Žurnāla rubrika: Svarīgi

Īstajās kurpēs

Posted on decembris 11, 2013 by - Tirgus attiecības

Mazo veikalu īpašnieki ir nevis konkurenti, bet draugi, kuriem spēja sadarboties paplašina klientu loku, atvieglo informācijas apmaiņu un palīdz atrast jaunas biznesa idejas. Pārliecību par to SIA Aseim guva pēc pašu noorganizētā Piparbodīšu maratona, kas notika jau trešo gadu

Līdz pat pirmajam Piparbodīšu maratonam 2011.gada vasarā liela tiesa rīdzinieku nemaz nenojauta, ka Rīgā ir apavu veikals Apavi 40+ gariem vai augumā dižiem cilvēkiem, kuriem ir viņu cienīgas kāju pēdas. Godīgi sakot, nebija nekādas vajadzības zināt. Taču, kad šā veikala īpašnieces Zaiga Brača un Ilona Eizengrauda uzaicināja virkni mazu veikaliņu īpašnieku noorganizēt atraktīvu spēli saviem klientiem, viņas ne tikai uzlaboja savu atpazīstamību. Viņas arī paplašināja klientu loku un ieguva daudz jaunu draugu līdzīgās mazās bodītēs, kam ir tikai viens kases aparāts, pie kura stāv pats īpašnieks, varbūt vēl kāds darbinieks un desmitiem ideju, kā taupīšanu apvienot ar zaļo dzīvesveidu.

Beidzot lielas kurpes!

Zaiga Brača viesus pieņem mazā kabatas izmēra istabā, kas atrodas līdzās nelielajai tirdzniecības zālei. Tā vienlaikus ir gan noliktava, gan viņas un grāmatveža darbavieta. Lai gan te ir liela šaurība, četrām uzņēmuma darbiniecēm vietas pietiek. Zaiga cita starpā pastāsta, ka plaukti, kuros līdz pat griestiem sarindotas kurpju un zeķu kastes, saskrūvēti no veciem sienas skapjiem. Tie izmesti no kādas likvidētas biroja ēkas, un Zaiga nolēmusi likt tos lietā – mazāka slodze atkritumu izgāztuvēm, bet viņai lielāki ietaupījumi. Viņas taupīgums, kas iet rokrokā ar zaļo domāšanu, ir viens no Aseim biznesa pamatprincipiem. Tas arī pavēris ceļu uz atraktīvu pieeju gan mārketinga, gan sadarbības projektiem.

Lielo kurpju veikalu 2010.gada 9.aprīlī atvēra divas draudzenes Zaiga Brača un Ilona Eizengrauda, kuras kopš pusaudžu gadiem mocījās ar savām kājām piemērotu kurpju iegādi. Abām kurpju izmērs ir lielāks par 40., tāpēc bieži vien nācās pirkt nevis sev tīkamus apavus, bet tādus, kādi nu ir veikalā. Visbiežāk modeļi bijuši «cits par citu briesmīgāki». 

Pirms veikala atvēršanas Zaiga un Ilona nebija veikušas tirgus izpēti. Vienkārši zināja, ka lieliem cilvēkiem vajag lielus apavus. «Mēs pat negaidījām, ka būs tik daudz pircēju. Nemaz nenojautām, cik daudz ir cilvēku, arī sieviešu, kuriem ir 43., 44., 45. un 46.izmērs,» pēc trīs gadu darbības saka Zaiga. «No vienas puses, tas ir bizness, bet, no otras puses, mēs risinām gandrīz vai sociālu problēmu. Mēs redzam tās emocijas, kas pārņem sievieti, kad viņa beidzot var nopirkt sieviešu apavus. Esam redzējušas sievieti ar 46.izmēra kāju lejam prieka asaras par to, ka viņa beidzot ir tikusi pie dāmu kurpēm. Līdz šim viņa bija staigājusi vīriešu apavos. Arī vīriešiem ar lielām kājām ir grūti atrast skaistas kurpes, ar kurām iet uz svinīgiem pasākumiem, teāt­ra izrādēm un koncertiem.»

Maratons pa bodēm

Maza veikala īpašniekiem ir priekšrocība, ka savus regulāros pircējus viņi laika gaitā zina vaigā. Uzticīgajiem pircējiem ir klienta karte, veikals izsūta viņiem informāciju par jaunumiem. Jau gadu pēc veikala atvēršanas Zaiga iedomājās, ka līdzīgi saikni ar saviem pircējiem veido arī citas mazas bodītes, kas pēckrīzes gados pašā Rīgas centrā, gluži tāpat kā visā Latvijā, uzradās kā sēnes pēc lietus. 

