Izmeklētāju liktās lamatas joprojām ir tukšas. Vladimirs Antonovs veiksmīgi patvēries Londonā, un tiesa arī šonedēļ nesāka izskatīt prasību par viņa izdošanu Lietuvai, kur eksbaņķierim draud desmit gadu cietumsods par Snoras izputināšanu. Pēdu dzīšana naudai rit tikpat smagi. Vai gads pēc Krājbankas kraha ir vairojis cerības jebkad atgūt bankā zaudētos miljonus?
Vēl pirms Londonas Vestminsteras Maģistrāta tiesas zāle pirmdienas, 21.janvāra, rītā ver durvis, lai sāktu izskatīt Lietuvas prasību par eksbaņķiera Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska izdošanu, žurnālisti slēdz savā starpā derības par to, vai process beidzot sāksies. Vairākums lēš, ka to atliks.
Sēde sākās ar stundas kavēšanos, ko žurnālisti novērtē kā sliktu zīmi. Kad zāle beidzot ir atslēgta, nelielais skatītāju bariņš stingrā apsarga uzraudzībā tiek sastumts vienā «akvārijā» – telpā ar stiklotu sienu, no kuras var vērot tiesas norisi, bet Antonovs un Baranausks sēž otrā, mazākā «akvārijā», kas paredzēts apsūdzētajiem. Tiesnesi Džonu Zani («ļoti sakarīgs», čukst viens no man līdzās sēdošajiem kolēģiem žurnālistiem) visi gaida aizturētu elpu – zālē dzirdama vienīgi papīru čaukstēšana un žurnālistu pildspalvu skrapstēšana, jo diktofoni preses pārstāvjiem pie ieejas atņemti.
Vladimirs Antonovs ir veltījis acīmredzamas pūles matu sakārtojumam, viņa zīmols – iestīvinātā loka virs pieres – ir savā vietā, taču galvu viņš tur nokārtu un izvairās no tiešiem skatieniem. Arī Raimonds Baranausks ir uzticīgs stilam – kā parasti, viņa krekls un kaklasaite ir vienā krāsā, šoreiz tumši zilā, kas nedaudz atgādina padomju laika skolas formas audumu Lukss. Uz tiesneša lūgumu apstiprināt savu identitāti viņi atbild pieklusinātā balsī.
Taču patiesībā abiem nav iemesla sapīkt. Tiesnesis pēc skaidrojumu un jautājumu pingponga aptuveni stundas garumā pavēsta: «Ar 110 procentu pārliecību var teikt, ka šis process šodien nesāksies.» Viņa sejā redzama skepse par pušu prognozēto prāvas ilgumu – atbildētāji uzskata, ka būšot vajadzīgas vismaz desmit dienas, jo plāno piedāvāt vairāk nekā 20 liecinieku. «Un ko jūs darījāt pēdējos desmit mēnešus?» tiesnesis pikti jautā Antonova un Baranauska pārstāvjiem. Par konkrētu nākamās sēdes datumu tiesas zālē neizdodas vienoties, laiks būs jāsaskaņo atsevišķi.
Tikmēr Antonovs un Baranausks turpinās dzīvot Lielbritānijā, regulāri reģistrējoties policijā. Visticamāk, process sāksies tikai vasarā. Tad pusē būs jau otrais gads, kopš banka Snoras un Krājbanka sagruva, atstājot ar garu degunu tūkstošiem kreditoru, bet bijušos īpašniekus padarot par piesavināšanā apsūdzētiem bēgļiem.
Ber ciet caurumu
Ekskluzīvā jahta Highlander, ko pērn izsolē izdevās pārdot par 530 tūkstošiem latu, un nekustamais īpašums Sanktpēterburgā 1,34 miljonu latu vērtībā ir spožākie piemēri zudušajai godībai, kuras pārpalikumi Krājbankas administratoram tagad jāpārvērš naudā, ko atdot bankrotējušās bankas kreditoriem.
«Kopumā fundamentālas novirzes no plāna nav,» par aptuveni gada laikā paveikto intervijā secina Krājbankas administratora KPMG korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns.
