Maigi sodi par tiesnešu korupciju, draudi preses brīvībai un trekno gadu rēķinu kārtošana – Ir apskata šā gada skandalozākos spriedumus
Pārsteigumu pilns gads bijis tieslietu sistēmā, kurā virkne spriedumu liek uzdot jautājumus par naudas varu. Ir jau iepriekš izvērsti analizējis vienu no skaļākajām lietām – prokuratūras un tiesas akceptētos pieticīgos sodus Gan bei nodokļu izkrāpējiem, taču tas nav vienīgais satraucošais spriedums šogad.
Prasīja 300 tūkstošus
Ar klusu vienošanos šoruden noslēdzās viens no pēdējo gadu skaļākajiem tiesu korupcijas skandāliem, kur uz apsūdzēto sola bija jāsēžas bijušajai Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Ivetai Bērziņai un uzņēmējam Gulamam Gulami. KNAB turēja aizdomās tiesnesi par kukuļņemšanu, taču prokurore Sigita Deičmane lietu šajā daļā izbeidza, tiesnesi saucot pie atbildības tikai par vieglāku pārkāpumu – kukuļa piesavināšanos. Bērziņa un Gulami atzinuši vainu un tikuši cauri ar sodiem, kuri pat ģenerālprokuroram «kā parastam pilsonim» arī šķiet «par mīkstu», kā Ēriks Kalnmeiers pagājušajā nedēļā atzina intervijā LTV. Bijušajai tiesnesei Bērziņai piemērots 11 100 eiro naudas sods, bet uzņēmējam Gulami – 9250 eiro naudas sods, nosacīta brīvības atņemšana uz pusotru gadu un ierobežojums gadu darboties uzņēmuma valdē.
Tiesas apstiprinātā vienošanās par sodu nesen ir publiskota, un tajā atklājas vairākas līdz šim neminētas detaļas. Pirmajā izmeklētāju atklātajā epizodē tiesnese naudu ņēmusi 2013. gada 28. aprīlī – lielveikala Spice autostāvvietā Bērziņa no Gulami saņēmusi rožu pušķi un 5000 latu, kas ielikti kompaktdiska vāciņā un domāti tālākai nodošanai Rīgas Centra rajona tiesā, lai «sakārtotu» uzņēmēju interesējošu nekustamā īpašuma lietu. Proti, neizdotu izpildrakstu šķīrējtiesas sprieduma izpildei, kas bija nelabvēlīgs Gulami. Izmeklēšana atkal konstatējusi, ka summu Bērziņa piesavinājusies.
Kas notika realitātē ar šo Gulami lietu? Rīgas Centra rajona tiesas tiesnesis Imants Dzenis 4. jūnijā tiešām atteica izpildraksta izsniegšanu. Interesanti, ka šis jautājums drīz nonāca apgabaltiesā, jo Gulami oponenti lēmumu pārsūdzēja. Apgbaltiesā šo lietu septembrī skatīja pati tiesnese Bērziņa un kopār ar kolēģēm atstāja uzņēmējam labvēlīgu lēmumu spēkā.
Pēc dažiem mēnešiem, kad Gulami atkal radās jauna vajadzība, summas jau ir augušas. 2013. gada nogalē tiesnese Bērziņa no Gulami pieprasījusi 300 tūkstošus eiro, lai uzņēmēja interesēs Rīgas apgabaltiesā tiktu izbeigta civillieta par 10 miljonus dolāru vērtas kokvilnas kravas pazušanu – šādu summu par lietas «atrisināšanu» esot pieprasījusi to izskatošā tiesnese. Lai vienotos, Bērziņa vairākkārt tikusies ar darījuma starpnieci, eksprokurori Irinu Bogdanovu – gan savās mājās, gan Jūrmalas restorānā Uzbekistāna un pie lielveikala Sky. Gulami piekritis samaksāt 100 tūkstošus dolāru. Samaksa bija jāveic dienu pirms tiesas sēdes, kas nozīmēta 18. decembrī. 17. decembra vakarā Gulami iedoto naudu – 50 tūkstošus dolāru – Bogdanova atvedusi tiesnesei Bērziņai uz mājām, taču tā prasījusi kukuli vispirms samainīt eiro, tāpēc abas vienojušās nākamajā dienā satikties lielveikalā Spice. No rīta Bogdanova lielveikalā samainījusi 47 tūkstošus dolāru (jo valūtas maiņas kantorī nebija vairāk eiro) un ap desmitiem Spices sieviešu tualetē kukuli nodevusi tiesnesei Bērziņai. Tomēr saņemtos 34 tūkstošus eiro Bērziņa neesot nodevusi tālāk, bet piesavinājusies, konstatējusi izmeklēšana. Bet kas tikmēr notika Gulami interesējošajā kokvilnas lietā? 18. decembrī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Gunta Ozoliņa tiešām pieņēma lēmumu noraidīt Gulami oponentu civilprasību.
