Žurnāla rubrika: Svarīgi

Katra noķerta zivs ir maziņa

Posted on jūnijs 2, 2010 by - Pusdienās

Korupcijas ir tik daudz, ka KNAB darbs nekad neliksies pietiekams, – Juta Strīķe noraida birojam veltīto kritiku. Tomēr ar KNAB reformām viņa nav mierā 

Pirms sarunas Juta Strīķe profesionāli nopēta manu jauno diktofonu. Esmu palielījusies, ka tas, klausoties ierakstu, ļauj noņemt fona trokšņus. Diktofons sarunu neviļus ievirza par spectehniku, kurai ir liela loma KNAB operācijās, un Strīķes stāstījumā klausos kā detektīvromānā. 

Tehniskās novitātes ir viena no lietām, kam KNAB seko līdzi, jo to izmantošana palielina iespējas savākt pierādījumus. Audio un videoierakstus uzskata par labākajiem pierādījumiem, un starp noziedzīgo pasauli un tiesībsargiem norit mūžīga cīņa – kurš kuru. «Protams, noziedzība vienmēr ir gājusi soli pa priekšu. Mums svarīgi, lai solis būtu neliels. Lai nav tā, kā kādreiz, kad visiem bandītiem bija mobilie telefoni, bet policistiem nebija. Bandīti varēja mobili sazināties, policisti – ne. Tad tu stipri atpaliec. Mūsu klientūrai – nozīmīgajai klientūrai, nerunāju par policistiem vai valsts darba inspektoriem – ir ļoti daudz naudas, līdz ar to viņi rūpīgi seko, ko KNAB var ierakstīt un ko nevar,» stāsta Strīķe. Korumpētas amatpersonas viņa sauc par saviem klientiem. 

Prasu, kas to dara – vai viņi nolīgst juridiskos kantorus? Pirmkārt, tam tiek algoti bijušie tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Otrkārt, notiek konsultācijas ar telekomunikāciju speciālistiem. Treškārt, tiek analizētas uz tiesu nosūtītās krimināllietas – kādi ieraksti ir tajās, ko uzskata par pierādījumu, kas, tieši pretēji, nav izdevies. «Kad korumpants sēž pie televizora un skatās ziņas, viņš mazāk domā par to, ka kāds cits korumpants ir aizturēts. Viņš vairāk skatās uz rakursu, no kura uzfilmēts konkrētais video. Kad viņš redz rakursu, pirmais, ko viņš izdarīs, atnākot uz darbu, – pameklēs, vai viņam tur nestāv tā tehnika,» KNAB priekšnieka vietniece ieved izmeklētāju darba aizkulisēs. Tas nozīmē, ka nākamajā reizē KNAB nevar darīt tāpat, ir jāmeklē jauni slazdi. 

Jums ir ļoti radošs darbs, saku. «Jā, tas ir ļoti interesants. Vispār policijā darbs ir interesants,» Strīķe izmet frāzi, ko katru dienu nedzirdēsi. Pēc septiņu gadu darba KNAB viņā nemana ne nogurdinošu rutīnu, ne bezspēcību, ko varētu izraisīt šķietami donkihotiskā cīņa pret korupciju un mūžīgais politiskais spiediens. Viņas neparasti zaļajās acīs dzirksteļo apbrīnojama apņēmība un mērķtiecība. 

Pusdienojam Paparazzi picērijā netālu no kādreizējās KNAB biroja ēkas Rīgas klusajā centrā – Strīķe izvēlas zupu un ceptus sparģeļus. Parasti uz apkārtējām kafejnīcām nav gājusi, pusdienojusi ēdnīcā, jo tas ir ātrāk. «Ja nu maniem puišiem un meitenēm mani pēkšņi vajag,» viņa saka. 

Lūdzu komentēt bijušā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša teikto, ka KNAB darba rezultāti pašlaik ir sliktāki nekā pirms diviem trim gadiem – gan lietu skaita, gan sabiedriskās nozīmības ziņā. «Īsā atbilde ir tāda, ka korupcijas Latvijā ir tik daudz, ka mūsu darbs sabiedrībai, žurnālistiem nekad neliksies pietiekams. Korupcija spēlē tik lielu lomu krīzē vai valsts attīstībā vai neattīstībā kopumā, ka viss, ko izdarām, liekas par maz. Mums arī liekas, ka maz. Pat ja kaut kādos laika posmos rezultāti ir labāki, tik un tā ir sajūta, ka nav pietiekami,» uzskata Strīķe. 

«Garā atbilde ir tāda, ka mēs nekad neesam likuši uzsvaru uz statistiku. Ja sāksim domāt par statistiku, tad ar mazām, vienkāršām lietām – ķerot ceļu policistus vai robežsargus – mēs ļoti ātri panāksim labu statistiku. Lai atklātu tiesnešu korupciju, vajag ilgu laiku. Bet statistiski tā ir viena lieta, viens cilvēks.» Taču KNAB vadītāja vietniece vērš uzmanību, ka arī statistika nav būtiski mainījusies – pēdējos trijos gados kriminālvajāšanai nosūtīto lietu skaits ir līdzīgs. Strīķe noraida bažas, ka būtu samazinājusies KNAB kapacitāte vai neatkarība kādu lietu izmeklēšanā. «Pagaidām ne. Bet tas, ka KNAB, tāpat kā Ģenerālprokuratūras vadītājam jābūt ar stingru mugurkaulu, ir pilnīgi skaidrs.» 

Pirms trim gadiem, kad tika atstādināts iepriekšējais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, intervijā Politika.lv Juta Strīķe stāstīja par KNAB darbinieku uztraukumu, ka jaunais priekšnieks varētu veikt politiski motivētas iekšējās reorganizācijas, kuru rezultātā samazinātu viņas un otra vietnieka Alvja Vilka funkcijas. Tieši pašlaik KNAB piedzīvo reformu – KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis veido atsevišķu operatīvo darbinieku grupu korupcijas apkarošanai reģionos, kas būs pakļauta viņam (līdz šim visi darbinieki, kuru funkcijās ietilpa korupcijas apkarošana, bija pakļauti Strīķei, bet korupcijas novēršanas daļas darbinieki – Vilkam). Valsts kanceleja reformu ir kritizējusi, jo tā rada funkciju pārklāšanos. Jautāju, vai piepildās Strīķes pareģojums. «Droši varu pateikt, ka šai pēdējai reorganizācijai nepiekrītu. Man tā nešķiet ne loģiska, ne pareiza. Neesmu dzirdējusi no Vilnīša kunga argumentus, kāpēc tai nodaļai jāatrodas ārpus apkarošanas bloka,» Strīķe ir tieša. Viņa skaidro, ka tām tiesībsargājošo iestāžu struktūrām, kurām ir svarīga ātra reakcija un kuras veic kratīšanas vai aizturēšanas, savstarpējai saziņai jābūt maksimāli vienotai, vienkāršotai un ātrai. Tiklīdz parādās struktūras «kā zirnekļi», kur informācija apmaiņa ir gara un nesaprotama, tā rezultāts būs slikts. 

