Stabilitāte kapos – tā valdības finanšu disciplīnu sauc Rīgas mērs. SC kāre dzīvot pāri līdzekļiem beigsies sliktāk nekā Grieķijā, brīdina premjers
Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) un Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir divi populārākie pretendenti uz Ministru prezidenta amatu pēc 11.Saeimas vēlēšanām. Ne vienam, ne otram tēls nav agresīvs, taču, nostādīti aci pret aci, par savu taisnību viņi ir gatavi cīnīties.
Vai Vienotība kļūdījās, pēc vēlēšanām veidojot valdību ar ZZS, nevis ar SC?
Ušakovs: Kļūdījās, jo plaša koalīcija nozīmē lielāku stabilitāti. Tas arī dotu iespēju padarīt politiku sociāli atbildīgāku, pēc kā ir liels pieprasījums. Neviens neapšaubīs pozitīvās tendences ekonomikā, bet mums veidojas divu ātrumu valsts. Samazinās bezdarbnieku skaits, bet tajā pašā laikā trūcīgu cilvēku skaits pieaug. Valstij būs jāuzņemas lielas sociālās saistības.
Dombrovskis: Nevaru piekrist – sociālā budžeta īpatsvars ir būtiski pieaudzis tieši krīzes periodā, esam ieviesuši drošības tīklu, lai samazinātu krīzes sekas. Gan tā sauktā simtlatnieku programma, gan garantētā minimālā ienākuma pabalsta paaugstināšana utt.
Ušakovs: Komunikācija starp pašvaldībām un valdību liecina, ka no nākamā gada [sociālās aizsardzības] spilvens vairs nepastāvēs.
Dombrovskis: Valstij atgriežoties pie ekonomiskās izaugsmes, šis drošības tīkls pakāpeniski tiek samazināts. Vēl jāatceras, ka 2012.gads ir pēdējais, kurā mums jāveic fiskālā konsolidācija. Pašreizējie aprēķini rāda, ka tas ir ap 100 miljoniem latu.
Ušakovs: Jūs to darīsit uz pašvaldību rēķina.
Dombrovskis: Pamatā uz valsts budžeta rēķina, bet, protams, zināmu daļu sloga būs jānes arī pašvaldībām. Mēs nevaram atļauties tērēt vairāk, nekā mums ir līdzekļi budžetā. Kas notiek, ja tērējam tik, cik vēlamies, nevis varam atļauties, mēs pieredzējām treknajos gados un [zinām] ar ko tas beidzās.
SC programma paredz SVF parāda atmaksas atlikšanu. Vai tas Latvijai būtu izdevīgi?
Dombrovskis: Ir jāturpina Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma, un nākamgad budžeta deficīts jānosaka 2,5% no IKP. Aizdevuma atmaksa mūs pamatā gaida 2014. un 2015.gadā. Ja stabilizējam savas finanses, tad šo aizdevumu pārfinansēsim starptautiskajā finanšu tirgū.
SC alternatīvais 2011.gada budžets bija piedāvājums faktiski par 15% devalvēt latu un vēl arī palielināt budžeta deficītu līdz 12% no IKP. Ar tādām receptēm mēs būtu daudz sliktākā situācijā nekā pašreiz Grieķija.
Ušakovs: Inflācija ir pie 5%, komunālajiem maksājumiem vēl lielāka, tas nozīmē, ka pensionāru stāvoklis ir pasliktinājies. Šādā situācijā pārskatīt attiecības ar starptautiskajiem aizdevējiem, nedaudz palielināt deficītu ir pilnīgi atbalstāmi.
Cik lielu deficītu esat gatavs pieļaut?
Ušakovs: Četri, pieci [% no IKP]. Eiro nav mērķis, tas ir instruments. Sociālajām saistībām pret iedzīvotājiem jābūt lielākām. Ja nevaram to izpildīt, tad jāpalielina deficīts.
Dombrovskis: Šajos apgalvojumos ir iebūvēta pretruna. No vienas puses, apgalvo, ka ir jāatmaksā liels parāds, no otras – piedāvā šo parādu pataisīt vēl lielāku. Ja sekotu SC receptēm un celtu šāgada budžeta deficītu līdz 12%, tas būtu par 800-900 miljoniem lielāks parāds. Ja arī nākamgad SC piedāvā gandrīz divreiz lielāku budžeta deficītu, nekā paredz starptautiskā aizdevuma programma, tas nozīmē dziļāku līšanu parādos. Nevajag jaukt budžeta izdevumus ar parāda pārfinansēšanu. Deficīts ir ieņēmumi mīnus izdevumi, savukārt parāds ir līdzeklis, kā nosegt šos lielākos izdevumus, ja ieņēmumi ir mazāki. Jūs ejat uz lielāku parādu, pāri par miljardu.