Kopējā Krājbankas kreditoru prasījumu summa sasniedz 507 miljonus latu. Lielu daļu prasījumu administrators nav atzinis par pamatotu, atsakot 31 kreditoram kopumā 97 miljonus latu (piemēram, bankas mazākumakcionāru prasības). Vēl vairāk nekā 130 kreditoru prasības atzītas tikai daļēji.
Parāda kopējā summā lauvastiesa ir noguldītājiem jau izmaksātie 326 miljoni, ko uzreiz pēc Krājbankas kraha sedza Noguldījumu garantiju fonds. Banka pamazām šo parādu dzēš, fondam jau pārskaitīti 90 miljoni.
Tieši noguldītājiem pirmajiem ir tiesības uz līdzekļu atgūšanu, pēc tam seko pārējo kreditoru prasījumi vairāk nekā 174 miljonu latu apjomā, un visbeidzot kārta būtu neizmaksātajiem procentu maksājumiem.
Taču, vai maestro Raimonds Pauls, Rīgas pašvaldība un daudzi citi kreditori savu naudu kādreiz vēl ieraudzīs, pašlaik nav skaidrs. Situācija ar naudas atgūšanu kopumā neizskatās spoža, jo bankas rīcībā ir par aptuveni 200 miljoniem mazāk naudas, nekā tā palikusi parādā. Iespējas atmaksāt šo naudu ir atkarīgas no tā, cik veiksmīgi tiesā virzīsies Krājbankas vērstās prasības par līdzekļu atgūšanu ārzemēs.
Administrators ir iesniedzis prasību pret Snoras banku par 69 miljoniem litu (14 miljoni latu), sākti arī tiesvedības procesi Krievijā un Ukrainā, lai atgūtu bankai piederējušos aktīvus un līdzekļus, kas atradās bankas korespondentkontos un tika vienpusēji izņemti 2011.gada novembrī. Nākotnē plānots vērsties arī pret bijušajiem īpašniekiem, kuru slēptās darbības ar bankas naudu arī izraisīja tās krahu.
Patlaban lielākas cerības atgūt krietnu līdzekļu summu administrators saista ar bankas kredītportfeļa pārdošanu. Tā bilances vērtība pērn bija 164,9 miljoni latu, un šī ir minimālā summa, kuru administrators cer atgūt, pārdodot to sadalītu piecās daļās. Izsolēm bija jāsākās jau pērn, taču process ievilcies. Apzinot potenciālos pircējus, KPMG runājis ar vairāk nekā 150 uzņēmumiem. Tagad pretendentu skaits sarucis līdz vienam desmitam, līdz 31.janvārim tie iesniegs administratoram savus piedāvājumus. Tos izvērtēs, un, ja cena būs atbilstoša plānotajai, piedāvājumus sniegs apstiprināšanai FKTK. «Ja piedāvājumi būs zemāki par plānoto, izvērtēsim iespēju kredītportfeļus apvienot,» stratēģiju ieskicē Jurcāns.
Pārdoti vēl nav arī nekustamie īpašumi, kuru nominālvērtība nesasniedz divus miljonus latu, un līzinga kompānija.
Līdz šim administrators ir sarīkojis kopumā 88 izsoles, kurās pārdots bankas kustamais un nekustamais īpašums vairāk nekā četrarpus miljonu latu apjomā.
«Diemžēl saskaramies ar ne visai godīgu izsoles dalībnieku rīcību,» problēmu diplomātiski cenšas formulēt Jurcāns. Proti, izsoļu reideri par lētu naudu gribējuši nopirkt ne vienu vien nekustamo īpašumu. Praktiski tas nozīmē – pirms izsoles notiek potenciālo īpašuma pircēju vienošanās, ka solīšanai pieteiksies tikai viens pretendents, kurš izsolē īpašumu tā arī nenosola. Pēc likuma, atkārtotai izsolei šādā gadījumā ir jānotiek nevis ar augšupejošu, bet ar lejupejošu soli, tātad pie nolūkotā īpašuma var tikt par simbolisku samaksu. «Mēs viņiem tādu prieku negribam sagādāt,» saka Jurcāns, skaidrojot, kāpēc virknē neveiksmīgo izsoļu nav rīkota atkārtota īpašumu pārdošana. Administratoram visai grūti tikt vaļā arī no Krājbankas nevērtīgākajiem īpašumiem – maziem blokmāju dzīvokļiem dažādās Latvijas mazpilsētās, lauksaimniecībā neizmantojamās zemes un ar malku apkurināmām komerctelpām.