KNAB arī līdz šim ir strādājis reģionos, par ko liecina krimināllietas, piemēram, Ventspilī, Daugavpilī, Ludzā un citur. Reforma Strīķei neliekas pareiza arī no iestādes vadības viedokļa, jo atbildība par korupcijas apkarošanu tiek izkaisīta starp vairākiem cilvēkiem. «Vilnītis par maz ieklausās darbiniekos, kas septiņus, piecus vai trīs gadus nostrādājuši birojā. Var jau teikt, ka tā ir rutīna, bet tā ir arī pieredze un secinājumi, kas izdarīti no KNAB attīstības un reālās dzīves.» 

Strīķe stāsta, ka KNAB augstu vērtē ārzemju kolēģi, jo birojs ir uzkrājis unikālu pieredzi – agrāk korupcijas apkarošanas vai partiju finanšu kontroles speciālistu Latvijā vispār nebija, viņi ir izveidojušies biroja septiņu gadu pastāvēšanas laikā. «Neprasīt šiem cilvēkiem, kādu viņi redz biroja turpmāko attīstību, ir neprāts,» uzskata Strīķe. 

Kāpēc Vilnītis tā rīkojas, viņai nav skaidrs. «Man ļoti daudz kas Vilnīša rīcībā nav saprotams, un man nepatīk tas, ka es to nesaprotu. Ne tikai man, arī citiem nav sapratnes par to, ko viņš dara.» Strīķe spriež, ka tas birojam nenāk par labu, jo, ja vadītājs nespēj izskaidrot savus plānus, tad ir grūti kopīgi sasniegt mērķi. Tāpēc viņa uzskata par savu pienākumu šo problēmu neslēpt. 

Strīķe saka – KNAB darbinieki ir pieraduši pie grūtībām, tās bijušas vienmēr. «Kopumā iespēja strādāt ir, cilvēki pie mums ir motivēti, viņi grib paveikt ko labu. Kamēr tāda iespēja ir, tikmēr to darīsim, jo apzināmies, ka cilvēki šo darbu no mums gaida. Tas arī mūs motivē.» Pieredzējusī korupcijas apkarotāja ir sapratusi, ka arī rietumvalstīs pretkorupcijas birojiem ir tās pašas problēmas – arī tur tos mēģina politiski iespaidot. Visgrūtāk viņai esot iet uz sapulcēm un par korupcijas apkarošanu runāt ar amatpersonām, pret kurām birojs strādā un kuru patiesās domas par korupciju krasi atšķiras no publiskajām runām. «Ieturēt lietišķo etiķeti ar neliešiem man ir ļoti grūti.» 

Vēlos zināt, vai pēdējā skaļajā KNAB lietā – Jūrmalas mēra kukuļošanā – arī šoreiz līdzdarbojās «lielās zivis» (pirmās Jūrmalgeitas telefonsarunas rādīja, ka ar kukuļotājiem sazvanījās arī Andris Šķēle un Ainārs Šlesers). «Kas Latvijā ir lielās zivis? Katra zivs, kad to noķer, liekas maziņa. Kamēr atrodas amatā, viņi ir ļoti lieli. Te drīzāk ne par zivīm jārunā. Katrs dzīvnieks mežā liekas lielāks nekā zupas katlā,» sarunas nobeigums ir īsti Strīķes garā.

 

ĒDIENKARTE

Sarkano pupiņu zupa ar mājas pastu un bekonu 

Svaigo dārzeņu zupa Minestrone  

Cepti sparģeļi ar Parmiggiana sieru 

Tēja, minerālūdens

Kopētāji neko neaizmirst

Posted on jūnijs 2, 2010 by - Analīze

Modernie kopētāji ir ne tikai papīru pavairotāji, bet arī datori, kas spēj saglabāt visu apstrādāto informāciju

Cik daudzu kopētāju atmiņā ir saglabājies kāds jūsu konta izraksts, slimības vēsture, pase vai konfidenciāls līgums? Ja kādu no šiem dokumentiem esat kopējis jaunākās paaudzes iekārtās, kas ražotas pēc 2002.gada, ļoti iespējams, ka jūsu dati jo-projām glabājas ierīces cietajā diskā un lietpratējs bez grūtībām varēs šo informāciju izvilināt no mašīnas smadzenēm. Šokējoši? Atklājumi, pie kuriem žurnālistiskajā izmeklēšanā nonāca ASV telesabiedrība CBS, apstiprina bažas. No nejauši izraudzītiem kopētājiem, ko par dažiem simtiem dolāru jebkurš var brīvi iegādāties lietotās tehnikas bāzēs, žurnālisti «izpumpēja» policijas informāciju par seksuālajiem noziegumiem un narkotiku izplatītājiem, simtiem lappušu no slimības vēsturēm, sensitīvus sociālās apdrošināšanas datus.

Vai Latvijā esam vairāk pasargāti? Aptaujājām kopētāju dīleru kompānijas, iestādes un uzņēmumus, lai uzzinātu, kas notiek ar dzimšanas apliecību, analīžu rezultātu, banku operāciju izrakstiem un citiem jutīgu informāciju saturošiem dokumentiem, kas var glabāties kopētāju cietajos diskos.

Multifunkcionālie iegaumētāji

Kopētāji, kuros ir cietie diski, arī Latvijas tirgū ir pieejami no 2002.gada, apstiprina Konica Minolta Baltija Latvijas filiāles pārstāvis Aivars Ruņģis. Tomēr datus par šādu kopētāju pārdošanu pašlaik Latvijā neviens no izplatītājiem nesniedz, tāpēc nav zināms, cik daudzi no ikdienā izmantotajiem kopētājiem ir ar šīm «smadzenēm».

