Eiro nākotne nav tāls un ar mūsu ikdienu nesaistīts jautājums, tas ietekmē ļoti praktiskas izšķiršanās – kā glabāt savus iekrājumus, kādā valūtā aizņemties naudu, kas gaida eiro kredītu ņēmējus un vai tagad ir īstais laiks tērēt vai taupīt? Lūdzām ekspertus atbildēt uz šiem privāto finanšu pārvaldīšanas jautājumiem
Kādā valūtā glabāt uzkrājumus?
Roberts Idelsons, Krievijas VMHY grupai piederošās M2M Private Bank vadītājs:
Ja uzkrājums ir īstermiņa vai vidēja termiņa, līdz pieciem gadiem, un paredzēts vēlāk iztērēšanai tepat Latvijā (piemēram, mājokļa iegādei), tad jāuzkrāj eiro vai latos – kur var nopelnīt augstāku ienesīgumu. Ja uzkrājumu tērēsit ārpus Latvijas, piemēram, bērna izglītībai Lielbritānijā, labāk krāt mārciņās – tajā valūtā, kurā būs tēriņi. Ja vēl nezināt, kad un kā uzkrājumus tērēsit, labāk diversificēt riskus. Dzīvojam Eiropā, un ticams, ka liela daļa uzkrājumu tiks tērēti te, tāpēc 50-70% var turēt eiro, 25-45% ASV dolāros, bet 5-10% zeltā, lai pasargātos no abu pasaules populārāko valūtu vērtības samazināšanās. Iesaku izvairīties no finanšu instrumentiem, kuru likviditāte (iespēja tos pārdot vai atgūt investēto summu) ir garāka par vienu gadu. Respektīvi, neinvestēt depozītos vai citos nelikvīdos ilgāka termiņa produktos. Tā saglabāsit iespēju investēt savus uzkrājumus citā, ienesīgākā veidā, ja pasaulē palielināsies inflācija un augs procentu likmes.
Gundars Ruža, Moller Auto Baltic finanšu direktors:
Mans personīgais viedoklis – pareizā valūta, kādā glabāt bankā savus uzkrājumus, ir tā, kurā saņemat atalgojumu un kurā veicat norēķinus par iegādātajām precēm vai pakalpojumiem, jo par katru konvertāciju bankas ietur komisijas maksu, kas bieži vien var sasniegt pat vairākus procentus no kopējās vērtības. Turklāt valūtu kursu svārstības pat profesionāļu aprindās ne vienmēr tiek pareizi prognozētas, kas var rezultēties vēl lielākos zaudējumos. Tāpēc, ja nevēlaties nodarboties ar sava veida loteriju, labāk uzkrājumus glabāt vietējā valūtā vai arī eiro, kur valūtu kursu svārstības ir minimālas. Ja tomēr kāds vēlas nodarboties ar valūtas spekulācijām, tad man ieteikums – noteikti neglabāt visus uzkrājumus vienā valūtā, bet vairākās. Viena no tām varētu būt norvēģu krona, tikai tad noteikti vajag sekot līdzi naftas cenu indeksiem biržās un citiem faktoriem.
Raimonds Graudiņš, Rīgas Ekonomikas augstskolas administratīvais un finanšu direktors:
Lai gan pēdējā laikā daudz dzirdēts par ekonomikas problēmām ASV un Eiropā, vispopulārākās valūtas pasaulē joprojām ir ASV dolārs un eiro, kurās daudzu valstu centrālās bankas glabā savas ārzemju valūtas rezerves. Ņemot vērā šo valūtu sistēmisko nozīmi, būtu loģiski gaidīt, ka visas ieinteresētās puses darīs visu, lai nepieļautu šo valūtu strauju kritumu. Līdz ar to, kaut arī pašlaik ir bažas par ASV un Eiropas fiskālo krīzi, runāt par valūtas krīzi vēl būtu pāragri. Ja nu tomēr īstenotos negatīvākais scenārijs, tad tas tik spēcīgi skartu daudzu valstu ekonomikas, ka, visticamāk, ciestu arī noguldījumi citās valūtās. Ambiciozāki ieguldītāji izvēlas valūtu saskaņā ar sev svarīgiem specifiskiem apsvērumiem. Piemēram, pašlaik populārs ir Austrālijas dolārs, jo tam ir salīdzinoši augstas procentu likmes, turklāt Austrālijas eksportspējīgā ekonomika ir uz viļņa. Finanšu eksperti rekomendē arī Ķīnas juaņu, kuras kurss patlaban tiek uzskatīts par pietiekami nenovērtētu. Diemžēl nav garantijas, ka optimistiskās prognozes piepildīsies arī dzīvē, jo Austrālijas dolārs var izrādīties pārvērtēts, bet Ķīna var ietekmēt valūtas kursu, lai regulētu tirdzniecības priekšrocības. No citām valūtām, kuras ir nokļuvušas finanšu ekspertu uzmanības centrā, var pieminēt Zviedrijas un Norvēģijas kronas, jo šīm valstīm ir bagātīgi dabas resursi un patstāvīgas ekonomikas. Ja varat atļauties ieguldījumus ar lielāku risku, pozitīvu pienesumu var nest arī ieguldījumi eksotiskāku valstu valūtās, piemēram, Singapūras dolāros vai Brazīlijas reālos.