Būtiska darba daļa ir tiesāšanās. Pašlaik Krājbanka ir prasītāja 594 civillietās Latvijas tiesās un atbildētāja 106 lietās, bet trešā puse – 26 lietās. Galvenokārt tās ir prasības, kurās banka vērsusies pret parādniekiem, prasot piešķirto aizdevumu atmaksu, kā arī kriminālprocesi par nepatiesu ziņu sniegšanu, krāpšanu un bankomātu bojāšanu, kurās banka atzīta par cietušo.
Skaļākās tiesvedības tā vai citādi saistītas ar nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuras īpašnieki savulaik bija ņēmuši kredītus Krājbankā, un tiek lēsts, ka tieši ar aviokompāniju saistītie riskantie plāni izrādījās liktenīgi bankas īpašniekiem. Pēdējie jaunumi – pērn decembrī pēc Snoras bankas administratora prasības ierosinātās lietas par airBaltic īpašumtiesībām. Pamats šai prasībai ir fakts, ka pēc bankas darbības apturēšanas un pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas bankas administrators Latvijas valstij pārdeva bankā ieķīlātās airBaltic privāto līdzīpašnieku akcijas. Iegūstot šos 47% lidsabiedrības akciju, valsts faktiski pilnībā pārņēma savā kontrolē airBaltic. Darījums tika veikts par nominālvērtību 224 tūkstošu latu apjomā, bet Snoras tagad argumentē, ka, izsolot šos aktīvus, būtu iegūti lielāki līdzekļi.
Žurnals Ir noskaidroja, ka šīs prasības tomēr nevar raksturot kā Snoras dueli ar Krājbanku vai Latvijas valdību. Tas drīzāk ir lietuviešu sagatavots atkāpšanās ceļš, ja neveiksmi cietīs izstrādes procesā esošā vienošanās par saistību pārstrukturēšanu. Tas, vai finiša taisnē esošās sarunas izdosies apstiprināt, lielā mērā atkarīgs arī no valdības koalīcijas stabilitātes un tā, vai jau demisionējušais satiksmes ministrs Aivis Ronis šo vienošanos vēl pirms amata atstāšanas prezentēs valdībā, vai arī tā gaidīs nākamā ministra apstiprināšanu.
Jautāts, cik aktīvi bankas administratora darbam šā gada laikā līdzi sekojuši politiķi, Jurcāns pasmaida: «Godīgi varu teikt – nekāds politiskais spiediens nav bijis. Izvirzīšanas procesā ar politiķiem nekādu tikšanos nebija, nevienam neko neapsolījām!»
Bankas administratora izvēle bija skaļiem apvainojumiem un aizdomām apvīta sāga vairāku mēnešu garumā. Bijušie īpašnieki un kreditori, meklējot dažādus sabiedrotos arī politiskajā elitē, nesekmīgi centās pārliecināt tiesu par bankas sanācijas iespējamību, tāpēc process ievilkās, un tikai maijā tiesa nolēma sākt Krājbankas bankrota procedūru.
Dažādu sprunguļu KPMG spieķos nav trūcis. Skaļu kritiku izpelnījusies gan administratora prāvā atlīdzība (pērn saņemti 2,75 miljoni latu, bet KPMG skaidro – pašlaik pie Krājbankas lietas strādā 30 cilvēku, turklāt administratoram jāsedz visi ar līdzekļu atgūšanu saistītie izdevumi), gan lēmumi. Pavisam gada laikā administratoru dažādu iemeslu dēļ atcelt prasīts jau 10 reizes. Līdz šim nesekmīgi. «Apbrīnojams ir vieglums, ar kādu tiesas Latvijā pieņem izskatīšanā sūdzības. Pietiek tikai kādam kaut ko uzšņāpt, un, lūdzu, – faktiski par jebkuru jautājumu var prasīt administratora nomaiņu,» saka Jurcāns.