«Cietais disks ir iebūvēts kopētājā, lai paātrinātu iekārtas darbību un tas strādātu kā neatkarīgs dators, ko pieslēdz tīklam ar konkrētu IP adresi. Kopētāji ar cietajiem diskiem ir nepieciešami jebkurai organizācijai, kas lieto kopēju datortīklu un visus drukāšanas darbus novada uz vienu vai diviem multifunkcionāliem kopētājiem, kurus var izmantot gan kopēšanai un printēšanai, gan faksa nosūtīšanai,» skaidro biroju tehnikas speciālists, kurš pārzina kopētāju iepirkumus un apkalpošanu, taču nevēlējās publicēt savu vārdu.

Konica Minolta Baltija pārstāvis Ruņģis norādīja, ka modernajās iekārtās ir iespējams noteikt atsevišķas piekļuves tiesības dažādiem lietotājiem, kā arī paredzēt datu dzēšanu noteiktā laika periodā. «Atkarībā no tā, ko kurš lietotājs ir ieprogrammējis, var būt arī tādi uzstādījumi, kas paredz datu automātisku dzēšanu, sasniedzot noteiktu datu apjomu. Šādā gadījumā datu noplūde nevar notikt,» uzsver Ruņģis.

Tomēr šie uzstādījumi nevis pilnīgi novērš, bet tikai apgrūtina datu noplūdi. Informācijas tehnoloģiju zinātājs Jānis Matēvičs skaidro: «Tas nenozīmē, ka fiziski šie dati ir izdzēsti arī no cietā diska. Operētājsistēma «pa taisno» klāt tai tikt nevarēs, taču ar dažādiem rīkiem šos datus var atjaunot.» Pilnībā izdzēst šo informāciju var tikai tad, ja tiek īpaši «iztīrīts» pats cietais disks.

Disku otrā dzīve

Izņemt cieto disku no kopētāja var jebkurš, kurš zina, kur to meklēt. Pēc izņemšanas to iespējams pievienot datoram kā otru cieto disku un nolasīt informāciju. Tāpēc svarīgi, kas notiek ar lietotajiem kopētājiem Latvijā – vai tie kā apputējušas pandoras lādes gaida savus atvērējus kādās noliktavās līdzīgi kā ASV?

Servisa uzņēmumos dzirdēju atšķirīgas atbildes par to, kas notiek ar lietoto kopētāju cietajiem diskiem. Aivars Ruņģis no Konica Minolta sacīja, ka kopētāji uzņēmumā atgriežoties reti: «Visbiežāk uzņēmumi paši utilizē veco biroja tehniku. Ja arī kopētāji nāk atpakaļ, tad to cietie diski ir tukši, parasti jau tehniskie administratori zina, ko dara.»

Savukārt Baltijas Biroju Servisa pārstāvis Alvis Narušēvičs stāsta, ka lietoto kopētāju cietos diskus uzņēmums atstāj sev, jo vienmēr atrodoties, kur tos ielikt otrreiz. Uz jautājumu, vai tiek veikta šo cieto disku tīrīšana, Narušēvičs atbild: «Kā kuru reizi, taču lielākoties es neko nedzēšu ārā.»

Canon IB serviss pārstāvis Ojārs Zālītis atgādina, ka katra kopētāja īpašnieka ziņā ir rūpēties par datu drošību: «Mēs uzstādījām kopētājus NATO sammita laikā. Pēc pasākuma NATO pārstāvji paši izņēma no kopētājiem cietos diskus un iznīcināja tos». Viņš neuzskata, ka datu drošības jautājums Latvijā ir tikpat aktuāls kā Amerikā. «Nedomāju, ka kāds no privātpersonu kopētājiem gribēs iegūt informāciju no to cietā diska. Mums nav tik lielas korporācijas, lai tik ļoti slēptu savus datus. Es atzīstu, ka militārajā jomā papildu drošības sistēmas ir nepieciešamas, tāpat arī, piemēram, Valsts kancelejā, Satversmes aizsardzības birojā, bet tur šādas drošības sistēmas jau darbojas. Šaubos, vai arī pašvaldībās būtu nepieciešams īpaši aizsargāt informāciju,» spriež Ojārs Zālītis.

Iestādēs tehnika vēl jauna

Noskaidrot, kurās valsts iestādēs ir vecā, bet kurās – jaunā tipa kopētāji, iespējams tikai tās aptaujājot. Trijās iestādēs, kas darbojas ar sensitīvu informāciju un kuras uzrunājām, visās lieto modernos kopētājus – Iekšlietu ministrijā, Valsts ieņēmumu dienestā un Augstākajā tiesā.

Iekšlietu ministrijas preses pārstāvis Mareks Matisons gan sacīja, ka ministrijas administratīvajā kompleksā izvietotās multifunkcionālās iekārtas «neveic datu glabāšanas funkciju, to cietajos diskos ir primārais programmnodrošinājums, kas darbina ierīci un nodrošina kopēšanu». Tehnika ir jauna, un tā vēl nav utilizēta, bet nākotnē, ja radīsies tāda nepieciešamība, «tiks veikts iepirkums un fizisko iznīcināšanu nodrošinās atbilstošs uzņēmums».

Savukārt Augstākajā tiesā visa nolietotā biroju tehnika tiek norakstīta un nodota iznīcināšanai sertificētam uzņēmumam, bet līdz šim brīdim nav iznīcināts neviens aparāts, kuram ir cietais disks, sacīja preses sekretāre Baiba Kataja.

Arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Agnese Grīnberga pastāstīja, ka dienests lieto digitālās sistēmas kopētājus, kuros ir cietie diski, bet pagaidām šāda tipa kopētāji nav tikuši norakstīti.

Par datu drošību pajautājām arī dažiem uzņēmumiem, kuru rīcībā ir sensitīva informācija par cilvēku veselības vai mantisko stāvokli.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas komunikācijas nodaļas vadītāja Ieva Stibe atzina, ka pati nebija aizdomājusies par šādu problēmu, bet slimnīcai ir noslēgts līgums ar sertificētu firmu, kas nodrošina vecās biroja tehnikas utilizāciju, kā arī dzēš informāciju, kas noglabājas kopētāju cietajos diskos. Medicīnas sabiedrības ARS pārstāve Jana Matuzala norādīja, ka kopētāji tiekot izmantoti reti un neviens pēdējos pāris gados neesot likvidēts.