Ušakovs: Es piekrītu, ka parāds varētu pieaugt ar nosacījumu, ka tas palīdzēs daudziem cilvēkiem izdzīvot līdz tam brīdim, kad mums būs stabilāka situācija ekonomikā.
Dombrovskis: Ar jūsu piedāvājumu stabilizācija ekonomikā neiestāsies. To redzam Grieķijā. Tur ir līdzīgi argumenti – krīzes laikā mazināt deficītu ir slikti, [bet] tērēt vairāk, nekā varam atļauties, ir labi ekonomikai. Finanšu tirgi šo politiku nepērk. Finanšu nestabilitāte nozīmē ne tikai valsts parādu nestabilitāti, tas arī nozīmē finansējuma nepieejamību uzņēmējiem, iedzīvotājiem, un ekonomiskā izaugsme neatsākas. Finanšu stabilitāte ir nosacījums ekonomikas izaugsmei. Mēs esam nodrošinājuši šo finanšu stabilitāti, ar 2010.gada 3.ceturksni esam atgriezušies pie ekonomikas pieauguma gada griezumā. Ja jūs sakāt – turēsim lielu deficītu un, kad ekonomika stabilizēsies, tad atmaksāsim -, piedodiet, ar lielu deficītu ekonomika nestabilizēsies.
Ušakovs: Cik liels deficīts ir atļauts Grieķijai? Vairāk par 3%.
Dombrovskis: Jā, bet vai viņiem no tā ir labāka ekonomiskā izaugsme? Mums 2.ceturksnī ekonomikas pieaugums ir 5,3%. Viņiem ir recesija, jo finanšu tirgi netic viņu ekonomiskajam piedāvājumam un uzskata, ka viņu deficīts ir pārāk liels. Latvijā 2009.gadā bija precīzi tā pati problēma. Mēs gājām strauji uz budžeta deficīta samazināšanu, stabilizējām finanšu situāciju un atgriezāmies pie izaugsmes. Grieķi mēģina lēnāk samazināt deficītu, nav stabilizējuši finanses un nav atgriezušies pie izaugsmes.
Ušakovs: Rezultāts, ko mēs dabūsim, ir stabilizācija un izaugsme kapos. Cilvēki nepaliks.
Dombrovskis: Tieši ekonomikas izaugsme mums pašreiz ir vajadzīga, jo bez tās mums nebūs jaunas darba vietas, nemazināsies sociālā spriedze. Pēc jūsu receptes mēs vairāk maksāsim sociālajos pabalstos, nespēsim atjaunot finansiālo stabilitāti un izaugsmi, un [uz parāda] turpināsim maksāt pabalstus.
Ušakovs: Deficīta pieaugums var palīdzēt cilvēkiem izdzīvot līdz brīdim, kad situācija būs stabila.
Dombrovskis: Nebūs stabila ar 12% deficītu. Kādā veidā lata devalvācija par 15% uzlabotu iedzīvotāju pirktspēju?
Ušakovs: Mēs nerunājam par lata devalvāciju.
Dombrovskis: Jūsu alternatīvais budžets paredzēja paplašināt lata piesaistes koridoru līdz plus/mīnus 15%, kas de facto nozīmē par 15% devalvēt latu. Pensionāru pirktspēja pazeminātos par 15%.
Ušakovs: Koridora paplašināšana nenozīmētu, ka lats automātiski nolaistos. Jums vajadzētu to zināt kā bijušajam Latvijas Bankas darbiniekam.
Dombrovskis: Es zinu.
Pašlaik visu gāzi un nozīmīgu daļu elektrības Latvija iepērk no Krievijas. Vai Latvijai ir svarīgi samazināt no Krievijas iepirktās gāzes un elektrības apjomus?
Ušakovs: Nepieciešama [enerģijas avotu] diferenciācija, piemēram, Rīgas dome strādā pie alternatīvajiem resursiem. Tas ir jautājums par drošību neatkarīgi no tā, kur esi nopircis to gāzi vai citus enerģijas [resursus].
Kur vēl var nopirkt gāzi?
Paņemiet globusu un paskatieties! Nekur pagaidām.