Otrdien Satversmes tiesa sāka izskatīt Raimonda Paula, Santas Ančas un vairāku citu noguldītāju iesniegto prasību, kuras iznākums var būtiski ietekmēt situācijas attīstību. Sēde turpināsies nākamajā otrdienā. Noguldītāji uzskata, ka Satversmei neatbilst Kredītiestāžu likuma norma, kas regulē sanācijas lēmuma pieņemšanu. Prasības pamatā faktiski bija bankas administratora lēmums noraidīt visus bankas sanācijas piedāvājumus un sākt maksātnespējas procesu. Sūdzību iesniegušie noguldītāji, kuru uzkrājumi bankā pārsniedza valsts garantētos 100 tūkstošus eiro, uzskatīja, ka bankas darbību iespējams atjaunot un tā apmierināt kreditoru prasības.
Šīs lietas izskatīšana var izrādīties tikai juridisks disputs, bet var arī radīt būtisku pavērsienu. Ja Satversmes tiesa apstrīdētās likuma normas tiešām atzītu par Sa-tversmei neatbilstošām un atceltu tās kopš likuma pieņemšanas brīža, faktiski būtu jāatgriežas nulles punktā – pie lēmuma par Krājbankas maksātnespējas procesa sākšanu vai sanāciju.
Administrators plānojis, ka aktīvs darbs pie bankas likvidācijas ritēs vēl vismaz gadu. Taču prognozēt, kad varētu sagaidīt visu dažādās tiesās ierosināto prasību izskatīšanu, Jurcāns neņemas.
Tagad jautāts, kāda pēc gada ir atbilde uz jautājumu, kāpēc Krājbanka bankrotēja, administratora pārstāvis Jurcāns pēc īsa pārdomu brīža saka: «Daži cilvēki, kuru rokās bija lieli resursi, aizspēlējās par tālu. Sajauca savu naudu ar klientu naudu.»
Izmeklētājiem 40 sējumu
Cilvēki, kas klientu naudu sajauca ar savējo, joprojām ir nesasniedzami Latvijas un Lietuvas tiesībsargiem. Gada laikā, kopš ierosināts kriminālprocess par piesavināšanos lielā apmērā un pilnvaru pārsniegšanu, mūsu policija ir nopratinājusi vairākus desmitus personu, taču Vladimira Antonova to vidū nav.
Izmeklēšana ir komplicēta. Izsūtīti 28 tiesiskās palīdzības lūgumi, panākta aresta uzlikšana virknei īpašumu gan Latvijā, gan ārvalstīs. Lietas sējumu skaits jau tagad pārsniedz četrus desmitus, taču punktu izmeklēšanai tik drīz likt vēl nesola Valsts policijas ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.
«Lai informāciju varētu izmantot kā pierādījumu kriminālprocesā, mums ir jāiziet tiesiskās palīdzības procedūra, kas ir ļoti laikietilpīgs process,» skaidro Gudermanis. Turklāt izmeklēšanas gaitā ievērojami audzis arī noziedzīgo epizožu skaits, kuras, lai pievienotu lietai, ir jānostiprina ar ārvalstīs atrodamiem pierādījumiem. Tāpēc policijas septiņu cilvēku izmeklēšanas grupa vēl gaida daudzas atbildes no ārvalstu kolēģiem.
Antonova izdošana tiesāšanai Latvijā neesot vēl pieprasīta tāpēc, ka pēc šādas prasības nosūtīšanas jaunas epizodes lietai vairs nevarēs pievienot. Gudermanis skaidro – neatkarīgi no tā, vai Londonas tiesa izdos Antonovu tiesāšanai Lietuvā vai neizdos, Latvijas izmeklētāji bijušajam Krājbankas īpašniekam vēl plāno uzdot virkni jautājumu. Pagaidām Gudermanis neprognozē, kad lietu varētu nodot prokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai. To noteiks tas, cik ātri tiks saņemtas atbildes uz visiem ārvalstu kolēģiem uzdotajiem jautājumiem.