Savukārt Swedbank komunikācijas vadītājs Ivars Svilāns atzina, ka datu drošību garantē regulāra sistēma. «Pamatā izmantojam īrētos Canon MFU kopētājus, kuros drukāšanas procesā kā buferis tiek izmantots RAM (operatīvā atmiņa), izslēdzot printeri, visa iesūtītā informācija pazūd. Cietais disks tajos tiek izmantots tikai printera darbināšanai. Mazajās filiālēs izmantojam HP firmas printerus, tajos cietā diska nav vispār,» skaidro Svilāns.

Neapzinātais risks

Uzņēmuma Sharp aptauja rāda, ka 60% amerikāņu neapzinās ar modernajiem kopētājiem saistīto datu drošības risku. Par Latvijas iedzīvotājiem šādu datu nav, tāpēc iegriezos vienā no populārākajām Rīgas centra kopētavām, lai aprunātos ar sastaptajiem cilvēkiem. «Nē, nezināju, ka kopētājos ir cietie diski, kas uzglabā informāciju,» atzina kopēšanas centra Merķelis operatore Liene. Viņa gan uzskata, ka drošības problēma nav tik aktuāla, jo «pie mums pārsvarā kopē mācību materiālus, kas visiem ir brīvi pieejami». No pieciem aptaujātajiem klientiem divi atzina, ka līdz šim nav dzirdējuši par to, ka kopētājos ir cietie diski, kas saglabā informāciju, diviem bija nojauta, ka tā varētu būt. 

Negaidītu skatījumu uz problēmu piedāvāja Madara Putna, kas šo jaunumu nesen uzzinājusi no brāļa: «Es domāju – ja informācija tiek uzkrāta publiskās vietās, tas ir slikti, bet, ja privātos uzņēmumos – labi. Šādā veidā ir iespējams atgūt pazudušus datus.»

Lielie manevri

Posted on jūnijs 2, 2010 by - Analīze

Sākas vērienīgākās NATO militārās mācības Baltijā

Ikgadējo starptautisko jūras mācību BALTOPS ietvaros ik pēc diviem gadiem notiek arī sauszemes operācija, lai pārbaudītu sadarbību starp jūras un sauszemes spēkiem. Šogad šāda operācija pirmo reizi notiks Baltijas valstīs – Latvijā un Igaunijā. No 5. līdz 15.jūnijam Ventspils novada Vārves pagastā norisināsies ASV jūras kājnieku tehnikas militāro transporta līdzekļu izcelšana un personāla izsēšanās krastā. Igaunijā notiks mazāka mēroga operācija – personāla desants no kuģa un atbalsta punkta ierīkošana, tehnika izkrauta netiks.

Jūras mācības

BALTOPS operācijā Baltijas jūrā šogad piedalās ASV, Beļģija, Igaunija, Dānija, Francija, Krievija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija. Operācijā iesaistīti 36 kuģi, divas zemūdenes un kopā aptuveni 3000 dalībnieku. 

No Latvijas jūras operācijā piedalās mīnu kuģis M-04 Imanta .

Sauszemes operācija

Sauszemes operācijas laikā Ventspils ostā atradīsies ASV kuģis USS Obregon , kas ir daļa no 1.jūras kājnieku avangarda eskadriļas. No kuģa militārā tehnika pa jūru ar prāmjiem tiks nogādāta krastā. Tiks izkrauts aptuveni 100 tehnikas vienību, to skaitā viens tanks M1 Abrams . Operācijas scenārijs paredz šīs tehnikas transportēšanas manevrus uz Kuldīgu un Liepāju un iekraušanu atpakaļ kuģī Ventspils ostā. Daļu tehnikas izvietos zemessardzes poligonā Medņi-3 Vārves pagastā. 

Dalībnieki

Operācijā piedalīsies aptuveni 300 ASV jūrnieku, inženieru un jūras kājnieku un ap 200 karavīru un zemessargu no Nacionālo bruņoto spēku kājnieku brigādes vienībām, Flotiles un 1.zemessardzes novada vienībām. Viņu uzdevums būs nodrošināt apķēdējumu, proti, perimetra apsardzību tehnikai un karavīriem, nodrošināt kolonnu pārvietošanos un arī atbildēt uz mācībās paredzētajām provokācijām. 

Mērķis

Mācību operācijas mērķis ir pilnveidot Latvijas gatavību uzņemt sabiedroto valstu bruņotos spēkus savā teritorijā. To īsteno uzņemošās valsts atbalsta sistēma – civilais un militārais atbalsts, ko miera laikā, krīzes vai kara apstākļos uzņemošā valsts sniedz sabiedroto spēkiem un organizācijām, kas atrodas valsts teritorijā, veic tajā operācijas vai to šķērso. Šīs sistēmas ieviešana ir viens no uzdevumiem, kas Latvijai bija jāizpilda, lai sekmīgi integrētos NATO . 

Pielietojums

Šīm mācībām nav draudu scenārija un vārdā nosaukta pretinieka. Jūras kājnieku avangarda spēku un tehnikas izkraušana ir manevrs, ko var izmantot dažādu operāciju atbalstam – reaģēšanai uz krīzi, spēku papildināšanai vai civilo dienestu atbalstam. ASV jūras kājnieki šo manevru praksē veikuši operācijās Desert Shield/Desert Strom Dienvidaustrumāzijā, Restore Freedom Somālijā un Iraqi
Freedom Irākā. Latvijā tas notiks hipotētiskā situācijā, kas vēl ir gana labvēlīga bruņoto spēku izvietošanai. 

Vieta

Vārves pagasta piekraste operācijai izvēlēta tāpēc, ka tā jau ir daļēji degradēta vieta, kur PSRS laikā atradās armijas daļa, ir saglabājušies arī armijas angāri un betona plāksnēm klāti armijas ceļi un laukumi. Padomju laikos Vārves pludmalē jau ir bijusi nobrauktuve, kas tagad tika atjaunota, salabots arī zemes ceļš no jūras līdz netālu esošajam zemessardzes poligonam, kur iekārtots stāvlaukums tehnikai.

