Raimonds Pauls būs žūrijā jau 10. Jūrmalas muzikālajā festivālā Jaunais vilnis
Vasarīgos šortos un plandošā gaišzilā kreklā savas mājas terasē Baltezera krastā Maestro izskatās citādi nekā uz skatuves. Hipsteru sapnis vecumdienās: nevainojami pļautā mauriņa viducī stilīga koka savrupmāja, garāžā balts BMW džips. Dīķī, kas caurspīdīgs kā Ksenijas Sobčakas kleitiņa, – ūdensroze, bet ēnainajā terasē regulāri ciemojas ietekmīgi viesi. Viens no tiem paspēj piezvanīt pat intervijas laikā. Familiāri pačalojis, ka Ingūna Sudraba viņu pabarojusi, Pauls zvanītājam saka: «Žģom,» (gaidām – krievu val.) un noliek mobilo uz galda. «Ar ko es tikko runāju?» viņš daudznozīmīgi vaicā. Es to nezinu. Dabūju aizplīvurotu atbildi par kādu Krievijas amatpersonu, kuras profils līdzinās Sudrabai Latvijā – kontrole, drošība. «Te ir arī viens moments: viņa jau citādi nevar, viņai jākontaktējas,» Pauls saka. Šķiet, Ingūna Sudraba Jaunajā vilnī būs klāt kopā ar vārdā nenosaukto ietekmīgo Krievijas amatpersonu.
Pauls jau laikus, gaidīdams jautājumus par Jauno vilni, savelk skābu sejas izteiksmi. «Katru gadu jāskaidro, jāattaisnojas,» viņš ērcīgi pauž. Krīt uz nerviem, sāpina, ka Latvijā viņu pataisa par tādu kā «krievu draugu» ar politisku pieskaņu. «Kurš vēl vairāk par mani ar latviešu dziesmām ir ņēmies, bet man vēl jāklausās visādi apvainojumi.»
Maestro Krievijā joprojām saņem cieņas apliecinājumus par skaistajām dziesmām, ko radījis. Kad gada sākumā viņš svinēja 75.jubileju, apsveikumi pienāca arī no Dmitrija Medvedeva un Vladimira Putina kancelejas.
Par draudzību ar Krievijā ietekmīgām personām Pauls saka – pazinis tos, vēl pirms bija kļuvuši slaveni, bagāti, ietekmīgi. Viņi ciena Paulu, un tas viņam ir nozīmīgi.
Pauls negatīvi vērtē sabiedrības dalīšanu pēc etniskā principa. Viņaprāt, tā nekur tālu netiksim. «Krievi ir visur pasaulē. Visur viņus grib dabūt iekšā, veikalos pat raksta – zģes govorjat po russki (šeit runā krieviski – krievu val.). Mēs bieži gribam panākt, ka – nē, nē, mums viņi nav vajadzīgi!» Pauls vēlētos, kaut latvieši vienreiz spētu novilkt sarkano līniju, vairs nepieminēt vēsturē notikušās mazas tautas traģēdijas. «Kāpēc Eiropā to var saprast – kādreizējie ienaidnieki Vācija un Krievija tagad ir lielākie draugi -, bet mēs ne?» Viņš arī iesaka uz sevi paskatīties: Krievijas izveidotajā čekas sistēmā bijis pilns ar latviešiem. «Vai mēs par to kādam esam atvainojušies?»
Etniskais jautājums Maestro ir arī dziļi privāts: viņa kundze Lana ir ukrainiete. Abi nākamgad svinēs zelta kāzas. «Kad precējāmies, bija, kas šķībi skatījās,» Pauls saka. Viņa allaž elegantā kundze intervijas laikā aizslīd gaiši rozā šortos gar Baltezera mājas terasi. Sveicinoties viegli pamāj ar galvu. Nesen pārim bijis liels pārdzīvojums, jo kundzei kļuvis slikti ar sirdi. «Pirmoreiz mūžā,» Pauls nopūšas. Runājot par sievu, Maestro atmaigst. «Mums tā sanācis, ka nekad neesam izgājuši uz konfliktiem. Varam ko asāku pateikt, bet uzreiz no tā abi atkāpjamies.» Sievas raksturs esot laimīgās laulības pamats. Piecdesmit gadu laikā ne reizi neesot domājis par šķiršanos. «Es nevaru iedomāties, ka būtu tā – mans bērns un bērna māte dzīvo atsevišķi, reizi gadā satiekamies. Nē, nē. Tas nav man.»
