Žurnāla rubrika: Svarīgi

Tirgus svārsts

Posted on decembris 1, 2010 by - Komentārs

Kopš krīzes sākuma notikumu attīstību dzen jautājums: vai aizdevumu atmaksās?

Grieķija uzsprāga pavasarī. Īrija nodega rudenī. Portugālei jau ūsas svilst, Spāniju klāj sviedri, bet nepatīkami karsti sāk kļūt Itālijai. Ko vēl šis ei­ro­zonas parādnieku au­todafē skars? Beļģijas vārds tiek minēts, un daži obligāciju tirgotāji, kuri sildās pie šādiem ugunskuriem, pat sačukstas par Franciju.

Katrai no šīm valstīm ir savs bēdu stāsts. Grieķija vienkārši notrallināja naudu un meloja par savu finanšu stāvokli, tāpēc no morāles viedokļa var uzskatīt, ka tā saņem pēc nopelniem. Īrija bezrūpīgi uzpūta milzīgu nekustamā īpašuma burbuli, bet, kad tas plīsa, panikā pilnībā garantēja vietējo banku saistības, apkraujot sevi ar parādiem, kuri jau tagad pārsniedz 40 miljardus eiro un kuru patiesais apjoms nevienam nav zināms. Arī Spāniju nomāc nekustamā īpašuma burbuļa plīšanai sekojošā lejupslīde un problēmas ar bankām, turklāt valsts stiprie autonomie reģioni traucē iegrožot valsts tēriņus. Portugālei ir liels deficīts, kašķīgi politiķi un stagnējoša ekonomika. Itālijai ir milzīgs parāds (lielāks par valsts ekonomikas gadā saražoto), kašķīgi politiķi un stagnējoša ekonomika. Bet Beļģija un Francija? Nu, kad jau metam visus pār vienu kārti, tad metam, jo gan jau arī tajās valstīs parādi varētu būt mazāki, politiķi saticīgāki, izaugsme straujāka.

Labajos laikos, kuri sākās ar eiro ieviešanu 1999.gadā, cilvēki pārstāja lietot vārdus «risks» un «valsts parāds» vienā teikumā, vismaz, ja runa bija par eirozonas valstīm. Eiro projektā tika sapakotas kopā dažādas valstis ar manāmi atšķirīgu uzticamības pakāpi, un pēkšņi visi sāka uzskatīt, ka jebkurai no šīm valstīm var aizdot naudu, neriskējot vairāk, nekā aizdodot pašai drošākajai no tām. 

Eirozonas valstīm gan bija noteikti dažādi ierobežojumi – Māstrihtas kritēriji -, kuri noteica maksimālo deficīta, valsts parāda un inflācijas līmeni. Tiem bija jānodrošina, ka valstis nezaudēs finanšu disciplīnu, taču nekas netika darīts, lai eirozonas valstis šajos rāmjos arī iekļautos. Eiropas Komisija un dažādi avīžu komentētāji par to diezgan regulāro pārkāpšanu kaut ko bubināja, bet valstu vadītāji nebija gatavi bojāt savstarpējās attiecības, piemērojot Eiropas līgumos paredzētos sodus, un, kas ir vēl svarīgāk, finanšu tirgiem arī bija vienalga. 

Taču tad nāca ASV investīcīju bankas Lehman Brothers sabrukums 2008.gadā, kuru, ironiskā kārtā, lielā mērā izraisīja līdzīgas manipulācijas – dažāda labuma hipotekāro kredītu sajaukšana kopā vērtspapīros, kuriem tad tika piešķirts augstākais kredītreitings. Pēkšņi neviens ne par ko vairs nebija drošs, un ar tikpat lielu pārspīlējumu, ar kādu finanšu tirgus svārsts bija uzlidojis optimisma augstumos, tas tagad triecās atpakaļ pesimismā, sašķaidīdams visu, kas gadījās pa ceļam.