Citas mācības

Šīs nav vienīgās NATO mācības Baltijas valstīs šogad. No 31.maija līdz 4.jūnijam Rīgā, Tallinā un Viļņā vienlaikus norisinājās mācības Baltic Host 2010 , kas bija «kabineta» mācības ar mērķi izstrādāt rīcības plānus sabiedroto militāro un atbalsta vienību uzņemšanai, izvietošanai un integrācijai vienlaikus visu Baltijas valstu teritorijā. Bet vēl vienas «reālas» būs kopējās Baltijas valstu un ASV bruņoto spēku vienību militārās mācības Sabre Strike 11 , kas notiks oktobra otrajā pusē Ādažu novadā.

Kur ir mans Nokia?

Posted on jūnijs 2, 2010 by - Komentārs

Mobilo telefonu celmlauži radās Somijā un Zviedrijā, jo tās bija starp pirmajām valstīm, kas liberalizēja telekomunikāciju tirgu

Doma, ka Latvijai būtu jāatrod «savs Nokia» – tehnoloģiski attīstīts, globāli konkurētspējīgs, pasaulē pazīstamu zīmolu nesošs produkts, virmo gaisā jau kādus desmit gadus. Kas tik šajā laikā nav pretendējis uz šo godu! Nesen uz kāda biznesa žurnāla vāka pat bija rakstīts «Smiltsērkšķis – Latvijas Nokia?» 

Maija beigās Rīgā viesojās cilvēks, kurš tiešām zina, ko nozīmē valstij atrast «savu Nokia».  Esko Aho bija Somijas Ministru prezidents no 1991. līdz 1995.gadam, kad sākās īstā Nokia neticamais veiksmes stāsts, un viņš tagad ir šā pasaulē slavenā uzņēmuma viceprezidents, kurš pārzina korporatīvās attiecības un atbildību. 

Intervijā Ir (pilns teksts lasāms ir.lv) Aho sniedza ieskatu Nokia veiksmes priekšnoteikumos, un no viņa teiktā daudz ko varētu izmantot mūsu centienos veidot modernu, konkurētspējīgu tautsaimniecību. 

Pirmkārt, Nokia nav meklējams ne smiltsērkšķos, ne pirtsslotās, ne šokolādēs, kosmētikā vai kādos citos maza mēroga produktos, kuru ražošanai nav nepieciešams nozīmīgs zinātnieku ieguldījums. Neapšaubāmi – ar visiem šiem produktiem var veidot labu biznesu. Tomēr tas neko labu neliecina par mūsu vēlmi tiešām veidot tautsaimniecību, kura balstītos zināšanās un augstas pievienotās vērtības ražojumos, ja jaunu Nokia saskatām galvenokārt produktos, kuru lielākā priekšrocība ir efektīvs mārketings. 

Otrkārt, valstij ir svarīga loma šādas attīstības veicināšanā, taču tai nevajag atbalstīt konkrētus uzņēmumus ar subsīdījām vai tos aizsargāt ar «nacionālo protekcionismu». Valsts loma ir atbalstīt vidi, kurā šie uzņēmumi var efektīvi strādāt, un tas nozīmē ieguldīt naudu gan izglītībā, gan pētniecībā, gan atbalstāmajām industrijām nepieciešamajā infrastruktūrā. Ir svarīgi, lai šiem uzņēmumiem jau būtu ražošanas un pētniecības tradīcijas. Tāpēc Somijai veicās ar telekomunikācijām, bet negāja tik labi ar atbalstu biotehnoloģijām. 

Arī Latvijā galvenie rūpniecības un eksporta sektori prasa no valsts tieši šādu atbalstu to darbības videi. Piemēram, ķīmiskā rūpniecība grib, lai valsts izveido farmakoloģisko izpētes centru un ar to saistītās laboratorijas, kuras būtu pieejamas visiem šajā sektorā strādājošajiem, atvieglotu viņiem ražošanas procesu un samazinātu izmaksas. Pagājušā gada novembrī ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) panāca, ka valdība nosauc astoņas atbalstāmās nozares, piecas ražojošās (pārtika, kokrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnbūve un metālapstrāde), kā arī trīs pakalpojumu nozares (tūrisms, transports un loģistika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas). Par nelaimi, daudzi vēl aizvien pretojas šāda veida atbalstam konkrētiem sektoriem. 

Otrs atbalsta veids, kuru uzsver Aho, ir konkurences veicināšana. Tikai uzņēmumi, kuri jau savā pašmāju tirgū ir spējuši izturēt sāncenšu spiedienu, varēs efektīvi strādāt arī starptautiskajā līmenī. Tāpēc jo zīmīga ir Aho atziņa, ka Nokia un Ericsson bija celmlauži mobilo telefonu tirgū, pateicoties tam, ka Somija un Zviedrija bija starp pirmajām valstīm, kuras liberalizēja telekomunikāciju tirgu. 

Tikmēr Latvijā politiķiem gandrīz par goda lietu tagad ir runāt par «maigo protekcionismu», kas it kā palīdzēšot glābt mūsu tautsaimniecību. Tā var uz laiku saglabāt mazus, neefektīvus uzņēmumus, bet, ja tiešām gribam attīstīt spēcīgus starptautiskus spēlētājus, tad jāļauj konkurencei tos norūdīt un izvētīt. 

Pēdējais secinājums – konkurence nekad nebeidzas, un pats Aho atzīst, ka Somijai pēdējos gados ir samazinājusies konkurētspēja, jo tā nav spējusi pietiekami labi pielāgoties situācijai, kurā inovāciju dzinējs ir nevis tehnoloģiskā attīstība, bet gan patērētāju vēlmju apmierināšana. 

Arī Nokia nav vairs tāds tirgus līderis, kāds tas bija pirms pieciem vai desmit gadiem, bet jauno tendenci spilgti parāda pēdējo divu nedēļu skaļākās ziņas no tehnoloģiju biznesa. 

Pirmā – Apple sāk tirgot iPad ārpus ASV, cilvēki daudzās pilsētās stāv rindā, lai to nopirktu, un uzņēmums paziņo, ka pirmajos divos mēnešos pārdoti jau 2 miljoni šo jauno brīnumu. Salīdzinājumam – vajadzēja 74 dienas, lai pārdotu 1 miljonu iPhone, bet gandrīz divus gadus, lai pārdotu 1 miljonu iPod, kuri tagad šķiet esam gandrīz visur. 