Uz Jauno vilni Pauls kopā ar Lanu šovasar dosies divējādām izjūtām. Kritizēt tikko dzimušās zvaigznes viņš varētu no rīta līdz vakaram, izklaides biznesu arī. «Tagad, lai kaut ko izveidotu, tas prasa nenormālus līdzekļus. Mēs [Latvijā] nevaram atļauties ne ierakstus, ne tērpus. Ko tas mūsu skuķītis var – knapi kleitu [nopirkt], kaut kur aizņemoties naudiņu.» Krievijas jaunajiem mūziķiem nauda esot, bet «tā arī jāatpelna, neviens par velti tev neko nedod, tirgus ir nežēlīgs». Kā Maestro vērtē šāgada Latvijas pārstāvi Jaunajā vilnī Lieni Candy? Viņš nemierīgi sarosās, pār lūpām veļas: «Jau agrāk par viņu dzirdēts, ka uz mutes nav kritusi.» Tas nav domāts kā kompliments. Pauls jaunās zvaigznes mūzikā salīdzina ar zvaigznēm politikā – nav individualitātes, trūkst zināšanu, inteliģences. Jaunajā vilnī esot problēmas muzikālajā ziņā, viņš netieši norāda uz viduvējo jauno dziedātāju sagatavotības līmeni.
Neitrāli vai ar labdabīgu humoru allaž izteicies par jaunajiem censoņiem, reiz Maestro nokļuva sprukās: pirms trīs gadiem viņš Lindu Leen nodēvēja par dziedātāju bez balss. Savukārt viņa uzaicināja komponistu uz savu koncertu Dzintaros un tā laikā pasniedza viņam rožu pušķi. «Tagad viņa ar ādām tirgojas,» Pauls sarunā iemet dzirksteli. Linda Leen tikko nākusi klajā ar krāsainu pastaliņu kolekciju.
Par šovasar skandālu izraisījušo ideju – izveidot zvaigžņu aleju pie Dzintaru koncertzāles, kā pirmo tajā ierakstot Raimonda Paula, bet pēcāk arī citu slavenību un Jaunā viļņa laureātu vārdus, – Maestro met pa gaisu rokas: «Nevajag taisīt! Ja tas izraisa tik šausmīgi negatīvas emocijas, nevajag aleju!» Tās vietā Pauls iesaka uztaisīt otru tualeti Dzintaru koncertzāles aizkulisēs, lai vairākiem simtiem mākslinieku festivālu un koncertu laikā nav jāgaida uz vienu mazmājiņu. «Ģērbtuves ir šausmīgas, ar reģipsi apsistas sienas, ar finieri sadalītas. Atbrauc Stīvijs Vonders, viņš vispār nesaprot, kur ieradies. Pat uz Vitebsku prieks aizbraukt: liela zāle, lieliskas ģērbtuves, par tualetēm nerunājot. Un tas ir [pie] Lukašenko, tas mums arī vainīgs pie visa!»
«Nožēlojami!» – Pauls kritizē Jūrmalas pašvaldību, kas nespēj attīstīt pilsētu, lai ar tūrismu pelnītu. «Es uzskatu, ka Jūrmalas mēram vajadzētu būt ebrejam – lai rīkojas!»
Jauno vilni Pauls salīdzina ar prestižo kinofestivālu Francijā. «Nu, kas ir Kannu kinofestivāls? Izrādīšanās – vai tā ir skaista sieviete, kas tev blakus, vai bagātība, kas tev pieder. Briljanti, dārgās automašīnas, jahtas. Pie modes ģēnijiem taisītie tērpi. Pa vidu parāda arī kādu filmu, kur salasās «feinšmekeri», bet lielākajai daļai [uz festivālu sabraukušo] tas ir – nu, tā,» Pauls nevērīgi pavicina plaukstu. «Mums tāda attieksme – vai dieniņ, miljonāri, miljardieri [ierodas uz Jauno vilni]! Bet viņi visā pasaulē nosaka toni. Ne jau mēs to toni nosakām.»
Vai Paulam vajadzīgs Jaunais vilnis? Aiz cieņas, draudzības pret organizatoriem – jā. Lai arī pavasarī paklīda runas, ka Jaunais vilnis varētu pārcelties uz Jaltu, Maestro ir cita informācija. Top jauns līgums uz pieciem gadiem par festivāla norisi Jūrmalā. «Tas ir ļoti labi, jo piesaista Latvijai naudu,» pauž Pauls. Viņš arī vēlas aizstāvēt festivāla dalībniekus un viesus, salīdzina tos ar citiem tūristiem. «Kā jums patīk tie, kuri naktīs ārdās Doma laukumā, cūkojas pie Brīvības pieminekļa? Es atvainojos, neesmu dzirdējis, ka kāds krievs čurātu pie Brīvības pieminekļa.»