Dombrovskis: Enerģijas piegādes diferenciācija ir svarīgs jautājums. Strādājam pie reģionālā [sašķidrinātās gāzes] LNG termināļa. Latvija ir piekritusi iesaistīties Visaginas atomelektrostacijas projektā, kas mazinās atkarību no importētās elektrības. Šim projektam jābūt komerciāli dzīvotspējīgam. Jāturpina attīstīt arī atjaunojamos energoresursus, strādāt pie energoefektivitātes pasākumiem, jo vislētākā un viszaļākā ir tā enerģija, kuru mēs vienkārši neiztērējām.
Vai SC atbalsta iesaistīšanos Visaginā un LNG termināli?
Ušakovs: Ja tas ir komerciāli izdevīgi.
Vai partijai, kas vēlas būt valdībā, ir jāatzīst, ka Latvija 1940.gadā tika okupēta?
Ušakovs: Deputāti, kas ir ievēlēti parlamentā, dod zvērestu, strādā Satversmes ietvaros. Runāt par kaut kādām papildprasībām pret jebkuru politisko spēku būtu nepareizi.
Dombrovskis: Skaidri ierakstījām 4000 zīmju programmā, ka esam gatavi sastrādāties ar politiskajiem spēkiem, kuri atzīst Latvijas okupācijas prettiesiskumu, latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Tās ir pašsaprotamas lietas.
Ušakovs: Citām partijām nav tiesību eksaminēt mūsu partiju vai atbalstītājus. Mums nav jautājumu par Latvijas Republikas kontinuitāti, programmā ir ierakstīts, ka ir vienīgā valsts valoda – latviešu valoda. Uzdot papildu jautājumus varat saviem partijas biedriem.
Dombrovska kungs, no vienas puses, jūsu programmā ir šis punkts, no otras – vairāki Vienotības biedri ir izteikušies, ka būtu iespējams veidot koalīciju ar SC. Vai te nav pretruna?
Dombrovskis: Tas lielā mērā ir atkarīgs no paša SC. Principus sadarbībai esam skaidri atspoguļojuši.
Ušakova kungs, jūs sakāt, ka atzīstat Latvijas valsts kontinuitāti. Tad kāpēc neizrunājams vārds ir «okupācija», ja jau nozīmē to pašu?
Ušakovs: Atkārtošu – mēs nerunājam par jautājuma būtību, bet par formu. Mums ir pilnīgi nepieļaujams, ka viens politisks spēks eksaminē otru. Punkts.
Dombrovskis: Mēs nevienu neeksaminējam. Partijas, kas strādā koalīcijā, pirms tam pārrunā principus. SC varbūt ir kādas problēmas ar [apvienībā ietilpstošo] Rubika partiju, kura ļoti skaidri noliedz okupāciju, un galu galā Alfrēds Rubiks ir Ušakova kunga līdzpriekšsēdētājs.
Ušakovs: Valdes loceklis.
Dombrovskis: Tas, ka partijas runā par sadarbības principiem, ir normāls koalīcijas veidošanas process, un neviens vēl nav iedomājies to nosaukt par eksamināciju.
Ušakovs: Nu, ar normālu koalīcijas veidošanas procesu es jūsu vietā nelepotos, ņemot vērā rezultātus pēc Saeimas atlaišanas.
Dombrovskis: Tiešām, ar normāliem koalīcijas veidošanas procesiem mēs nevaram lepoties, jo prezidents aicināja atlaist Saeimu [tāpēc, ka tajā] oligarhu intereses gūst vairākumu. Piemēram, prezidents pieminēja divus konkrētus balsojumus – par kratīšanu Šlesera dzīvesvietā un par tiesneša Judina kandidatūru. Var pieminēt vēl veselu virkni. Bija izveidojusies alternatīvā koalīcija, kas balsoja oligarhu interesēs, – ZZS ar SC un Par labu Latviju!
Ušakovs: Jums ir greizsirdība pret ZZS?
Dombrovskis: Nav greizsirdības, vienkārši problēma ir tāda, ka SC 10.Saeimā sistemātiski balsoja oligarhu interesēs.
Ušakovs: Tas ir jūsu traktējums. ZZS bija jūsu uzticīgie partneri valdībā. Un atlaisto Saeimu, atgādināšu, vada Vienotības pārstāve Āboltiņas kundze. Nosacīti oligarhs ir, piemēram, Lemberga kungs, ar kuru jūs sēžat pie viena galda. Jūs visu laiku bučojāties ar oligarhiem, Dombrovska kungs!