Otra ziņa – Apple tirgus vērtība maija beigās pirmo reizi apsteidza Microsoft tirgus vērtību. Savulaik Microsoft, kurš ražo lietotājiem ne sevišķi draudzīgas operētājsistēmas un programmas, bija neapšaubāmais IT biznesa valdnieks un padarīja tā dibinātāju Bilu Geitsu par bagātāko cilvēku pasaulē. Apple to apsteidzis, ražojot tehnoloģijas, kuras ir vienkārši lietot un patīkami turēt rokās. 

Dīvainā kārtā šīs tirgus pārvērtības atspoguļojās pat intervijā ar Aho, kad manam diktofonam negaidīti izbeidzās baterijas. Nekas, nodomāju pie sevis, atlikušo sarunu varu ierakstīt savā mobilajā telefonā. Kopš 90.gadiem vienmēr biju pircis Nokia tālruņus, bet, kad beidzot tiku pie intervijas ar šīs firmas viceprezidentu, no žaketes kabatas izvilku un noliku viņam priekšā uz galda nesen iegādātu iPhone.

Vienotības cena

Posted on jūnijs 2, 2010 by - Komentārs

TB un VL! «uzmešanu» Vienotībai visniknāk pārmet «labās Latvijas» apkalpotāji

Vienotības lēmums pārtraukt sarunas par sadarbību vēlēšanās ar TB /LNNK un Visu Latvijai! un atteikties no «kvotas» bezpartejiskiem cilvēkiem vēlēšanu sarakstā ir dubulti laba ziņa vēlētājiem. Situācijā, kad bija jāizvēlas starp taktisku izdevīgumu un ilgtermiņa mērķiem, Vienotība nolēmusi pacelt augstāk politisko standartu latiņu, nevis nolaisties līdz konjunktūras prasībām. 

Abi lēmumi atbilst Vienotības līderu pasludinātajam mērķim pēc vēlēšanām pārveidot apvienību par politisku partiju. Tie ir nopietns signāls, ka apvienība nav iecerēta kā īslaicīgs projekts vienām vēlēšanām. 

Atteikšanās no ilgi cilātās idejas ņemt sarakstā pie partijām nepiederošus cilvēkus liecina par ilgtermiņa mērķiem. Būtu it kā izdevīgi savākt zem apvienības izkārtnes sabiedrībā pazīstamus un cienījamus cilvēkus, kuru nevēlēšanos iesaistīties partijās daudzi vēlētāji diemžēl saprastu un atbalstītu, kad jau sabiedrības uzticēšanās Saeimai un partijām ir tuvu nekādai. Tas īstermiņā būtu populārāk, nekā būvēt partiju, taču būtu pretrunā ar Latvijas politisko sistēmu. Tas, ka dažas savulaik ietekmīgas partijas ir politisko šeptmaņu privāto vajadzību apmierināšanas rīks, nenozīmē, ka jāatsakās no parlamentārās demokrātijas. 

Tāpēc Sarmītes Ēlertes un viņas «domubiedru» lēmums pievienoties kādai no apvienības partijām bija loģiski neizbēgams. Kļūt vispirms par partijas Vienotība biedriem, bet kandidēt vēlēšanās pēc tam neļauj notikumu secība, bet otrādi – vispirms kandidēt, pēc tam iestāties partijā, kad tā būtu nodibināta – neļauj politiskā loģika. Var vienīgi nožēlot, ka līdz šādam lēmumam bija jāiet cauri divdomīgā un ar politisko atbildību nesavienojamā «īpašā statusa» posmam. 

Lēmums neņemt sarakstā divu par «nacionāli orientētām» sevi dēvējošo partiju pārstāvjus arī ir loģisks, kaut gan varētu šķist riskants, ja ar partiju «politisko piedāvājumu» saprotam sabiedriskās domas aptauju procentu sagrabināšanu vienkop. 

Nudien, TB /LNNK un VL! kopā pašlaik apmēram sanāk tie «reitingu» maģiskie pieci procenti, kas nepieciešami iekļūšanai Saeimā. No polittehnologa viedokļa šo partiju padarīšana par konkurentēm ir kļūda. Ja abas – atsevišķi vai kopā – neiekļūtu Saeimā, par tām nodotās vēlētāju balsis būtu atņemtas un zudušas pirmām kārtam Vienotībai . (Jā, arī Zaļo un Zemnieku savienībai, taču tās «piedāvājums» ir būt par deķīti jebkuram, kas veidos valdību.) Ieguvēji būtu Saskaņas centrs un Šķēles un Šlesera par labu sev un Kremlim taisītā sarkanā kvadrāta konstrukcija. 

Taču no atbildīgu politiķu viedokļa apvienoties tagad vienā sarakstā ar TB /LNNK un VL! nozīmētu apsolīt vēlētājiem sašķelties tūlīt pēc velēšanām. Šo abu partiju programmatiskie uzstādījumi un vēl lielākā mērā rīcības vēsture nav savienojama ar Vienotības solīto godīgu, eiropeisku politiku. 

TB un LNNK, pēc tam TB /LNNK konsekventā rīcība pret Latvijas ilgtermiņa interesēm – sākot ar pretdarbību līgumam par Krievijas karaspēka izvešanu 90.gadu vidū – ir atsevišķs stāsts par politisku muļķību vai ļaunprātību nacionālu lozungu aizsegā. Vēl garāks stāsts ir Tēvzemes spices ļaužu virtuozā rosīšanās privatizācijas virtuvē partijas «pelēkā kardināla» vai «kasiera» un VDK aģenta Normunda Lakuča vadībā. Bet visgarākais ir par ilgo un abpusēji izdevīgo sadarbību ar kriminālnoziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu. 

VL! līderis Raivis Dzintars palaikam bijis vēl neizvēlīgāks partneru izvēlē. Sadarbību ar TB viņam droši vien atvieglos pazīšanās ar to pašu čekistu Lakuču. Viņam ir bijis ko pārrunāt arī ar Aivaru Gardu. Un ikviens var internetā apskatīt «nacionāli noskaņotā patriota» čomošanos ar krievu fašistu Jevgeņiju Osipovu 2002.gadā. (Interesantāko skaidrojumu par šo brūnkrekļu stila cienītāju draudzīgo čupošanos brīvdabā gadījās dzirdēt no kādas bijušās VL! biedrenes – ka, raugi, Raivis un Jevgeņijs tolaik abi dibinājuši politiskas organizācijas, kuru pamatā «nacionālas valsts ideja».) 