Tikko aiz muguras referendums, bet Pauls tajā nepiedalījās. «Atklāti runājot, es Zatlera vietā tagad negribētu būt. Man liekas, viņš vēl sevišķi nav sapratis, ko nozīmē ieiet politiskā zaņķī.» Septembrī vēlēt Pauls nedosies. Netic, ka kaut kas mainīsies. «Tā partija, man liekas, viņu uzreiz pēc vēlēšanām…,» viņš nepabeidz teikumu, bet noprotams, ka nobeigums būtu – Zatleru uzmetīs. «Labs cilvēks nevar būt politiķis. Tur jābūt ļoti labi sagatavotam – intrigantam, kad vajag. Jāspēlē teātris, kad vajag, jāraud, kad vajag.»
Pagaidām pēdējais, kas uz politiskās skatuves raudājis, ir Paula kādreizējais partijas biedrs Andris Šķēle – tribīnē Tautas partijas pašlikvidēšanās kongresā. 8. un 9.Saeimas deputāts Pauls uz kongresu gan neieradās, viņš no partijas ir izstājies. Kā jau sacījis gadiem ilgi, arī tagad Pauls apgalvo – politika viņu neinteresē. «Man to nevajag. Tevi tikai apspļauda ar mēsliem.» Kā no apdullušu mušu bara Maestro atgaiņājas, izdzirdot jautājumu par trīs oligarhiem. «Šķēle ir spēcīgāks par visiem, tāpat arī Lembergs – to taču visās diskusijās jūt.» Pēc Paula domām, Parex bankas lieta Latvijai iezāģējusi daudz vairāk nekā trīs oligarhi kopā. Vai ar Šķēli viņš tiekas? «Mums ir ļoti labas attiecības, bet ne.» Viņš uzskata, ka TP likvidācija bija pareizs solis: «Pilnīgi pareizi Šķēle izdarīja. Tie cilvēki, kas tur ir speci, tāpat dzīvos [labi], un viņi jau dzīvo. Mazlietiņ pagaidīsim, kā ies vēlēšanās Zatlera Reformu partijai vai kādam citam.»
Pauls kļūst ērcīgs, kad taujāju, kā vērtē Valdi Dombrovski, kuram izdevās valsti izvilkt no krīzes. «Ko nozīmē – izvilkt no krīzes? Kā izvilka? Cik izvilka? Aizņemoties naudu?» viņš nober strauji kā sīknaudu. «Kritērijs ir cilvēku algas un pensijas. Partija, kas uzvarēja vēlēšanās, nav izdarījusi neko.» Paulam nav arī neviena laba vārda, ko pateikt nacionālā bloka politiķiem, «tie jau atkal pacels krievu jautājumu». «Skaļi lozungi, bet praktiskās darbības absolūti nekādas.»
Baltezerā kopā ar sievu, meitu un viņas ģimeni Maestro šovasar dienas vada mierīgi. Daudz laika prasa mauriņa sakopšana, «visa tā saimniecība», jo mājkalpotāju Paulam nav. «Varētu braukāt pa pasauli, bet negribas. Pārlidojumi nogurdina, dzert es nedzeru. Ko man tur darīt,» viņš nogroza galvu. Patīk mājās. Paula meitas Anetes ģimene mīt ārzemēs jau daudzus gadus, viena mazmeita studē Ņujorkā, otra gatavojas mācībām Francijā. Maestro tuvākie radošie plāni saistīti ar autorvakaru Dzintaros Jaunā viļņa laikā 30.jūlijā kopā ar dzejnieku Jevgeņiju Jevtušenko. Jūlijā vēl jāieraksta mūzika Sanktpēterburgas drāmas teātra izrādei, ko iestudē Gaļina Poļiščuka. Drīz atsāksies jubilejas koncertu atkārtojums Valmierā. Tad – teātra sezonas sākums, kurā «arī kaut ko paspēlēšu». Par lielāko vērtību savā dzīvē Pauls uzskata neatkarību – viņu neuztraucot, vai rīt būs vai nebūs jauni darba piedāvājumi. Latviešiem Pauls iesaka palūkoties, varbūt arī pamācīties no viņa attiecībām ar Krievijas sabiedrību. «Viņi ar cieņu pret mani, un es – pret viņiem.»
Ēdienkarte
Baltezera spirdzinošais gaiss