No sprieduma, ar kuru apstiprināta vienošanās par sodu, nav iespējams uzzināt sīkākas detaļas, piemēram, kas notika ar atlikušo Gulami apsolītā kukuļa summu un kāpēc tiesnese Bērziņa netiek saukta pie atbildības par kukuļņemšanu. Prokurore Deičmane devusies dzemdību atvaļinājumā, viņas viedokli nav iespējams noskaidrot. Savukārt Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesnese Lana Leja, kas apstiprināja šo vienošanos, uzsver – Bērziņa pati lēmumus Gulami lietās tobrīd nepieņēma, naudu prasīja it kā citiem tiesnešiem, taču procesā nav gūti pierādījumi, ka nauda viņiem nodota. Tāpēc sodīta par kukuļu piesavināšanos. Lejas ieskatā izmeklēšana veikta «ļoti labi». Vaicāta, vai jūtas apmierināta ar savu spriedumu, tiesnese atzīst, ka neesot bijis viegli. «Jums varu pateikt, tāpat kā ģenerālprokurors norādīja, – kā parastam cilvēkam no malas man arī varbūt šķistu, ka šis sods ir par vieglu, bet kā jurists, kurš izvērtējis visus lietas materiālus, es varu likt roku uz sirds – šis spriedums ir taisnīgs un likumīgs.»
Trekno gadu mīna
Augstākā tiesa nupat decembrī nolēma, ka valstij jāmaksā 652 tūkstoši eiro par treknajos gados iecerētu, bet nekad neīstenotu Laikmetīgās mākslas muzeju Andrejsalā. Šim stāstam ir desmit gadu sena vēsture.
2006. gada 28. aprīlī valdību vadīja Tautas partijas pārstāvis Aigars Kalvītis un kultūras ministre bija viņa kolēģe Helēna Demakova. Todien Kultūras ministrijas pārstāvji – valsts aģentūra Jaunie trīs brāļi (J3B) noslēdza vienošanos ar Jaunrīgas Attīstības uzņēmumu (JAU), kas apņēmās izstrādāt Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas un tai piegulošās teritorijas metu Andrejsalā.
Šī uzņēmuma pārvaldē darbojās ļaudis, kas saistīti ar tolaik ietekmīgajiem trim oligarhiem – gan ar Andra Šķēles Ave Lat grupu, gan Aināra Šlesera agrākajiem biznesiem, gan Ventspils tranzītu un Aivara Lemberga īpašumu legalizāciju. Valsts aģentūra J3B apņēmās līdz gada beigām noslēgt sadarbības līgumu par jaunā muzeja projekta īstenošanu, bet, ja tas nenotiktu, atmaksāt visus izdevumus, kas JAU būtu radušies šā projekta dēļ.
Taču naudas būvniecībai nebija. Trekno gadu eiforija sāka izplēnēt, un demisionēja Kalvīša valdība. Gadiem ejot, vienošanās termiņi gan tika pagarināti, līdz 2009. gadā toreizējais krīzes premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) reorganizēja J3B, pievienoja to Kultūras ministrijai. Gadu vēlāk JAU cēla prasību pret Kultūras ministriju par 749 tūkstošu eiro piedziņu šajā lietā. Savukārt Valsts kontrole 2011. gada pavasarī konstatēja, ka J3B nebija tiesiska pamata slēgt vienošanos ar JAU, bet Kultūras ministrija 2014. gadā cēla uzņēmumam pretprasību, norādot, ka J3B pārstāvis Zigurds Magone vienošanos ar JAU «noslēdzis prettiesisku spaidu dēļ».