Jau pirmajās dienās pēc kriminālprocesa ierosināšanas aizdomās turamā statusu piemēroja bankas līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam, bijušajam bankas prezidentam Ivaram Priedītim, kā arī bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Zalānam un Dzintaram Pelcbergam. Vēlāk aizturēja un aizdomās turamā statusu piemēroja arī bijušajai valdes loceklei Svetlanai Ovčiņņikovai. Tagad par minētajiem noziegumiem aizdomās tiek turēts vēl kāds cilvēks, kura vārdu izmeklētāji neatklāj.
Priedīti un Antonovu tur aizdomās par piesavināšanos lielos apmēros, bet pārējie tiek uzskatīti par noziegumu atbalstītājiem. Taču tas nenozīmē, ka viņu nodarījums būtu daudz pielaidīgāk vērtējams nekā Antonova un Priedīša. Gudermanis atzīst – bijušie bankas darbinieki ir saglabājuši lojalitāti bankas vadībai. Tomēr izmeklēšanu noraidošā attieksme nebremzējot. «Mums nav svarīga attieksme, bet faktu noskaidrošana,» saka Gudermanis. Nedz Priedītis, nedz Zalāns uz žurnāla Ir telefona zvaniem un īsziņām neatbildēja.
Lai gan Gudermanis diplomātiski stāsta, ka līdz šim saņemtas atbildes uz visiem tiesiskās palīdzības lūgumos uzdotajiem jautājumiem, žurnālam Ir tapis zināms, ka tik gludi sadarbība nav veidojusies ar kaimiņvalsts Lietuvas izmeklētājiem, kuru ierosinātajā kriminālprocesā centrālā loma, tāpat kā Latvijā, ir Antonovam. To var saukt par izmeklētāju konkurenci – kuram izdosies pilnīgāk identificēt visus Antonova īpašumus un uzlikt tiem arestu savas lietas ietvaros.
Draud 10 gadu cietumsods
Lietuvā izmeklēšana ir tikusi tālāk, vismaz tā liecina skaļie paziņojumi. Pagājušā gada jūnijā Ģenerālprokuratūra ir precizējusi apsūdzības un izdevusi jaunu Eiropas aresta orderi, uz kura pamata Londonas tiesai jālemj par Antonova un Baranauska izdošanu. Nonākot Lietuvā, abi Snoras bankas bijušie īpašnieki, visticamāk, uzreiz nonāktu aiz restēm.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra ir izteikusi aizdomas, ka Antonovs un Baranausks ir vainojami virknē noziedzīgu darbību: par Snoras mantas piesavināšanos lielos apmēros (aptuveni 1,7 miljardu litu jeb 347 miljoni latu), ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, līdzzināšanu un līdzdalību organizētā grupējumā, krāpniecisku bankas Snoras grāmatvedības organizēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu. No minētajām apsūdzībām Kriminālkodekss vislielāko sodu paredz par mantas piesavināšanos – ja Antonova un Baranauska vaina tiks pierādīta, viņiem draudēs brīvības atņemšana līdz pat 10 gadiem.
Antonovam un Baranauskam ir izvirzīta arī civilprasība par minētajiem 1,7 miljardiem litu. Ģenerālprokuratūra pērn novembra beigās pasludināja, ka ir tikušas ierobežotas aizdomās turamo un ar viņiem saistīto personu tiesības uz īpašumiem, kuru vērtība sasniedz 805 miljonus litu. Kas tie ir par īpašumiem, netiek atklāts.
Snoras lietā par aizdomās turamo ir kļuvis arī kāda no valsts amatpersonām – bijušais Lietuvas Bankas kredītiestāžu uzraudzības departamenta direktors Kazimiers Ramons. Ir aizdomas, ka Ramons gādāja, lai netiktu atklāts Snoras patiesais stāvoklis, kad 2009.gadā Lietuvas Banka konstatēja bankā tiesību aktu pārkāpumus. Kad inspicēšanas komisija ierosināja piespriest bankai sodu un izvirzīt tai stingrākas prasības, Ramons saviem padotajiem esot pavēlējis sagatavot citu, bankai labvēlīgāku lēmumu. Un tieši šis labvēlīgākais pārskats tika iesniegts izskatīšanai Lietuvas Bankas valdei.