Kopš krīzes pirmsākumiem viens un tas pats jautājums – vai aizdevums tiks atmaksāts? – ir dzinis notikumu attīstību. 2008.gada beigās bija brīdis, kad neviens vairs neuzticējās nevienam, un tikai ASV un citu lielo valstu rīcība, uzņemoties atbildību par svarīgāko finanšu sistēmas dalībnieku parādiem, pakāpeniski atjaunoja uz brīdi pilnīgi sasalušo naudas apriti. Taču, ja 2008. un 2009.gadā valsts garantijas glāba bankas un citas finanšu iestādes, Grieķijas finanšu kāršu namiņa sabrukums lika tirgus dalībniekiem aizdomāties, ka varbūt tomēr arī pašas valstis nav nemaz tik drošas, kā līdz šim tika pieņemts uzskatīt. 

Ja reiz šādas aizdomas sāk gruzdēt, ir ļoti grūti tās izdzēst, vēl jo vairāk tāpēc, ka tirgi mēdz būt pakļauti pūļa psiholoģijai, pretošanās kurai var dārgi maksāt. Ja visi citi grib atbrīvoties no valsts X parādzīmēm, bet tev liekas, ka nemaz ar to valsti tik slikti nav, tu, protams, vari sākt tās iegādāties. Taču pastāv liels risks, ka tev seifs tad vēl ilgi būs pilns ar papīrīšiem, kurus neviens negrib pirkt, un, kā slavenais angļu ekonomists Keinss reiz teica, «tirgi var uzvesties neracionāli daudz ilgāk, nekā tu vari saglabāt savu maksātspēju».

Sev par nepatīkamu pārsteigumu atklājuši, ka aizdot naudu Grieķijai nav tas pats, kas aizdot Vācijai, obligāciju potenciālie pircēji tagad sāk šaubīties par visu, un viņu noskaņojuma spējās svārstības novembra beigās piespieda Īriju vienoties par palīdzības programmu ar Eiropas Savienību un Starptautisko Valūtas fondu. Tikmēr citas valstis dara ko var, lai vai nu pielabinātu neprognozēmajos tirgus, vai arī novērstu to uzmanību, tomēr visas pazīmes liecina, ka Īrijas glābšanas plāns nav tiem nomierinājis nervus, un drīz to stindzinošais skatiens tiks pievērsts nākamajam vaidiniekam.

Patlaban dažiem varētu šķist, ka Latvija uz notiekošo eirozonā var noraudzīties vēsā mierā. Mēs taču savu sadursmi ar tirgus psihozi pārdzīvojām 2009.gada vasarā. Tagad viss ir mierīgi, stabilizācijas plānu 2010.gadam būsim izpildījuši, budžets nākamajam gadam esot gandrīz gatavs, Latvijas valsts obligāciju procentu likmes krīt, un tie paši mežonīgie finanšu tirgi tagad prasa lielāku naudu, lai apdrošinātu Spānijas valsts parādzīmes pret bankrotu, nekā tie prasa par Latvijas parādzīmēm.

Nevajag sevi mānīt. Latvija būs pasargāta no satricinājumiem tikai tik ilgi, kamēr neradīsies šaubas par mūsu apņēmību turpināt finanšu stabilizāciju, jo pat nākamgad iecerētais 6% deficīts vēl ne tuvu nenodrošina budžeta ilgtspēju. Par nelaimi, nav lielu izredžu, ka pašreizējais valdības izstrādātais budžeta priekšlikums būs pieņemams starptautiskajiem aizdevējiem, jo tajā ir vairākas pozīcijas (ietaupījums uz 2.pensiju līmeņa rēķina, papildu dividendes no valsts uzņēmumiem), kuras tikai īslaicīgi samazina deficītu. Turklāt nav ko cerēt uz pārāk lielu iejūtību šajos jautājumos. Pēdējā gada pieredze ar Grieķiju un Īriju liks EK pārstāvjiem būt sevišķi prasīgiem pret Latviju, lai jaunas šaubas par mūsu stabilitāti neizraisītu panikas pārmešanos uz Eiropas austrumgalu.