Viņai radās ideja kopā ar citu veikalu īpašniekiem noorganizēt atraktīvu spēli pircējiem, kas palīdzētu viņiem iepazīt jaunās bodītes, kas nevar atļauties sev reklāmu medijos. Turklāt veikalu īpašniekiem tas dotu iespēju paplašināt klientu loku, jo katrs no spēlē iesaistītajiem pārdevējiem nosūtītu saviem klientiem informāciju par citiem spēles dalībniekiem. 

Tā Zaiga un Ilona nolēma rīkot Piparbodīšu maratonu, kurā piedalās vidēji desmit veikalu, katrā no tiem pircējiem trīs minūšu laikā jāizpilda kāds uzdevums. Pirmajā gadā abas uzņēmējas pārējos dalībniekus meklēja, staigājot pa Rīgas centru un uzaicinot iesaistīties savam veikalam līdzīgu mazu bodīšu, studiju vai salonu īpašniekus. Nākamajos gados mazo uzņēmumu vadītāji jau paši pieteicās, guvuši pārliecību, ka tirdzniecības klusajā periodā – jūlijā – Piparbodīšu maratons ir viens no atraktīvākajiem pasākumiem, kas pēcāk palielina kases ieņēmumus. Vairāki veikalu īpašnieki konstatējuši, ka maratona dalībnieki vēlāk patiešām atgriežas spēles laikā iepazītajās vietās jau kā pircēji. 

Grūtākais šajā mārketinga pasākumā ir tā organizēšana, ko uzņēmusies Zaiga ar Ilonu, un patiesi interesantu uzdevumu izgudrošana. Kā secinājušas lielo kurpju veikala īpašnieces, spēlē neder uzdevums, kas tikai piespiež pircēju iepazīties ar preču sortimentu. Cilvēkus piesaista iespēja atklāt vai izmēģināt ko jaunu. Iepriekšējos maratonos paticis uzdevums atšķirt labības graudus, atpazīt garšaugus garšvielu maisījumā, ar vienu piegājienu iesvērt divus kilogramus kartupeļu.

Piparbodīšu maratona popularitāte no gada uz gadu ir augusi – pirmajā gadā pieteicās 47 komandas, katrā pa diviem cilvēkiem, otrajā jau 68, trešajā 72. Veikali secinājuši, ka liela daļa no viņiem kļuvusi par maratonā iesaistīto veikalu klientiem. 

Otrs ieguvums – veikaliņu īpašnieki savā starpā kļuvuši tik draudzīgi, ka tagad apmainās ar informāciju, kas saistīta ar mazo uzņēmējdarbību. Zaiga kā piemēru min kases aparātu sagatavošanu pārejai uz eiro. Mazo bodīšu saimnieki taupa katru latu, tāpēc cītīgi salīdzina izmaksas, kas saistītas ar kases aparātu pārprogrammēšanu. Savstarpēji sazinoties, mazo veikalu īpašnieki secināja, kuras firmas pieprasa, viņuprāt, neadekvāti augstas cenas.

«Labi, ja ir kāds, ar kuru var parunāties par uzņēmējdarbību un kuram ir līdzīga veida bizness,» paskaidro Zaiga. «Mans vīrs arī nodarbojas ar uzņēmējdarbību, bet viņš darbojas pakalpojumu sfērā, tādēļ viss, kas saistīts ar pārdošanu, viņam ir svešs. Brīnišķīgi, ka mēs esam ieguvuši draugus, kas arī nodarbojas ar mazumtirdzniecību un kuriem ir līdzīgas problēmas. Tas arī ir sava veida ieguvums.»

Kurpes par velti

Zaiga uzsver, ka ir ekoloģiska dzīvesveida piekritēja. No vienas puses, tas nozīmē lielākas izmaksas. Piemēram, viņa izvēlas dārgāko FSC sertificētu papīru, kas nozīmē, ka tā izejmateriāli iegūti no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem. No otras puses, zaļā domāšana paģērē visu izmantot pēc iespējas racionālāk. Līdz ar to Zaiga saredz daudz iespēju izmantot to, ko citi izmet gružos, palielinot piesārņojumu.