Kādā valūtā ņemt kredītus?
Andris Sarnovičs, Banku augstskolas rektors:
Vispārējais princips – kredīts jāņem valūtā, kurā kredītņēmējs gūst ienākumus. Pretējā gadījumā jārēķinās ar valūtas kursa izmaiņu risku, kas ilgtermiņā var būt arī neizdevīgs kredīta ņēmējam. Valūtas konvertēšana notiek pēc katras bankas noteiktā kursa, kas ir ļoti nepastāvīgs lielums un nepārtraukti mainās dažādu faktoru ietekmē.
Tā kā Latvijas komercbankām lētāki ir piesaistītie resursi eiro nekā latos, arī kredīti eiro ir ar zemākām procentu likmēm, salīdzinot ar kredītu likmēm latos. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc klienti komercbankās priekšroku dod eiro kredītiem, kaut gan viņu ienākumi galvenokārt ir latos. Pēdējos gados lata attiecība pret eiro gan nav krasi mainījusies, tāpēc kredītņēmēji faktiski nav izjutuši zaudējumus no latu konvertācijas uz eiro.
Pieņemot lēmumu par kredīta valūtu, novērtējiet šo darījumu ilgtermiņa skatījumā, jo kredīti tiek ņemti uz pietiekami ilgu laiku, kurā var parādīties dažādi riski. Arī padomdevēji var kļūdīties un neparedzēt visus iespējamos negatīvos naudas tirgu ietekmējošos faktorus.
Edgars Šīns, Latio valdes priekšsēdis:
Lai izvairītos no papildu izdevumiem un riskiem, kas saistīti ar citas valūtas pirkšanu, parasti iesaka aizņemties tajā valūtā, kurā ir ienākumi. Tomēr nekustamā īpašuma tirgū, gan nosakot cenas, gan veicot darījumus, dominē eiro, nevis lati. Arī lielākā daļa banku hipotekāro kredītu ir izsniegti tieši šajā valūtā.
Viens no šādas situācijas galvenajiem iemesliem ir zemāki procenti, kas arī patlaban pievilcīgākus padara kredītus eiro. Iepriekšējos gados gan kredītu izmantošana nekustamā īpašuma darījumos ir stipri sarukusi un lielākā daļa pirkumu notiek bez banku palīdzības.
Skaidrs, ka tuvākajā laikā var izveidoties situācija, kad daudzas valstis, drukājot jaunas banknotes, stutēs savu ekonomiku un savā starpā sacentīsies, kurai ir lētākā valūta. Mums tuvā eirozona uz šādu rīcību nav tik naska, tādēļ var gadīties, ka ASV aktivitātes dolāru var padarīt par pietiekami pievilcīgu valūtu. Tas gan vairāk varētu interesēt tos, kas iesaistījušies dažādos valūtas darījumos.
Ņemot vērā Latvijas virzību uz eiro, cilvēkiem saprotamāka un pierastāka ir aizņemšanās tieši eiro. Jācer, ka tas tā saglabāsies, tomēr jābūt gataviem dažādiem pavērsieniem.
Daina Ispodkina, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktores vietniece:
Aizņēmumu vislabāk būtu ņemt tādā valūtā, kādā ir iedzīvotāja ienākumi. Uzņēmumi, kas ir gatavi vadīt valūtas risku, varētu izvēlēties arī citas valūtas, taču, veicot šo finanšu risku ierobežošanas jeb hedžēšanas pasākumus, izmaksas beigās būs ļoti līdzīgas. Turklāt šajā gadījumā parādās papildu risks – kredītrisks pret banku, ar kuru tiek slēgts atvasinātais finanšu instruments jeb hedžēšana. Eiropas Sistēmisko risku kolēģija paudusi bažas par finansiālo nestabilitāti, kas rodas no pārmērīga ārvalstu valūtās izsniegto kredītu apjoma privātajam sektoram, tāpēc šī Eiropas institūcija strādā pie ieteikumiem, kas attiecas uz kredītiem pret valūtas risku nenodrošinātiem aizņēmējiem. Līdz ar to nākotnē gan potenciāliem kredītņēmējiem, gan bankām jārēķinās ar izmaiņām, kas samazinās kreditēšanas risku, bet padarīs aizņēmumu izsniegšanu un ņemšanu ārvalstu valūtās nepievilcīgāku salīdzinājumā ar pašmāju valūtu, vienalga, vai tie ir lati vai pārredzamā nākotnē – eiro.