Par spīti Ramona centieniem, jau tobrīd Lietuvas Bankā valdīja aizdomas par Snoras. Daži valdes locekļi ir neoficiāli izteikušies, ka Snoras problēmas bijušas saskatāmas pat ar neapbruņotu aci. Taču toreizējais Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Reinoldijs Šarkins nereaģēja uz kolēģu aizrādījumiem. Varbūt zināms iespaids te bija arī Ramonam, kurš tika dēvēts par Lietuvas Bankas pelēko kardinālu un vienlaikus bija tāds kā Snoras aizbildnis. Specdienesti bija brīdinājuši Lietuvas Bankas vadību par aizdomīgiem Ramona un bankas Snoras sakariem, taču Šarkins nekādas aktīvas darbības nesāka. Šīs saites kļuva acīmredzamas 2010.gadā, kad Ramons ieradās Baranauska dēla kāzās, pat nemēģināja slēpties un kopā ar sievu atklāti pozēja Lietuvas Rytas fotogrāfam.
Līdztekus Antonova un Baranauska izdošanas prāvai un viņu darbības izmeklēšanai Lietuvā turpinās arī Snoras īpašumu atgūšana. Šis process rit raiti attiecībā uz tām īpašuma daļām, kas netika slēptas: tiek atgūti aizdevumi, pārdoti meitasuzņēmumi. Daudz sarežģītāka ir situācija ar īpašumiem, kuri tika slēpti vai kura vērtība tika viltota.
No maksātnespējas lietas ierosināšanas brīža 2011.gada 7.decembrī līdz 2012.gada 30.septembrim Snoras kopējie ieņēmumi bija 1,22 miljardi litu jeb aptuveni 250 miljoni latu. Lielāko daļu šīs summas veidoja nauda, kas tika savākta bankas Snoras filiālēs un bija glabājusies Lietuvas Bankā (337 miljoni litu), kā arī klientu atdotie aizdevumi (646 miljoni litu). Turpretī nekādi neizdodas atgūt naudu, kas nogūlusi ārzonu firmās.
Joprojām turpinās maksātnespējas administratora pārrunas ar Kaimanu salu fondiem un uzņēmumiem, kas ar tiem saistīti. Snoras dažādos fondos Kaimanu salās un Britu Virdžīnu salās ir ieguldījusi 553 miljonus litu jeb 113 miljonus latu. 2011.gada sākumā Snoras saņēma Lietuvas Bankas norādījumu līdz gada beigām uz pusi samazināt kreditēšanu Krievijā, jo šie aizdevumi tika uzskatīti par ļoti riskantiem. Šis norādījums tika apiets: 22 aizdevumi klientiem Krievijā tika pārvērsti par investīcijām minētajos ārzonu fondos, proti, Snoras investēja fondos, bet tie aizdeva naudu klientiem Krievijā. Bankas bilance it kā izskatījās labāk – tajā figurēja investīcijas fondos, nevis riskanti aizdevumi.
Ja tuvākajā laikā neizdosies atgūt Kaimanu salās vai citur ar līdzīgām shēmām ieguldīto naudu, ir ļoti ticams, ka politiķi un daži kreditori vērsīs nopietnu spiedienu pret Snoras maksātnespējas administratoru Nīlu Kūperu, pārmetot, ka viņš strādā neefektīvi un viņa pakalpojumi ir pārāk dārgi. Maksātnespējas administratora atlīdzība 2012.gada otrajā pusē sasniedza 100 tūkstošus litu jeb 20 400 latu mēnesī. Presē tiek kurnēts par to, ka šīs izmaksas nav tā vērtas – deviņos mēnešos pēc maksātnespējas ierosināšanas Snoras ir iztērējusi kopumā 173 miljonu litu, no kuriem liela daļa, nepilni 64 miljoni, aizgājuši konsultantiem. Lietuvieši par šo naudu gaida rezultātu. Tāpat kā latvieši.