Pirmajā tiesu instancē 2014. gada oktobrī JAU zaudēja, jo Latgales apgabaltiesa pilnībā noraidīja uzņēmuma prasību. Tomēr šogad veiksme uzsmaidījusi un apelācijas instancē Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta trīs tiesnešu sastāvā – tiesas sēdes priekšsēdētāja un referējošā tiesnese Inese Grauda, tiesneses Dace Jansone un Marianna Terjuhana – atzina JAU prasību par pamatotu un lielākajā daļā apmierināmu.
Tiesnese Grauda laiku intervijai ar Ir neatrada, taču Augstākā tiesa rakstiski skaidro – atbildētājs nav izpildījis savas saistības pret J3B, un neesot šaubu, ka Kultūras ministrija ir J3B tiesību un saistību pārņēmēja. Tā nu valstij būs jāmaksā trekno gadu rēķins JAU – uzņēmumam, kura īpašniekos tagad jau oficiāli redzami Šķēles un Šlesera ģimenes locekļi un Lemberga uzticības personas brālis. Lieta pēc būtības ir izskatīta, bet spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Sprūda sardzē
Kamēr politiķi turpina cīnīties ap maksātnespējas procesa reformu, vienu no redzamākajiem šīs jomas profesionāļiem – maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu – no nepatikšanām pašaizliedzīgi glābj Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa. Tiesnese Sanita Rūtenberga 20. jūlijā apstiprināja Sprūda administrētā uzņēmuma Peltes īpašumi pāreju uz tiesiskās aizsardzības procesu un administratora nomaiņu.
Šādu lēmumu tiesnese pieņēma divas dienas pēc tam, kad tiesā bija iesniegts administratoru darbu uzraugošās iestādes Maksātnespējas administrācijas pieteikums par Sprūda atcelšanu no amata. Kā ziņots iepriekš, maksātnespējīgā uzņēmuma Peltes īpašumi vērtīgākie aktīvi – miljonus vērta zeme Ķīšezera krastā – nonākuši ar pašu administratoru saistītu personu īpašumā, turklāt viens no darījumu ķēdes posmiem finansēts par naudu, kas ņemta no cita Sprūda administrēta uzņēmuma – Dzimtā sēta – konta.
Atcelšana no amata ir bargs sods administratoram, kas var novest pie sertifikāta zaudēšanas, taču tiesneses Rūtenbergas lēmums ļāva izvairīties no tā. Turklāt šis nav pirmais tāds gadījums. Jau 2015. gada janvārī Rūtenbergas kolēģe Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesnese Jolanta Zaškina līdzīgā veidā glāba Sprūdu no nepatikšanām. Arī toreiz tiesnesei bija jāņem vērā Maksātnespējas administrācijas konstatētie ierobežojumi Sprūdam būt par Peltes īpašumu administratoru, taču tiesnese tā vietā apstiprināja uzņēmuma pāreju uz tiesiskās aizsardzības procesu un administratora nomaiņu.
Vēlāk Zaškina prettiesiski atcēla arī pašu Sprūdam nelabvēlīgo Maksātnespējas administrācijas lēmumu, kurā bija konstatēta administratora saikne ar personām, kas ieguvušas vērtīgos aktīvus. Ģenerālprokuratūra abus lēmumus apstrīdēja Augstākajā tiesā. Pirmo lēmumu kā prettiesisku Augstākā tiesa atcēla pērn, bet otru – šogad augustā. Prokuratūra apstrīdējusi arī tiesneses Rūtenbergas 20. jūlija lēmumu. Kad to izskatīs Augstākā tiesa, pagaidām nav zināms.
Amorālie mediji?