Dombrovskis: Es atvainojos, tajos balsojumos, kuros izpaudās oligarhu intereses, Vienotība balsoja pretēji – tā, kā mēs uzskatām, tiesiskā valstī būtu jābalso. Tie, kas bučojās ar oligarhiem šajos balsojumos, bija tieši SC. Vienotība atbalstīja Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas ar galveno uzstādījumu, lai tām partijām, kuras balso oligarhu interesēs, nākamajā Saeimā nebūtu vairākuma.
Ušakovs: Vai jūs būtu gatavs kā Zatlera kungs pateikt, ka nekad mūžā vairs neiesit ar Lemberga kungu koalīcijā?
Dombrovskis: Mēs pašreiz neizslēdzam sadarbību ne ar vienu Saeimā pārstāvēto politisko spēku. Protams, labprātāk redzētu koalīciju, kas atbalsta tos principus, par kuriem mēs iestājamies, – gan Latvijas valstiskuma, gan tiesiskuma, gan ekonomiskajos jautājumos. Bet mēs arī labi zinām, ka Saeimā būs pārstāvēti tie politiskie spēki, kādus vēlētājs būs ievēlējis, ar to būs jārēķinās.
Dombrovska kungs, vai ir taisnība tiem, kuri pārmet jūsu valdībai pārāk lielu piekāpību Aivara Lemberga prasībām?
Dombrovskis: Aivars Lembergs un vispār oligarhu intereses varēja saņemt vairākumu Saeimā, [nevis valdībā], un lielā mērā tas notika tieši ar SC atbalstu.
Ušakovs: Vajadzēja uzreiz iet ar Saskaņas centru, nebūtu problēmu.
Dombrovskis: Tātad, ja jūs [būtu] valdībā, tad par tiesiskumu, bet, ja opozīcijā, tad pret tiesiskumu?
Ušakovs: Jums būtu normāli partneri, ar ko varētu sastrādāties.
Ušakova kungs, kāpēc jūsu partija tik ļoti mīl autoritārus režīmus – slēdz līgumu ar Putina Vienoto Krieviju, ar Ķīnas Komunistisko partiju, atsakās nosodīt Lukašenko režīmu?
Ušakovs: Nesekoju, vai mūsu Saeimas frakcija komentēja to, kas notiek Baltkrievijā. Par Ķīnu un Krieviju atbilde vienkārša – ekonomiskās attiecības mums ir svarīgas, un, ņemot vērā, ka tur tikai divas partijas – attiecīgi Komunistiskā partija un Vienotā Krievija -, nav ar ko citu slēgt līgumus.
Jums ir iespēja uzdot jautājumus viens otram, lūdzu!
Ušakovs: Jūs nevarat nepiekrist, ka pozitīvie ekonomiskie rādītāji lielā mērā saistīti nevis ar valdības darbu, bet to, ka pārējās ES valstis paspēja iziet no krīzes.
Dombrovskis: Būtisks ir gan viens, gan otrs faktors. Reģionā ir bijuši labi izaugsmes tempi, un tie ir ļāvuši nodrošināt mūsu augstos eksporta rādītājus. Tāpēc mums jāseko līdzi, kas notiek eirozonā, pasaulē. Jo stabilākā finanšu situācijā būsim, sagaidot iespējamās problēmas, jo labāk tās pārvarēsim.
Dombrovskis: Jums ir divi premjerministra kandidāti. Kurš ir īstais?
Ušakovs: Ja es redzēšu, ka, saņemot vēlētāju atbalstu, varēsim izveidot valdību, kas varēs prognozējami un stabili strādāt, un mans pienesums būtu lielāks, nekā pašreiz Rīgas domē, es būtu ar mieru aiziet prom [no mēra amata]. Ja tādu iespēju neredzēšu, es, protams, palikšu Rīgas domē. Jo mums Rīgas domē ir ar ko lepoties, koalīcija strādā tuvu ideālam.
Dombrovskis: Tātad jūs būsit premjers tikai tad, ja ies labi, un, ja ies slikti, tad būs Urbanovičs?
Ušakovs: Nē, nebūs tā, ka metīsim Urbanoviču zem tankiem. Man ir izvēle, jo ir daudz saistību pret rīdziniekiem.