Vispirms Aseim nepieļauj izmest atkritumu urnā apavus, kas kādam nav derējuši. Zaiga neslēpj, ka viņas veikalā lētu tupeļu nav, lielākā daļa ir ādas apavi, kvalitatīvi, daudzi ar īpašu dizainu. Tātad dārgi. Ne katram pa kabatai. Tādēļ Zaiga un Ilona, pirmkārt, ierīkoja veikalā komisijas nodaļu. Otrkārt, rīko apavu apmaiņas dienas, kurās katrs var atnest uz veikalu kurpes vai zābakus, kas viņam nav derējuši vai maz kalpojuši, atstāt un to vietā, ja vien vēlas, paņemt citu pāri. Par baltu velti.

«Pirmajā gadā uzaicinājumu piedalīties apavu apmaiņas dienā nosūtījām tikai saviem klientiem. Nezinājām, cik liela būs atsaucība. Tā bija ļoti liela!» saka Zaiga. «Mēs arī atļāvām dažus lielos pārus, kurus neviens mūsu veikalā nebija nopircis, ņemt par brīvu, un tā ziņa ātri apskrēja klientu loku.» Tagad veikalā regulāri ir apavu maiņas dienas. Faktu, ka šajās dienās daudzi paiet garām veikalā izliktajiem pāriem, kas gaida savus pircējus, Zaiga neuztver kā zaudējumu. Tie cilvēki, kuriem apavu iegādē galvenais kritērijs ir pēc iespējas zemāka cena, tāpat nespētu izvilkt no maka desmitniekus. Toties Zaiga un Ilona gūst gandarījumu, redzot apmierinātus cilvēkus, un tic – kādreiz viņiem būs lielāki ienākumi, un tad viņi kļūs par Apavi 40+ klientiem. «Pēc tā, kā cilvēki interesējas, saprotu, ka šāds pasākums kalpo mums kā atraktīva, neparasta reklāma,» neslēpj Zaiga. Visus apavus, kas neatrod savus pircējus vai paliek pāri pēc apavu maiņas dienām, veikala īpašnieces lielās tirgus somās aiznes uz labdarības veikalu Otrā elpa. Ar to izveidojusies sadarbība arī Piparbodīšu maratonā, tā bukleti redzami kurpju veikala plauktos.

Papīrus ārā nemet

Māksla visus resursus izmantot maksimāli pie tā neapstājas. Jau no pašas pirmās dienas Aseim sadarbojas ar papīrfabriku Līgatne. «Es agrāk nemaz nevarēju iedomāties, cik daudz papīra tiek izniekots apavu pārdošanā – katrā kurpē un zābakā tiek ievietots saburzīts papīrs formas turēšanai. Pircēji bieži vien neņem kastes līdzi. Kad preci atved, visas mazās kurpju kastes ir vēl arī lielajās kastēs,» skaidro Zaiga. Visu šo papīru viņa ar kolēģēm rūpīgi krāj kopā ar kaimiņu biroja papīru atlikumiem, lai nogādātu Līgatnē pārstrādei. Vietējiem ražotājiem atdod atpakaļ Aseim pircēju nepaņemtās kurpju kastes – ja tās nav sagumzītas vai nosmulētas, tajās atkal var likt jaunas kurpes. 

Veikala darbinieces ar klientu palīdzību arī vāc viena litra tilpuma PET pudeles, jo atklājušas, ka tās lieliski kalpo par zābaku stulma turētājiem. No katra pārdotā apavu pāra desmit santīmi tiek ziedoti Latvijas Dabas fondam. Pēc Zaigas teiktā, ziedojums nav pienākums, bet «mēs mīlam Latvijas dabu», turklāt tas ir izdevīgi, jo 85% no ziedotās naudas uzņēmums atgūst atpakaļ ienākuma nodokļa atlaidēs.

Ideju ir daudz

Tagad, kad uzņēmums jau ir iestrādājies, Zaigas un Ilonas iecere ir paplašināt sadarbību ar citiem piparbodīšu īpašniekiem. Viena no idejām, kas jau ir radusies – kopā ar hobija lietiņu tirgotājiem sarīkot veikalā kurpju dekupāžas un rotājumu veidošanas meistardarbnīcas. Aseim jau sadarbojas ar apavu aksesuāru ražotājiem, tomēr Zaiga un Ilona pārliecinājās, ka, ja pašas gatavo smuklietas kurpēs, tās neizdodas tik kvalitatīvas kā profesionāļiem, tomēr process ir interesants. «Varbūt mēs rīkosim meistardarbnīcas, lai cilvēki paši pagatavotu sev kurpju rotas,» daudzsološi saka Zaiga, piebilstot, ka ideju ir daudz, jāizbrīvē tikai laiks to īstenošanai.