Šogad tiesās pieņemti arī divi būtiski lēmumi, kam var būt tālejošas sekas attiecībā uz preses brīvību Latvijā. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesnese Inese Sniķere martā apmierināja Nacionālās operas un tās valdes locekļu prasību pret portālu TVNET par goda un cieņas aizskaršanu 2014. gada 4. augustā publicētā viedokļu rakstā «Kā Latvijas nacionālā opera kļuva par Putina galma publisko namu». Rakstā asi kritizēta operas izīrēšana Krievijas mūziķa Igora Krutoja ballītei, kamēr fonā risinās karš Ukrainā. Tiesnese nolēma, ka portālam par šo rakstu būs jāmaksā 129 tūkstošu eiro kompensācija operai. Salīdzinājumam – tas ir vairāk nekā līdz šim Latvijas tiesās piespriestā valsts atlīdzība par cilvēka dzīvībai vai veselībai nodarītu kaitējumu. Tiesa uzskatīja, ka operai ir augsts prestižs sabiedrībā un valdes locekļiem laba reputācija, bet raksts ir klaji aizskarošs un pretrunā ar morāles normām.
Tiesnese Sniķere visa šā gada laikā atteicās sniegt interviju Ir un pēdējo reizi vēl decembrī, sastapta klātienē tiesā, sacīja: «Aplūkoju vēlreiz tos jūsu jautājumus un tomēr uzskatu, ka es nerunāšu ar jums.»
Šogad risinājās un gaismā nāca vēl viena jau pērn sākta lieta – kriminālprocess par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem, ko pret LTV raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti Sanitu Miķelsoni policija 2015. gada 23. oktobrī ierosinājusi pēc Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Aleksandra Bimbiruļa iesnieguma. Raidījums pētīja, kā Latvijā notiek cilvēku izvirzīšana Triju Zvaigžņu ordenim. Kad prezidenta kanceleja to atklāja, Bimbirulis sazinājās ar žurnālisti, un viņa paskaidroja situāciju, tomēr amatpersona izlēma vērsties policijā. Šī kriminālprocesa ietvaros mēnesi tika noklausītas tobrīd jau bijušās LTV žurnālistes telefonsarunas. To sankcionēja Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Irēna Krastiņa. Viņa nepiekrita Ir intervijai par šo lietu, taču rakstiskā atbildē norādīja, ka «tiesā nav tikuši iesniegti ierosinājumi par tieši žurnālistes (vai žurnālista profesijā strādājošas personas) sarunu noklausīšanos».
Pēc nopietnas vairākus menešus ilgas izmeklēšanas lieta izgāzās – tika izbeigta, jo neviena persona, kuras datus žurnālisti pētījumā izmantojuši, pret notikušo neiebilda. Tomēr ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskata, ka kriminālprocess ierosināts pamatoti.
KNAB zaudējumi
Kamēr Valsts policija, prokuratūra un tiesa cieši sadarbojās no pirksta izzīsta žurnālistu «nozieguma» atklāšanā, KNAB šogad turpināja noasiņot iekšējās cīņās. Treknu punktu tam pielika Jaroslavs Streļčenoks, neilgi pirms savu pilnvaru beigām reorganizējot KNAB. Tā rezultātā darbu zaudēja virkne vadošo darbinieku – cits ceturto reizi pēc kārtas, cits pirmo. Par piespiedu aiziešanas iemesliem iesniegtas jaunas prasības tiesās, kas papildinājušas jau tā garo sarakstu darbinieku prasībās pret KNAB par Streļčenoka vadības laikos pieņemtajiem lēmumiem. Naudas izteiksmē tas izskatās šādi – šobrīd no KNAB par labu darbiniekiem piedzīti 69 tūkstoši eiro lietās, kur jau ir stājies spēkā spriedums, savukārt prasības tiesās ir vēl vismaz par 120 tūkstošiem eiro, turklāt šī sadaļa aug ar katru mēnesi, kamēr lieta netiek izskatīta.
Tikmēr atbildīgās amatpersonas izvairās no jebkādas atbildības par notiekošo – premjers Māris Kučinskis (ZZS) viņam adresēto lūgumu vērtēt Streļčenoka iespējami nodarīto kaitējumu pārsūtīja izvērtēšanai pašam Streļčenokam, kura vadītā iestāde paziņoja, ka apsver iespēju vērst zaudējumu piedziņu pret prasību cēlājiem. Tikmēr novembrī beidzās Streļčenoka pilnvaras šajā amatā. KNAB vadītāja amata konkursā viņš izkrita jau pirmajā kārtā. Jaunais konkurss joprojām nav izsludināts.