Arī Latvijai tagad jabūt piesardzīgai un jādara viss, lai nenonāktu finanšu tirgus negatīvās uzmanības lokā. Jo drīz būs atkal nepieciešams pie tā vērsties pēc naudas, lai pārfinansētu parādus. Ja to darīsim kā veiksmes stāsts, viss būs labi. Bet, ja būsim kārtējā problēmvalsts, 2010.gads izrādīsies bijis tikai īss atelpas brīdis starp krīzēm.

Zatleram jāturpina

Posted on decembris 1, 2010 by - Komentārs

Koalīcijai jāpasaka, ka atbalstīs viņa atkārtotu ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā

Valdības koalīcijai tuvākajā pusgadā ir trīs lieli izaicinājumi, kā mēdz teikt politiķi, jeb valstij svarīgi un arī valdības stabilitātei potenciāli bīstami jautājumi. Tie ir: nākamā gada budžets, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja problēma un Valsts prezidenta vēlēšanas.

Koalīcijas politiķi rīkotos gudri, ja noņemtu no dienas kārtības vienīgo no šiem trim, kuru var atrisināt itin vienkārši, un tūlīt pēc budžeta apstiprināšanas Saeimā vienotos un paziņotu par atbalstu Valda Zatlera atkārtotai ievēlēšanai prezidenta amatā.

Protams, ka aktuāli svarīgākais no trim nosauktajiem jau­tājumiem ir budžets. Bet vissmagākais būs par KNAB likvidatoru Normundu Vilnīti.

Taču budžeta izgāšana nozīmētu valdības krišanu. To noteikti negrib ne Vienotība, ne Zaļo un Zemnieku savienība. (Lai ko ZZS līderis Saeimā Augusts Brigmanis nupat stāstītu par it kā gatavību noraut «stop­krāniņu», pats uzreiz arī sola, ka tas netraucēšot «vilcienam sasniegt galamērķi» – budžeta pieņemšanu 20.decembrī.)

Toties kompromiss par KNAB vairs nešķiet iespējams – vai nu Vilnītis aiziet, vai nu birojs sabrūk. Tas ir konflikts starp Aivara Lemberga un viņa pārstāvētās ļaužu šķiras privātajām krimināltiesiskajām interesēm un Vienotības galvenajiem politiskajiem principiem. Saeimas vairākums atbalsta Lemberga pārstāvētos principus. Kautiņš būs nežēlīgs un atsāksies drīz pēc budžeta pieņemšanas.

Būtu svarīgi pirms tam notīrīt laukumu.

Kaut gan tiešā veidā saistīt KNAB problēmu ar prezidenta ievēlēšanu nevar, ja ir vēlēšanās raustīt krāniņus, politikas ķēķī abus jautājumus var «sapaketēt».  

Īsta tirgošanās gan mēdz notikt par prezidenta amata kandidātiem pirmajam pilnvaru termiņam, bet amatā esošo atkārtota ievēlēšana līdz šim sekusies gludāk. (Jo mums ir veicies ar prezidentiem – visi trīs pēc neatkarības atjaunošanas ievēlētie iesācēji politikā pirmajos četros gados amatā pratuši izaugt par valstsvīriem ar savu patstāvīgu svaru un autoritāti sabiedrībā un politiķu aprindās.)

Pat ja Lembergam būtu padomā kāda tirgošanās, ja Vienotība uzstātu, ZZS diezin vai nopietni pretotos paust atbalstu Zatleram.

Brigmanis pirms Saeimas vēlēšanām teica, ka citus kandidātus apvienība neesot meklējusi, toties «man Zatlers nekādas problēmas neizraisa» un «ja šodien jābalso, es balsotu par viņu». Bet pirmsvēlēšanu dullumā dažu pieļauto, ka augstāko amatu sev varētu gribēt Puzes oligarhs, Lembergs pats tolaik noraidīja un arī tagad diezin vai ir zaudējis realitātes sajūtu. Novembra vidū, avīzes NRA lūgts izvēlēties starp kultūras ministri Sarmīti Ēlerti, bijušo ārlietu ministru Aivi Roni un Zatleru, viņš kategoriski paziņoja: «Starp nosauktajām trim kandidatūrām es neredzu konkurenci Valda Zatlera kungam.»