Zaigas Bračas ieteikumi mazā biznesa īpašniekiem

Apvienojot spēkus, ir plašākas iespējas rīkot atraktīvus mārketinga pasākumus pircējiem, vienlaikus paplašinot klientu loku.

Sadarboties resursu izmantošanā – kas vienā uzņēmumā ir pārpalikums, otrā var lieti noderēt.

Neslēpt citam no cita biznesa idejas! Iespējams, saliekot tās kopā, rodas jauns uzņēmums vai pat uzņēmējdarbības forma.

Kāpēc svarīgi novērtēt sevi?
Jaunu ideju ierosme

Zaiga Brača un Ilona Eizengrauda ir jau mēģinājušas savu uzņēmumu Aseim kvalificēt ilgtspējas indeksam, taču secināja, ka lielā aptauja četru darbinieku uzņēmumam ir par sarežģītu un daudzas prasības nav adekvātas. Tādēļ tagad Zaiga un Ilona priecājas par mazajiem uzņēmumiem pielāgoto risinājumu. Galvenais iemesls, kādēļ viņas mēģina pielāgoties ilgtspējīga uzņēmuma kritērijiem, ir vēlme pilnveidoties – izvērtējot savu darbību, var gūt jaunas ierosmes un idejas, kā uzlabot savu ikdienas darbu.

Mums jācenšas kļūt sirdsgudriem

Posted on decembris 11, 2013 by - Eksperta viedoklis

 

Uzņēmējdarbībā sociālā atbildība nav saistīta ar lielām naudas summām vai lielu darbinieku skaitu. Uzņēmuma eksistenci tirgū nodrošina tieši sabiedrība – gan darbinieki, gan klienti un piegādātāji -, tādēļ tas ir jānovērtē un jāspēj radīt pievienoto vērtību vietējai kopienai. Mazo uzņēmumu priekšrocība ir tā, ka viņi var labi saskatīt vietējās kopienas vajadzības. 

Joprojām maldīgs ir uzskats, ka sociālā atbildība ir tikai ziedošana un labdarība. Uzņēmums pēc būtības ir bezdvēselisks. Sociā-lā atbildība, iesaistoties kopienas dzīvē, ir veids, kā kļūt cilvēcīgākiem. Var kopienu atbalstīt, sniedzot materiālus vai finansiālus līdzekļus, taču var arī iesaistīties kopienas dzīvē, radot pievienoto vērtību sabiedrībai. Un arī pašiem sev, jo uzņēmums ir daļa no sabiedrības. Tātad katram uzņēmumam jāizvirza sev jautājums – ziedot vai būt vērtīgam vietējās kopienas dalībniekam? Korporatīvā sociālā atbildība, it īpaši mazo uzņēmumu kontekstā, sākas pašam ar sevi. Nav jāmēģina glābt lielo pasauli. Sākumam jāsa-prot, kādas ir darbinieku, viņu ģimenes locekļu, apkārtējo cilvēku un vides vajadzības.

Diemžēl liela daļa organizāciju neizvirza sev mērķus, kas sniegtu atbalstu sabiedrībai. Sabiedrības atbalsta aktivitātēm jābūt mērķtiecīgām, pamatotām un pēctecīgām. Lielas organizācijas ar starptautisku pieredzi kļūst arvien sakārtotākas un mērķtiecīgākas, taču daļa vidējo un mazo uzņēmumu aizraujas ar impulsīvām, neregulārām un gadījuma rakstura atbalsta aktivitātēm.

Lai izstrādātu veiksmīgu sabiedrības atbalsta politiku, jāņem vērā vienkārša formula – jānosaka vietējās kopienas galvenās vajadzības vai aktuālais problēmjautājums, uz ko uzņēmumam pašam ir ietekme. Nākamais solis ir apzināt iesaistītās puses, kā arī potenciālos sadarbības partnerus – jāuzrunā tie un jāvienojas par nepieciešamo atbalstu un lomām. Būtisks aspekts, ko mēdz aizmirst vai laika trūkuma dēļ nedara, ir sniegtā atbalsta izvērtēšana.

Izvēloties atbalsta sniegšanas veidu, svarīgi ņemt vērā pievienotās vērtības principu – atbildēt uz jautājumu, kā sniegtais atbalsts ilgtermiņā uzlabos vietējo kopienu un vienlaikus palīdzēs attīstīt uzņēmuma darbību? Piemēram, privāta bērnudārza vadītājs var nevis ziedot naudu bērniem ar veselības traucējumiem, bet gan piedāvāt vismaz dažiem šādiem bērniem bezmaksas vietas savā bērnudārzā. Tā ir uzņēmuma investīcija vietējā sabiedrībā, atbalstot konkrētas ģimenes. Vienlaikus šāda rīcība māca bērniem pieņemt dažādību un apgūt saskar-smes prasmes, kas ilgtermiņā nozīmē sirdsgudru un atvērtu sabiedrību.