Vienoties sarakstā ar šiem «patriotiem» Vienotībai nozīmētu diskreditēt savus politiskos principus un riskēt ar potenciāli nāvējošiem skandāliem jau pirms vēlēšanām. 

Varbūt tāpēc vishistēriskākie pārmetumi Vienotībai par TB un VL! «uzmešanu» nāk no oligarhu un viņiem «labās Latvijas» apkalpotājiem. Viens NRA apskatnieks pat aizrakstījies tiktāl, ka Vienotība esot «Putina plāns B». («Plāns A» esot Saskaņa viena pati, šis rakstītājs muļķo lasītājus, kuriem nebūtu jāredz, kā Urbanoviča brigāde jau tagad dala valsts varu ar AŠ un ZZS.) 

«Nacionālo spēku» šķelšana un uzmešana nu būs trešais no Vienotībai pārmestajiem nāves grēkiem. Pirmie divi bija vienotības trūkums un nespēja piedāvāt neko «pozitīvu» – vienu vienīgu «pret». 

Salīdzinot ar citu Saeimā pārstāvēto partiju gandrīz vienmēr dzelžaino vienprātību savu īpašnieku korporatīvo darījumu sardzē, Vienotības partiju biedru viedokļu dažādība nudien var šķist pretdabiska un neiederīga līdzšinējā politiskajā kultūrā. Bet dzirdēt kādu esam par godīgu politiku un apzināties, ka tie varētu nebūt meli, šīs kultūras kopējiem laikam ir mokoši nepanesami un šķiet eksistenciāli bīstami. 

Viņu «par» redzam ik dienas – par valsts varas piesavināšanos, par KNAB, prokuratūras, Satversmes tiesas, valsts finanšu sistēmas un ekonomikas graušanu, par Kargina un Krasovicka depozītu drošību kaut vai. Kas nav par šādu «labu Latviju», tas, protams, nepiedāvā neko viņiem «pozitīvu». 

Bet «uzmešana» šajā vidē ir sinonīms «politikai», un vēlētāju «uzmešana» ik pa četriem gadiem ir svarīgākais šādas politikas mērķis un sasniegums. 

Pēdējie Vienotības lēmumi runā pretī šīs politiskās kultūras tradīcijām. Iespējams, par to nāksies samaksāt ar to vēlētāju balsu zaudēšanu, kuri negaida no politiķiem principu rāmju skaidrību. Toties šie lēmumi saskan ar godīgas politikas solījumiem. Rīcības atbilstība runātajam vienlīdz svarīga gan pirms, gan pēc vēlēšanām.

Radars pasaulē

Posted on jūnijs 2, 2010 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

Čehijas vēlētāji devuši priekšroku labējām partijām, kuras sola taupības pasākumus un atbildīgu ekonomisko politiku. Kaut gan visvairāk vietu parlamentā – 56 no 200 – ieguva sociāldemokrāti, kuri solīja palielināt izdevumus un sociālos pabalstus, šis rezultāts ir daudz sliktāks, nekā tika gaidīts, un partijas līderis Jirži Paroubeks uzreiz pēc vēlēšanām atkāpās no amata. Valdības koalīciju veidos trīs labēji centriskas partijas. Pilsoniski demokrātiskajai partijai (ODS), partijai TOP 09 un Sabiedrisko lietu partijai kopā būs 118 deputātu vietas. Šīs partijas sākušas sarunas par «budžeta atbildības koalīcijas» veidošanu, lai nepieļautu Čehijas tapšanu par «Centrāleiropas Grieķiju».

Spānija cenšas nepieļaut Grieķijas krīzes atkārtošanos. Parlaments ir apstiprinājis jaunus valdības sagatavotos taupības pasākumus, kas paredz divu gadu laikā ietaupīt 15 miljardus eiro un papildinās jau janvārī pieņemto 50 miljardu eiro taupības pasākumu paketi. Premjers Hosē Luiss Rodrigess Sapatero izvirzījis mērķi trijos gados samazināt budžeta deficītu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (pērn tas sasniedza 11,2%). Par 5% tiks samazinātas ierēdņu algas, daļēji iesaldētas pensijas un atcelts bērna piedzimšanas pabalsts. Valsts sektora darbinieku arodbiedrības paziņojušas, ka 8.jūnijā rīkos streiku. Radikālus budžeta izdevumu samazinājumus ir sagatavojusi arī Itālija, Portugāle un Lielbritānija.

Lietuvai tomēr var nākties palielināt nodokļus, paziņojis premjers Andrjus Kubiļus, reaģējot uz prezidentes Daļas Grībauskaites izteikumu, ka sekošana Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu padomam ieviest nekustamā īpašuma un automobiļu nodokļus neattaisnotos. Prezidente tā vietā aicināja iegrožot ēnu ekonomiku. Taču premjers uzskata, ka ar ēnu ekonomikas ierobežošanu valdība varētu budžetā ieņemt 500 miljonus litu (102 miljonus latu), vēl miljardu var cerēt iegūt ekonomikas atveseļošanās rezultātā, taču divu gadu laikā vajadzīgi četri miljardi, lai Lietuva izkļūtu no parādiem un varētu ieviest eiro. Viņš paudis šaubas, vai tas iespējams bez jaunu nodokļu ieviešanas.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins tomēr neatbrauca uz Viļņu, lai 1. un 2.jūnijā piedalītos Baltijas jūras valstu padomes sēdē. Viņa vietā Krieviju šajā forumā pārstāvēja vicepremjers Viktors Zubkovs. Uzaicinājumu apmeklēt Viļņu Putinam martā bija izteicis Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus tikšanās laikā Maskavā. Premjerministra Tēvzemes savienība no saviem koalīcijas partneriem saņēma kritiku, ka, cerot uz Putina vizīti, tā sākusi izdabāt Maskavai. Šādu kritiku saņēmusi arī prezidente Daļa Grībauskaite. Pēc Vācijas prezidenta atkāpšanās 31.maijā vizīti Viļņā atcēla arī Vācijas kanclere Angela Merkele. 