Ne Lembergs, ne Brigmanis nevienu citu nav nosaucis. Cits kandidāts, ko stingri atbalstītu ZZS, bet neatbalstītu Vienotība, nozīmētu citu valdību. Valdības gāšana pašlaik nav dienas kārtībā.

Paradoksāli, ka lielākā problēma varētu būt nevis ZZS nevēlēšanās atbalstīt Zatleru, bet gan Vienotības nevēlēšanās to prasīt. Iemesls būtu banāli nepievilcīgs – apvienības daudzo personību ambīcijas pašām ietapt Pilī. Kā pēc ārlietu ministra amata iegūšanas tautai paskaidroja apvienības pašreizējais priekšsēdētājs jeb, kā viņš sevi nodēvēja, «procesa vadītājs» Ģirts Valdis Kristovskis, amatam esot jāatbilst «cilvēka izaugsmei». Droši vien apvienībā netrūkst arī citu, kuri jūtas gana auguši.

Ja par prezidenta amatu atkārtotos valdības amatu dalīšanas laikā pieredzētā neglītā stumdīšanās starp Vienotības četriem varas centriem (pa vienam katrai partijai un vēl viens apvienībai), rezultāts, visticamāk, būtu ne Zatlers, ne kāds no Vienotības. Grūti iedomāties, ka pati Vienotība varētu vienoties par vienu savu kandidātu, vēl grūtāk – ka varētu vienoties maksāt cenu, ko par atbalstu tās kandidātam paprasītu citi. Tas nozīmētu galu vai vismaz tā sākumu gan šai valdībai, gan Vienotībai.

Droši vien šāda tirgus priekšnojautās Jānis Urbanovičs nupat paziņojis, ka Saskaņas centram esot pat vairāki kandidāti. Viens kopš iepriekšējām prezidenta vēlēšanām ir Jānis Endziņš. Var tikai minēt, vai otra nebūs Valsts kontroliere Inguna Sudraba, kas oktobrī paziņoja, ka laiks viņas «misijai» (iešanai politikā) pienākšot nākamgad. Lai arī kā – ja Vienotība izlemtu taisīt tirgu, piedāvājuma tajā netrūktu.

Taču Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa novembra sākumā atzina, ka Vienotības rīcība valdības veidošanas laikā nodarījusi «lielu ļaunumu»: «Šis ir liels brīdinājums, kas mums jāsaprot, – ja tā turpināsim, mēs varam sabiedrības uzticību pazaudēt galīgi.» Vienotības līderi esot gatavi veidot vienotu partiju, viņa pati uzņemšoties to darīt, un «šim procesam jābūt gana dinamiskam».

Kautiņš par prezidenta amatu padarītu dinamisku gluži pretēju – apvienības iziršanas procesu. Tāpēc par Āboltiņas nodomu nopietnību varbūt vislabāk liecina viņas 18.novembra uzrunā sacītais, ka esot jāstiprina prezidenta statuss un pilnvaras, jāvērtē, vai prezidenta pirmstermiņa atsaukšanas procedūra nav pārāk vienkārša, un jādod «patiešām reāla iespēja ļaudīm savu gribu paust ar referenduma palīdzību». Tie ir punkti no Zatlera priekšlikumiem Satversmes uzlabošanai. Daži ir diskutabli, taču to pieminēšana valsts svētkos acīmredzot jātulko kā atbalsts prezidentam. Jācer, ka Vienotības līderi būs nonākuši pie secinājuma, ka nevajag mēģināt salabot to, kas nav salūzis.