Par ko jāpiedomā cilvēkiem ar eirokredītiem?
Kristaps Zakulis, FKTK priekšsēdētājs:
Lielākā daļa Latvijas mājsaimniecību kredītus ir ņēmušas eiro – tie ir 87% kredītņēmēju. Jāuzsver divas lietas, kas pašlaik uztrauc eiro kredītņēmējus ar mainīgajām procentu likmēm.
Pirmkārt, tās ir eiro bāzes procentu likmes, kurām svārstoties mainās ikmēneša maksājumu apmērs. Patlaban bāzes procentu likme ir zema, pēdējā laikā kredītu maksājumi tādējādi ir mazinājušies. Turklāt Eiropas Centrālā banka (ECB) savā janvāra sanāksmē joprojām atstāja šo likmi rekordzemu – 1%. Tāpēc cilvēku bažas, vērojot notiekošo eirozonā, ir saprotamas. Kas būs tālāk? Pēdējā mēneša laikā inflācijas spiediens eirozonā sācis mazināties un ekonomikas stimulēšanai netiek noraidīta arī turpmāka bāzes procentu likmju samazināšana no ECB puses. To uzzināsim jau pēc februāra vai marta ECB sanāksmes.
Otrkārt, eiro kredītu ņēmējiem jāvērtē, vai maksājumi par kredītu nepalielināsies eiro kursa svārstību dēļ. Proti, ja eiro vērtība ceļas, tad būs nepieciešams vairāk latu kredīta atmaksai. Latvija ir pievienojusies valūtas kursa mehānismam ERM II, un tas nozīmē, ka lats ir piesaistīts eiro, pieļaujot kursa svārstības tikai 1% robežās. Kamēr saglabājas šis mehānisms, kredītņēmējiem, kuriem kredīti ir izsniegti eiro, bet ienākumi ir latos, nevajadzētu būtiski pieaugt ikmēneša maksājumiem.
Ivars Brīveris, Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs:
Īstermiņā, zūdot uzticībai eiro valūtai, kāps procentu likmes, līdz ar to kredītņēmējiem, kuru kredīti ir eiro, nāksies maksāt vairāk. Ilgtermiņā, ja nonāksim līdz eiro sabrukumam, tas izraisīs būtiskas pārmaiņas monetārajā sistēmā globālā mērogā, jo arī citas valūtas, piemēram, ASV dolārs, ir lielā mērā zaudējušas uzticību. Tam par iemeslu ir milzīgais virtuālo bagātību apjoms, ko ģenerē finanšu tirgi, kur par lūzuma punktu var uzskatīt Bretonvudsas sistēmas sabrukumu 1971.gadā.
Acīmredzot gaidāmie notikumi novedīs pie «jaunas Bretonvudsas», taču, kā tieši tas notiks, varam tikai minēt. Visticamāk, tiks meklēts un atrasts kāds cits zelta ekvivalents, pie kura tad tiks piesaistītas valstu valūtas.
Teodors Tverijons, bijušais Latvijas komercbanku asociācijas prezidents:
Neatkarīgi no tā, vai kredīts ņemts eiro, latos vai dolāros, vissvarīgākā ir pārliecība, ka ienākumi spēj kredītu nosegt. Tieši šīs pārliecības trūkums neatkarīgi no krīzēm ir būtiskākais. Klasiskais risks – ja kredīts ņemts vienā valūtā, bet ienākumi ir citā, tā ir fundamentāla kļūda un var radīt liekas grūtības. Tāpēc, ja cilvēks vēl tikai plāno ņemt kredītu, būtiskākas ir nevis tā likmes, bet gan pārliecība par iespēju to atmaksāt un ienākumi tajā pašā valūtā, kādā ir kredīts.
