Lai gan ziemeļvalstis nevar kalpot kā viena droša bākuguns Latvijas lēmumam par eiro, to atšķirīgās pozīcijas var palīdzēt izvairīties no kļūdām
Par spīti daudzajām runām, kas veltītas Eiropas monetārajai integrācijai, ziemeļvalstis ir spējušas saglabāt ļoti atšķirīgu nostāju šajā jautājumā. Somija vienīgā ir pievienojusies eirozonai. Islande un Norvēģija pat nav Eiropas Savienībā. Zviedrija iestājās ES, taču saglabājusi kronu un atstājusi tai peldošu, tirgus noteiktu kursu. Dānija ir «piesējusi» savu kronu pie eiro, līdzīgi kā Latvija, taču Dānijai līdz ar Lielbritāniju vienīgajām visā ES ir oficiāli atļauts nepievienoties eirozonai.
Divi klupšanas akmeņi
Ko Latvija var mācīties no trīs dažādo ES dalībvalstu – Somijas, Dānijas un Zviedrijas – pieredzes? Lai to saprastu, vispirms jāatbild uz jautājumu, kādi ir pašreizējās eirozonas krīzes cēloņi. Un tie ir divi: konkurētspējas problēmas un valdību parādsaistības.
Grieķija ir spilgts piemērs, kas ilustrē konkurētspējas krīzi. Pēdējo desmit gadu laikā inflācija lēnām, taču neatlaidīgi ir padarījusi Grieķijas preces aizvien dārgākas un tās zaudē konkurences cīņā ar tirdzniecības partnervalstīm. Eksports sarūk. Darbavietas zūd. Bezdarbs aug. Tie, kas zaudējuši darbu, vairs nemaksā nodokļus, bet tā vietā saņem pabalstus – valsts ienākumi krīt, izdevumi aug, finansiālais stāvoklis pasliktinās. Ja šai draudīgajai tendencei pievienojam jau tā pārāk vaļīgo fiskālo politiku, rezultāts ātri vien ir milzīgs budžeta deficīts un lieli valsts parādi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.