Prezidents ir godam pildījis savus pienākumus, viņa rīcība smagākajos krīzes brīžos ir palīdzējusi glābt valsti no katastrofas, un viņa atbalsts Valda Dombrovska ekonomikas atveseļošanas un budžeta sakārtošanas programmai vienmēr bijis stingrs. Budžeta pieņemšanas laiks ir īstais, kad Vienotības politiķiem vienoties, ka tā tam visam arī jāpaliek. Pēc budžeta pieņemšanas Saeimā būtu īstais brīdis arī visai valdības koalīcijai vienoties un pateikt, ka prezidentam, tāpat kā šai valdībai, jāturpina strādāt.

Tieši mežā!

Posted on decembris 1, 2010 by - Redaktores sleja

Droši vien ir kāds svarīgs iemesls, kāpēc Ziemassvētki šogad šķiet nākam par strauju, taču neesmu to vēl atšifrējusi

Varbūt vienkārši gribas vismaz pāris baltu, skaistu ziemas nedēļu, kurās vēl nav nekādu pirmssvētku kārdinājumu, nekādu cukursaldo dziesmiņu, piparkūku siržu, skuju smaržu un karstvīna skurbuma. Vienkārši skaistas nedēļas, kurās kalendārs un pasaule neko nediktē, nelūdz un negaida. Skaistas nedēļas, kurās ir tik daudz klusuma, cik nepieciešams, lai atgūtu dzirdi.

Piemēram, ģeniālais klavierdīdītājs Vestards Šimkus, kas šonedēļ ir pastāstījis mums savas pirmssvētku pārdomas, ies tieši mežā! Vilkatīga vēlme pastaigāt pa naksnīgo piesnigušo piemājas mežu ir viņa ceļš uz mieru. Un uz Ziemassvētkiem. Jo tie viņam ir Jēzus piedzimšanas svētki, par kuriem grūti iedomāties vēl ko mierpilnāku, ja jau reizē ar Dieva dēlu piedzimst oriģinālākā no pasaules idejām: «Mīli savu ienaidnieku!»

Vestards stāv šajā miera salā un izbrīnīts jautā: ko svin tie, kam Ziemassvētki nenozīmē to pašu, ko viņam? Skaidrs, ka Vestards jau zina daudzas atbildes. Bet visām šīm atbildēm viņam ir pretjautājums – vai tās atnes mieru? Vai nenāk kopā ar steidzīgo «nav laika» un neatņem ikdienai jebkādu noturīgu un izteiksmīgu garšu, nokrāsu un smaržu, nu, kaut vai smaku? Vestards nedala padomus, kad, ko un kā katram no mums svinēt, viņš vienkārši pajautā un pats dodas naksnīgajā meža klusumā, jo viņa personīgā atbilde gaida tur.

Tieši mežā!

Posted on decembris 1, 2010 by - Redaktores sleja

Droši vien ir kāds svarīgs iemesls, kāpēc Ziemassvētki šogad šķiet nākam par strauju, taču neesmu to vēl atšifrējusi

Varbūt vienkārši gribas vismaz pāris baltu, skaistu ziemas nedēļu, kurās vēl nav nekādu pirmssvētku kārdinājumu, nekādu cukursaldo dziesmiņu, piparkūku siržu, skuju smaržu un karstvīna skurbuma. Vienkārši skaistas nedēļas, kurās kalendārs un pasaule neko nediktē, nelūdz un negaida. Skaistas nedēļas, kurās ir tik daudz klusuma, cik nepieciešams, lai atgūtu dzirdi.

Piemēram, ģeniālais klavierdīdītājs Vestards Šimkus, kas šonedēļ ir pastāstījis mums savas pirmssvētku pārdomas, ies tieši mežā! Vilkatīga vēlme pastaigāt pa naksnīgo piesnigušo piemājas mežu ir viņa ceļš uz mieru. Un uz Ziemassvētkiem. Jo tie viņam ir Jēzus piedzimšanas svētki, par kuriem grūti iedomāties vēl ko mierpilnāku, ja jau reizē ar Dieva dēlu piedzimst oriģinālākā no pasaules idejām: «Mīli savu ienaidnieku!»