5 īsi jautājumi
1. Nosauciet vienu konkrēti mērāmu rādītāju, pēc kura būs jāvērtē 11.Saeimas darbs?
Dombrovskis: Sekmīga Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas pabeigšana un eiro ieviešana.
Ušakovs: Valdība, kas ir rīcībspējīga un nostrādās trīs gadus – to laiku, uz kuru būs ievēlēts jaunais parlaments.
2. 2014.gada 1.janvāris. Par rīta kafiju maksājam eiro vai latos?
Dombrovskis: Jāstrādā pie tā, lai 2014.gadā mēs varētu maksāt eiro – 2012.gadā jāizpilda Māstrih-tas kritēriji gan attiecībā uz budžeta deficītu, gan inflāciju.
Ušakovs: Mums vēl jāgaida, vai līdz 2014.gadam eiro nesabrūk. Taču, stipri iespējams, ka [maksāsim] eiro.
3. Vai starptautiskās aizdevuma programmas nosacījumi jāpilda un saskaņā ar tiem jāveic nākamā gada budžeta konsolidācija?
Dombrovskis: Starptautiskā aizdevuma programma ir, kā plānots, šogad jāpabeidz 22.decembrī, un jāatgriežas starp valstīm, kuras pašas sevi spēj finansēt.
Ušakovs: Ir jārunā [ar aizdevējiem] par to, lai palielinātu deficītu ar nosacījumu, ka papildlīdzekļi tiek izmantoti vai nu sociālajām garantijām, vai uzņēmējdarbības veicināšanai.
4. Pats svarīgākais 11.Saeimas uzdevums?
Dombrovskis: Ekonomikas stabilizācijas pabeigšana, eiro ieviešana un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana.
Ušakovs: Kā minēju, izveidot valdību, kas ir spējīga izvest valsti no ekonomiskās krīzes.
5. Vēlamākā valdības koalīcija pēc vēlēšanām?
Dombrovskis: Mēs neizslēdzam sadarbību ne ar vienu Saeimā pārstāvēto politisko partiju.
Ušakovs: Tā, kas ir rīcībspējīga. Esam atvērti sarunām ar visām partijām, kas tiks ievēlētas, izņemot, visticamāk, Visu Latvijai!.
Dosjē. Saskaņas centrs
10.Saeimā. Vēlēšanās ieguva 26% vēlētāju balsu un 29 deputātu vietas Saeimā.
Darbi. SC lielākā rosība notiek Rīgas domē, bet 10.Saeimā SC frakcija ir bijusi visneaktīvākā. Piemēram, raidījums Nekā personīga saskaitījis, ka frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nav piedalījies 653 balsojumos Saeimā. SC deputāti iesnieguši 14 likumprojektus, vēl piecus kopā ar deputātiem no citām partijām.
Attieksme pret Saeimas atlaišanu. Pēc Zatlera lēmuma rosināt Saeimas atlaišanu Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs to nodēvēja par pēdējo iespēju Latvijai «izkārpīties no nepatikšanām». Daži partijas politiķi izteicās, ka Zatleram agrāk bijuši svarīgāki iemesli atlaist Saeimu, tagad tam atrasts tikai iegansts.
Skandāli. SC deputāts Valērijs Kravcovs mēnešiem ilgi cīnījās ar latviešu valodu, ko nezināja pat ikdienas saziņas līmenī. Taču SC galvenā saimnieciskā darbība notiek Rīgas domē. Gada sākumā KNAB sāka pārbaudīt grants karjera pirkumu par 700 000 latu, kurā iesaistīta domei daļēji piederošā Ceļu pārvalde, pastāvīgi skandāli pavada Rīgas satiksmes darbību. SC vadītajai domei tiek pārmesta savējo likšana visos iespējamos amatos un pilnīga nerēķināšanās ar citādiem viedokļiem. Pašlaik uzmanību piesaista daudzie aizdomīgie ziedojumi un domes darbus slavinošas bezmaksas avīzes Pastnieks parādīšanās.
Programmatiski solījumi. SC apgalvo, ka esot sociāldemokrātiska, un sola «pārvarēt līdz šim dominējušo labējo liberāļu politikas sekas». Tāpēc esot jāatgriežas pie pensiju indeksācijas, ar SVF jāvienojas par kredīta atmaksas pārcelšanu, jāatliek eiro ieviešana, jāsamazina summa, par kādu investējot var saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā, jāievieš progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. SC ierosinājis līdz 11.Saeimas pilnvaru termiņa beigām «noteikt moratoriju jebkādām likumdošanas iniciatīvām, kas attiektos uz nacionāli un vēsturiski jutīgiem jautājumiem».