Apple apsteidzis Microsoft kā pasaules vērtīgākais informācijas tehnoloģiju uzņēmums. Pēc 26.maija Volstrītas biržas kursa Apple vērtība bija 222,12 miljardi dolāru, bet Microsoft – 219,18 miljardi. The New York Times secina: tas parāda biržas investoru atzinību par Apple izaugsmi no uzņēmuma, kura nākotne viesa bažas, par tāduw, kas pastāvīgi piedāvā arvien jaunus inovatīvus produktus – mūzikas un digitālās izklaides nesēju iPod, telefonu iPhone, planšetdatoru iPad.

Visērtāk dzīvot Vīnē, bet vissliktākā dzīves kvalitāte esot Bagdādē, izpētījusi britu konsultāciju firma Mercer. Pētījumā vērtēta 221 pilsēta, salīdzinot tās ar Ņujorku, kurai dots simt punktu pamatrādītājs (49.vieta). Vīne ieguva 108,6 punktus, bet Bagdāde – 14,7. Rīga ierindota 91.vietā, Viļņa ieņēmusi 79.vietu, bet Tallina ir 89.vietā. Dzīvošanai vislabāko pilsētu saraksta galvgalī joprojām dominē Eiropa, otro un trešo vietu ieņem Šveices pilsētas Cīrihe un Ženēva. Dzīves kvalitāte tika vērtēta pēc 39 dažādiem kritērijiem, kuros iekļauti politiski un sociāli ekonomiski faktori.

Radars Latvijā

Posted on jūnijs 2, 2010 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

Vienotība pārtraukusi sarunas par sadarbību ar TB/LNNK un Visu Latvijai!, un apvienības vēlēšanu sarakstā pamatā būs tajā ietilpstošo partiju Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai pārstāvji. Apvienības sarakstā nebūs arī «kvotas» bezpartejiskiem kandidātiem. Sarmīte Ēlerte (attēlā) un viņas domubiedri ir gatavi pievienoties kādai no apvienības partijām. Joprojām turpinās sarunas ar reģionālajām partijām no Tukuma un Liepājas, kā arī Kristīgi demokrātisko savienību. Tāpat iespējama atsevišķu politisko spēku pārstāvju pievienošanās, piemēram, no Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas. Savukārt TB/LNNK pirmdien nolēma veidot apvienību ar Visu Latvijai!

No 28.maija līdz 1.junijam Rīgā notika NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesija. Tajā izskatīja gan ar militāro, gan ar nemilitāro drošību saistītus jautājumus, arī globālās ekonomiskās krīzes izraisītās sekas. NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens ziņoja par paveikto jaunās NATO drošības stratēģijas koncepcijas izstrādē. Pirms pasākuma un tā laikā Latvijā bija atjaunota robežkontrole.

Valsts funkciju samazināšanas rezultātā pērn ietaupīti 719 miljoni latu, teikts Valsts kancelejas pārskatā par 2009.gadu. Deleģējot funkcijas, izdevies ietaupīt vairāk nekā 5 miljonus latu, pārtraucot funkciju izpildi – vairāk nekā 40 miljonus latu. Bet izdevumu samazinājums par vairāk nekā 671 miljonu latu iegūts, optimizējot funkciju izpildi, reorganizējot valsts pārvaldes iestādes un veicot citas kvalitatīvas izmaiņas. Arī pašas Valsts kancelejas budžets, salīdzinot ar 2008.gadu, bija par 22% jeb 3,27 miljoniem latu mazāks.

Latvijas televīzija negatavojas piedāvāt vēlētājiem Saeimas deputātu kandidātu diskusiju raidījumus. LTV1 informatīvi dokumentālo raidījumu satura redaktore Sarmīte Plūme atzinusi, ka, plānojot budžetu, sabiedriskā televīzija šogad nav paredzējusi rādīt Milžu cīņas un citus speciālus diskusiju raidījumus, izņemot partiju bezmaksas aģitāciju un raidījumu Latvija izvēlas vēlēšanu naktī. Iemesls esot naudas trūkums. Toties LTV jau tagad piedāvā skatītājiem partiju apmaksātu reklāmu.

Latvijai varētu nebūt nepieciešama visa krīzes aizdevuma summa  – 7,5 miljardi eiro (5,2 miljardi latu), tāpēc Latvija mēģina vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai vēl nesaņemto aizdevuma daļu pārveidotu par kredītlīniju. Tad atlikusī aizdevuma daļa Latvijas kontos ienāktu nevis automātiski pēc iepriekš saskaņota grafika, kā tas ir pašlaik, bet gan pēc pieprasījuma – kad valstij rastos nepieciešamība pēc finansiālajiem resursiem. Latvija jau ir saņēmusi vairāk nekā pusi jeb 2,8 miljardus latu, lielākoties no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas. No tiem izmantota nedaudz vairāk nekā puse jeb 1,6 miljardi latu, bet pārējā nauda noguldīta Latvijas Bankā.

2010.gada sākumā Latvijā bija 2,248 miljoni iedzīvotāju, tas ir, par 12 900 mazāk nekā pirms gada. Mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, iedzīvotāju skaits saruka par 8200, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā – par 4700. Uz dzīvi Latvijā no citām valstīm ieradās 2688, bet uz dzīvi citās valstīs pārcēlās 7388 cilvēki.

LPP/LC frakcija negaidīti palika vienīgā, kas balsoja par iespēju valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes locekļiem saņemt dubultalgu – līdz pat 4700 latu mēnesī. Tautas partija pirms balsojuma krasi mainīja viedokli un nostājās pret sava biedra Venta Armanda Kraukļa vadītās Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu atļaut savienot valdes locekļa amatu ar citu amatu uzņēmumā un saņemt par to atalgojumu. 

Latvijā turpinās cilvēktiesību pārkāpumi, savā jaunākajā ziņojumā par cilvēktiesību stāvokli pasaulē konstatē starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija Amnesty International. Vairākas augstas valsts amatpersonas joprojām pauž pazemojošu attieksmi pret  cilvēkiem ar netradicionālu seksuālo orientāciju, un varas iestādes nespēj novērst vai ierobežot plaši izplatīto vardarbību pret ieslodzītajiem.