Vestards stāv šajā miera salā un izbrīnīts jautā: ko svin tie, kam Ziemassvētki nenozīmē to pašu, ko viņam? Skaidrs, ka Vestards jau zina daudzas atbildes. Bet visām šīm atbildēm viņam ir pretjautājums – vai tās atnes mieru? Vai nenāk kopā ar steidzīgo «nav laika» un neatņem ikdienai jebkādu noturīgu un izteiksmīgu garšu, nokrāsu un smaržu, nu, kaut vai smaku? Vestards nedala padomus, kad, ko un kā katram no mums svinēt, viņš vienkārši pajautā un pats dodas naksnīgajā meža klusumā, jo viņa personīgā atbilde gaida tur.

Redakcijas pastā

Posted on novembris 24, 2010 by - Radars

 

Šorderetu ģimene no Šveices informējusi redakciju, ka žurnāla Ir 30.numurā publicētajā intervijā politoloģes Vitas Matīsas minētā saruna par Šveices laukos tipisko, bet Latvijā neraksturīgo sveicināšanās tradīciju bijusi tikai nenozīmīga anekdote bez zinātniskas nozīmes, ģimenes domas par Latviju ir pozitīvas un intervijā nav atstāstītas korekti.

Redakcijas pastā

Posted on novembris 24, 2010 by - Radars

 

Šorderetu ģimene no Šveices informējusi redakciju, ka žurnāla Ir 30.numurā publicētajā intervijā politoloģes Vitas Matīsas minētā saruna par Šveices laukos tipisko, bet Latvijā neraksturīgo sveicināšanās tradīciju bijusi tikai nenozīmīga anekdote bez zinātniskas nozīmes, ģimenes domas par Latviju ir pozitīvas un intervijā nav atstāstītas korekti.

Radars pasaulē

Posted on novembris 24, 2010 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

 

Īrijas premjers Braiens Kovens svētdien paziņoja, ka valdība iesniegusi pieprasījumu Eiropas Savienībai un ES piekritusi Dublinas lūgumam sniegt finansiālo palīdzību. Par aizdevuma summu vēl jāvienojas, taču tiek lēsts, ka tie varētu būt 80-90 miljardi eiro. Aizdevums tiks piešķirts no 750 miljardu eiro vērtā stabilizācijas mehānisma eiro aizsardzībai, kuru pēc Grieķijas krīzes izveidoja ES un SVF. Dublina līdz šim valsts bankās ir iepludinājusi 50 miljardus eiro, un valsts budžeta deficīts pieaudzis līdz 32% no iekšzemes kopprodukta, kas ir desmit reizes vairāk par ES noteikto līmeni.

NATO un Krievija atzinušas, ka atsaluma periods to attiecībās beidzies. NATO samitā Lisabonā pieņemtajā jaunajā stratēģiskajā koncepcijā, kas ietver arī vienošanos par Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi, norādīts uz nepieciešamību sadarboties. Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs uzsvēra, ka Maskava «principā piekritusi» sadarbībai, taču ar stingru noteikumu, ka NATO pret to izturas kā pret līdzvērtīgu partneri. Pēc samita Medvedevam bija neplānota saruna ar ASV prezidentu Baraku Obamu. «Mēs pārstartējam attiecības,» paziņoja Obama. NATO bija apturējusi aktīvu sadarbību ar Krieviju pēc tās iebrukuma Gruzijā 2008.gada augustā.

Igaunijas pilsētas Valgas pašvaldība aicina pilsētā un robežas otrā pusē Valkā dzīvojošos latviešus deklarēt dzīvesvietu Valgā. Tādā veidā pašvaldība cer palielināt nodokļu ieņēmumus. Valgas mērs norāda, ka reģistrēties par Valgas iedzīvotājiem ir lietderīgi pašiem latviešiem, jo tad viņi var izmanot Igaunijas veselības aprūpes sistēmas pakalpojumus, kas Valgā esot labāki nekā Valkā. Turklāt viņi var gūt arī labumu no Igaunijas ienākumu nodokļa likuma nosacījumiem. Saskaņā ar Igaunijas likumu Latvijas pilsonis ir uzskatāms par nodokļus maksājošu Valgas iedzīvotāju, ja viņš 12 secīgu mēnešu laikā dzīvojis pilsētā vismaz 183 dienas.