Risks jebkurā gadījumā jāuzņemas klientam, un šis risks ir gatavība segt papildu izmaksas, ja eiro kurss krīt. Būs vai nebūs eirozonas krīze, to jau neviens nezina, ir tikai spekulācijas. Labākais, ko varu ieteikt, – tieciet vaļā no saistībām.
Vai tagad ir laiks taupīt vai pirkt?
Margarita Dunska, LU Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore:
Ļoti daudzas lietas ekonomikā mainās pēc globālās finanšu krīzes, Eiropas parādu krīzes laikā. Latvijā atbildēt uz šo jautājumu ir grūti, jo mēs pārdzīvojam vēl arī banku nestabilitātes vilni, banku panikas izpausmes, smagu un lēnu ekonomikas atlabšanu. Kāpēc ir svarīgi visi šie aspekti? Viss ir savstarpēji saistīts. Uzkrāt var tikai tad, ja ienākumi ir pietiekami, pirktspēja nodrošina visu nepieciešamo un paliek kāda daļa no ienākumiem.
Ekonomiskā situācija ir tāda, ka vidēji iedzīvotāju pirktspēja ir ļoti zema, daudzi bieži vien ir uz izdzīvošanas robežas. Ir nedaudz cilvēku, kuri var atļauties veikt uzkrājumus. Tajā pašā laikā uzkrājumi, ja nonāk finanšu sektorā, veido vienu no pamatiem iekšējiem finanšu resursiem vai kapitālam, kuru varētu izmantot ekonomikas attīstībai. Sanāk, ka veidojas zināms «apburtais loks» – vājā ekonomikā trūkst ienākumu, lai veidotu uzkrājumus, un ekonomika turpina būt vāja, jo trūkst kapitāla. Ir arī pilnīgi cits aspekts – vairāk tērējot, mēs «sildām» ekonomiku. Rezumējot – tiem, kas var atļauties uzkrāt, tas noteikti jādara.
Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas ekonomists:
Pirkt vai taupīt – tas jāizšķiras katram pašam, tāpat kā par kredīta valūtu, rūpīgi izvērtējot visus riskus. Kā ekonomists varu bilst vien to, ka riski saistībā ar Eiropas parādu krīzi ir nozīmīgi un situācija nav stabila. Ja šie riski piepildīsies, negatīvi tiks ietekmēta arī Latvijas ekonomika. Tādēļ pašlaik nebūtu prātīgi uzņemties pārlieku lielas saistības, tās jāplāno piesardzīgi, ierēķinot arī personīgās finanšu situācijas pasliktināšanās iespējamību. Jārēķinās arī ar to, ka tagad – krīzes laikā – gan eiro, gan ASV dolāru un lata procentu likmes naudas tirgū ir zemas, un tās nākotnē varētu pieaugt, uzlabojoties globālajai ekonomiskajai situācijai. Tas īpaši izsverams, uzņemoties ilglaicīgas saistības.
Vjačeslavs Dombrovskis, Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs:
Ja esat pārliecināti par savām spējām un ideju dzīvotspēju, var pirkt, investēt un riskēt. Pasaules pieredze rāda, ka jebkura recesija agrāk vai vēlāk beidzas. Bet ikviena recesija beidzas tikai tad, kad ir pietiekams uzņēmīgu cilvēku skaits, kam ir pietiekama drosme, vīzija un gatavība uzņemties riskus.
Otrkārt, tomēr būtu prātīgi ņemt vērā ievērojamo nenoteiktību pasaules ekonomikā, it sevišķi eirozonā, ar kuru mēs esam cieši saistīti ar tirdzniecības un kapitāla plūsmām. Recesija eirozonā, visticamāk, izraisīs arī ievērojamu ekonomikas izaugsmes palēninājumu Latvijā. Ja strādājat ar eksportu saistītā nozarē, būtu prātīgi atturēties no ekstravagantiem pirkumiem.
Visbeidzot, jebkurā laikā un jebkuram lēmumam ar ilgtermiņa sekām jābūt rūpīgi pārdomātam. Tas īpaši attiecas uz gados samērā jauniem un veiksmīgiem cilvēkiem, kas parasti ir pārliecināti, ka sliktas lietas notiek tikai ar citiem. Apsverot, piemēram, mājokļa kredītu uz vairākiem gadiem, ieteiktu neslinkot, bet parēķināt mēneša maksājumu jutīgumu tādiem (ne)gadījumiem kā ievērojamas procentu likmju izmaiņas, darba zaudēšana, bērnu piedzimšana, ienākumu samazināšanās, ilgstoša slimība utt. Nav lieki pārliecināties, ka būsit maksātspējīgi ne tikai tad, kad dzīvē viss ir labi.