Līderi. SC ir divi premjera amata kandidāti – Urbanovičs un Rīgas mērs Nils Ušakovs. Vēlēšanu sarakstu līderi ir Urbanovičs Rīgā, Sergejs Dolgopolovs Vidzemē, Jānis Tutins Latgalē, Valērijs Agešins Kurzemē, Ivars Zariņš Zemgalē.
Izredzes. SC ir aptauju līderis, augustā apvienības reitings bija 18,1% (LF).
Sarkanās līnijas. SC paziņo, ka ir gatavs runāt ar visiem, kuri pārvarēs 5% barjeru, kaut gan ar VL-TB/LNNK lielākoties par sociālajiem jautājumiem.
Dosjē. Vienotība
10.Saeimā. Vēlēšanās ieguva 31,2% balsu un 33 vietas Saeimā. Izveidoja koalīcijas valdību ar ZZS.
Darbi. Nozīmīgākais veikums ir Valda Dombrovska vadītās valdības sekmīgi īstenotā ekonomikas stabilizācijas programma, ko atzīst arī starptautisko reitingu aģentūras, pastāvīgi paaugstinādamas Latvijas kredītreitingu. Saeimā Vienotībai izdevās panākt virkni tiesiskuma uzlabošanai būtisku likumu uzlabojumu, it īpaši pēc prezidenta rīkojuma nr.2. Augustā trīs partiju apvienība pārtapa par vienotu partiju.
Attieksme pret Saeimas atlaišanu. Vienotības valde atbalstīja Zatlera lēmumu, taču vairāki apvienības politiķi to novērtēja kā nepelnītu sodu Dombrovska valdībai, pauda bažas, ka lielākais ieguvējs no Saeimas atlaišanas varētu būt Saskaņas centrs.
Skandāli. Drīz pēc vēlēšanām kļuva zināms, ka deputāte Silva Bendrāte trīspadsmit gadus bija slēpusi, ka Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio, turklāt trasta līgums arvien ir spēkā, un visa pirkuma nauda nav atmaksāta. Bendrāte atteicās nolikt deputātes mandātu. Drīz pēc traģiskās apšaudes Jēkabpilī februārī iekšlietu ministre Linda Mūrniece iesniedza premjerministram demisijas rakstu. Dombrovskis to pieņēma, taču noteica darba pārtraukšanas termiņu – 6.jūniju. Ekonomikas ministrs Artis Kampars arvien nav pieņemami izskaidrojis 35 tūkstošu latu saņemšanu no nenosauktas personas saistībā ar iecerēto sava uzņēmuma pārdošanu.
Programmatiski solījumi. Partija vēlēšanu programmā sola īstenot godīgu un atbildīgu politiku, novērst oligarhu un naudas ietekmi uz lēmējvaru, izpildvaru un tiesu varu, pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu, ieviest eiro 2014.gadā, ievērot stingru fiskālo disciplīnu un veidot budžeta uzkrājumus, veicināt eksportu, celt Latvijas starptautisko konkurētspēju, panākt zemāko bezdarba līmeni Baltijā, izveidot Attīstības banku ražošanas atbalstam, no 2013.gada ieviest obligātu vidējo izglītību.
Līderi. Partijas premjerministra amata kandidāts ir pašreizējais valdības vadītājs Dombrovskis, kas būs partijas saraksta līderis Vidzemē. Rīgā pirmais numurs ir Ģirtam Valdim Kristovskim, Latgalē – Jānim Lāčplēsim, Kurzemē – Solvitai Āboltiņai, Zemgalē – Aigaram Štokenbergam.
Izredzes. Partijas reitings augustā bija 10,4% (LF).
Sarkanās līnijas. Vienotība apņemas valdībā sadarboties ar tiem politiskajiem spēkiem, «kuri atbalsta tiesiskuma nostiprināšanu un skaidri atzīst Latvijas valsts pamatus, tajā skaitā Latvijas valstiskuma nepārtrauktību, okupāciju prettiesiskumu un latviešu valodu kā vienīgo valsts un oficiālo valodu».
Kļūdas labojums.
Iepriekšējā žurnāla numurā Visu Latvijai-TB/LNNK dosjē nepareizi norādīts, cik vēlētāju atbalstīja apvienības iniciētos Satversmes grozījumus. Patiesais skaits ir 120 tūkstoši. Atvainojamies!