Par Otrā pasaules kara noziegumiem Latvijā notiesātā Vasilija Kononova advokāts iesniedzis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) lūgumu pārskatīt tās spriedumu lietā Kononovs pret Latviju. Sarkanā partizāna Vasilija Kononova lieta, kuru ECT Lielā palāta 17.maijā atzina par vainīgu Mazo Batu sādžā kara laikā izdarītajā noziegumā, nevar tikt atkārtoti pārskatīta ECT. Tiesa konstatēja, ka Latvija, notiesādama Kononovu par kara noziegumiem, nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Tomēr Kononova aizstāvju komanda paziņojusi, ka esot atradusi vairākas tehniskas kļūdas spriedumā.

Romas pāvests Benedikts XVI uzskata, ka prezervatīvu lietošana atsevišķos gadījumos var būt pieņemama, lai samazinātu risku inficēties ar HIV. Šonedēļ klajā nāks grāmata Pasaules gaisma: pāvests, baznīca un laiku zīmes, kuras pamatā ir Romas katoļu baznīcas galvas intervijas vācu žurnālistam Pēteram Zēvaldam. Vienā no intervijām Benedikts XVI (83) uz jautājumu, vai katoļu baznīca nav fundamentāli pret prezervatīvu lietošanu, atbild, ka «zināmos gadījumos, kad ir nolūks samazināt infekcijas risku, tas var būt pirmais solis ceļā uz citu – humānāku seksualitāti». Vatikāns līdz šim bija iebildis par jebkādu pretapaugļošanās līdzekļu lietošanu.

Japānas tieslietu ministrs Minoru Janagida paziņojis par demisiju, jo viņa teiktais par savu darbu ir izsaucis plašu kritiku. Janagida saviem atbalstītājiem bija paziņojis, ka būt par tieslietu ministru esot vienkārši, jo jāatceras tikai divas frāzes – «es atturos no komentāriem par individuāliem gadījumiem» un «es rīkojos, pamatojoties uz likumu un pierādījumiem». Pirms diviem gadiem bija spiests atkāpties Japānas tūrisma ministrs, kurš bija paziņojis, ka japāņi nemīlot ārzemniekus.

Radars Latvijā

Posted on novembris 24, 2010 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

 

Finanšu ministrija svētdien publiskoja 2011.gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu sarakstu. Kopējā nākamā gada budžeta konsolidācijas summa ir 290,67 miljoni latu, no kuriem 89 miljonus iecerēts iegūt uz samazinājumu rēķina ministrijās un pašvaldībās, 157 miljonus uz ieņēmumu rēķina, bet 45 miljonus no izmaiņām fondēto pensiju shēmā. Izdevumu samazinājums ministrijām un tiesu instancēm paredzēts par 79 miljoniem latu. Lielākie samazinājumi ir Satiksmes ministrijai, Labklājības ministrijai un Veselības ministrijai. Pašvaldībām būs jāsamazina tēriņi par 9,8 miljoniem latu. Fiskālie efekti aprēķināti, ja budžeta likums tiek izsludināts 28.decembrī.

Bērnu slimnīcas būvdarbu korupcijas lietā Ģenerālprokuratūra pabeigusi uzrādīt apsūdzības visiem aizdomās turētajiem, ieskaitot bijušos slimnīcas valdes locekļus Arni Kramzaku un Aivaru Lisenko, kas bija arī Tautas partijas biedrs un ziedotājs. Apsūdzēti arī būvuzraugs Raitis Muižnieks un uzņēmuma Rīgas firma Pamats lielākais īpašnieks Aleksandrs Kreicers. Summa, ko grupa šajos konkursos gribēja izkrāpt no slimnīcas, ir apmēram 101 tūkstotis latu, bet reāli iegūtā – ap 73 tūkstošiem latu. Izmeklētāju atklātais apstiprina to, kas klusām runāts par daudziem valsts konkursiem – uzpūstas tāmes, aizmuguriskas vienošanās un godīgu konkursa komisijas locekļu maldināšana, naudas atmazgāšana caur sarežģītu firmu tīklu. Apstiprinājušās ar aizdomas, ka izkrāpta ne tikai valsts, bet arī ziedotāju nauda.

