulca, Picture Agency.
Deputāts Ritvars Jansons: valsts nozagšanas darbības un nodomi ir jānosoda, citādi tie atkārtosies
Noslēgumam tuvojas sešu mēnešu termiņš, kurā parlamentārās izmeklēšanas komisijai jāizdara secinājumi, kāpēc izgāzās oligarhu lieta un kādas valsts nozagšanas pazīmes tajā saskatāmas. Jau iepriekš Ir intervējis komisijas priekšsēdētāju Ingunu Sudrabu un aktīvāko iztaujātāju Andreju Judinu. Tagad uz sarunu aicinājām deputātu Ritvaru Jansonu (NA), pēc kura iniciatīvas komisija 4. janvāra sēdē izvaicās izmeklēšanas virzītājus, nu jau bijušos KNAB darbiniekus Jutu Strīķi un Juri Jurašu, konfrontējot viņu teikto ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera sniegto informāciju.
Cik lielā mērā esat iepazinies ar krimināllietas un operatīvās lietas materiāliem?
Neliekuļošu — es neizlasīšu visus vairāk nekā 100 [krimināllietas] sējumus. Tad jāliek malā citi darbi. Pieļauju, ka vēl skatīšos krimināllietas materiālus, jo varētu rasties tāda vajadzība pēc 4. janvāra sēdes, kurā būs runa par izmeklēšanas virzieniem. Piemēram, man ir jautājums, vai tiešām lietā ir pievienoti dokumenti, ko izmeklēšanas komisijā minēja Andris Šķēle — saistībā ar viņa firmas konsultēšanu par a/s Diena stāvokli. Jautājums Ģenerālprokuratūrai un KNAB — kas notika ar šiem dokumentiem? Ja ir bijis oficiāls līgums [ar uzņēmumu Rīgas Tirdzniecības osta], tad tas izskaidro, kāpēc Šķēles birojā Dzirnavu ielā 68 tiek spriests par Dienu. Ja šāda līguma nav, tad ir jautājums par politiķu iespaidu uz mediju darbību.