Eiropas Komisija nav sākusi izmeklēšanu par to Latvijas ceļu kvalitāti, kuru būvniecībā izmantota ES nauda, kā pirms tam bija ziņots. Finanšu ministrija skaidro, ka EK vēstulē, kas izsūtīta 26.oktobrī, paustas bažas par Latvijas medijos izskanējušo informāciju par sliktu ceļu būves kvalitāti un iespējamu krāpšanos ceļu būvē. Vēstulē Latvija tiekot lūgta sniegt informāciju par Latvijas ceļu kvalitātes uzraudzības un sertificēšanas sistēmu, kādi pasākumi normatīvajos aktos ir paredzēti gadījumiem, kad ceļu būves līgumos ir atkāpes no tehniskās specifikācijas, kādi ir par ES naudu realizēto projektu uzraudzības rezultāti. Atbilde jāsniedz līdz 26.novembrim.

Kontinentālās hokeja līgas klubs Rīgas Dinamo uzskata, ka žurnālā Ir publicētā intervija ar slaveno latviešu vārtsargu Artūru Irbi ir sākums kampaņai, kas vērsta pret Latvijas hokeju un konkrēti pret Dinamo, teikts kluba izplatītajā vēstulē masu medijiem un līdzjutējiem. Intervijā Irbe kārtējo reizi asi izteicās par Dinamo, no kura savulaik distancējies «ideoloģisku apsvērumu dēļ». «Domāju, ka viņu skatiens ir vērsts uz Austrumiem. Es arī ļoti labi saprotu, ka Rīgas Dinamo zināmā mērā ir PR projekts Krievijai.» Dinamo vēstulē Irbe gan nav pieminēts, tikai «publikācija žurnāla Ir 11.-17.novembra numurā», taču tiek apgalvots, ka «acīmredzot ir spēki, kam Latvijas tautas vienotība un patriotisms nav pa prātam» un «uz ledus nav politikas un nav ideoloģijas, uz ledus ir spēle».

Pasaules Banka prognozē, ka iekšzemes kopprodukta kritums Latvijā šogad būs 0,4%, bet nākamgad gaidāms pieaugums par 3,3%. Prognozes paustas regulārajā ziņojumā par desmit ES valstīm, kurās savulaik bija komunistu režīms. «Reģionā iesakņojas augšupeja,» sacīts ziņojumā, kurā visām desmit valstīm nākamgad prognozēts IKP pieaugums.

Nākamajā gadā valsts varētu dotēt tikai nerentablos starppilsētu pasažieru autobusu pārvadājumus, paziņojis satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). Viņš skaidro, ka, atņemot dotācijas populārākajiem autobusu maršrutiem, tās varēs novirzīt lauku maršrutiem, kuri ir nerentabli. Dotācijas varētu nebūt arī tiem maršrutu reisiem, kuri dublējas, kā arī gadījumos, kad dublējas autobusu un vilcienu reisi.

Doma laukumu un Rātslaukumu Rīgā Ziemassvētkos un gadu mijā greznos vairāk nekā pirms 30 gadiem stādītas egles. Abus kokus Tīreļu mežniecībā izvēlējās Rīgas mērs Nils Ušakovs. Doma laukumā izvietojamā egle būs aptuveni 15 m gara, bet nedaudz mazākā tiks novietota Rīgas Rātslaukumā. Egles tiks tradicionāli iedegtas pirmajā adventē – 28.novembrī.