Mazs uzņēmums var radīt labumu vietējai kopienai, daloties zināšanās. Piemēram, galdniecības uzņēmums var uzņemties iniciatīvu tuvākajā skolā stāstīt bērniem par darba drošības jautājumiem vai uzaicināt dažas darbmācības stundas pavadīt uzņēmuma darbnīcās, vienlaikus iepazīstinot ar ražošanas procesu. Labi, ja tas notiek regulāri. Tādējādi skolēni iepazīst darbu galdniecībā, iegūst zināšanas par darba drošību, savukārt uzņēmums, iespējams, iegūst potenciālo darbinieku ar izpratni par profesiju. Ja galdniecības uzņēmumam ražošanā paliek pāri kokmateriāli, kurus citādi nevar izmantot, tos var atvēlēt apkurei, tādējādi atbalstot sociāli maznodrošinātos iedzīvotājus.

Būt sociāli atbildīgiem svarīgi arī tādēļ, ka visā pasaulē aizvien biežāk uzņēmumi vērtē savus piegādātājus caur šo pašu prizmu. Līdz ar to būt sociāli atbildīgam nozīmē iegūt vēl vienu konkurētspējas priekšrocību savā nozarē.

Nekādu pērienu, tikai burkāni

Posted on decembris 11, 2013 by - Darba vide

Mājaslapu izstrādes uzņēmuma Wunderkraut simbols ir apaļīgs burkāns kā zīme veselīgai pieejai darba procesā. Arī attieksmē pret darbiniekiem uzņēmums īsteno «burkāna politiku» – motivē darbiniekus ar priekšrocībām 

Informācijas tehnoloģiju (IT) jomā uzņēmumiem ir jāsacenšas labāko speciālistu piesaistē – viņus kārdina gan ar labu darba samaksu un finansiāliem labumiem, gan ar vingrošanas zālēm birojā un bezmaksas pusdienām. Izcelties nav viegli. Starptautiskais uzņēmums Wunderkraut, kuram Latvijā ir divi biroji – Valmierā un Rīgā -, šajā cīņā ir gaužām rāms, jo pārliecinājies, ka gudrus programmētājus visvairāk aizrauj iespēja nemitīgi pilnveidoties un sajusties novērtētam.

Samīļošanas politika

Wunderkraut galvenā vērtība ir tā darbinieki, jo viņi rada produktu, ko uzņēmums pārdod, pārliecinoši saka Rīgas biroja vadītājs Ernests Gabrāns. Visos Wunderkraut birojos, kas atrodas deviņās Eiropas valstīs, lielu uzmanību pievērš darbinieku ieinteresētībai. Ja kādā no tiem dzimusi atraktīva ideja, kā uzlabot darba vidi, pārējie to grābj ciet. Teju visos birojos ceturtdienās vadītāji iedrošina strādāt no mājām, ja vien ir tāda vēlme – IT jomā, kur liela daļa darba laika tiek pavadīta pie datora ekrāna, ļoti svarīga ir vides maiņa.

Somijā Ernests ievēroja, ka otrdienas ir augļu dienas, un tagad arī Latvijas birojos šajās dienās stāv kārdinoša augļu plate. Somu kolēģi esot arī izstrādājuši darbinieku virtuālās samīļošanas sistēmu – ja kolēģis izdarījis ko labu, uzņēmuma iekšējā lapā viņš tiek «apskauts». Visbiežāk uzslavētais saņem kādu balvu. Ernests gatavojas šādu motivēšanas sistēmu ieviest arī Latvijā, kur strādā 16 cilvēki. Jau līdz šim Wunderkraut darbinieki balsoja par mēneša darbinieku, kam piešķir nelielu naudas prēmiju, ko iztērēt savā un kolēģu labā, piemēram, pasūtīt picas, kopīgi cept maizi, nopirkt visiem pieejamas grāmatas, krāt naudu biroja dīvānam. Taču Ernests secinājis, ka ne jau tas ir galvenais, ar ko konkurēt iepretim citiem IT uzņēmumiem, piesaistot visdedzīgākos programmētājus, radošākos dizainerus un gudrākos analītiķus. Galvenais ir ļaut viņiem visiem ietekmēt darba procesu.

Ja neredz jēgu, nestrādā

«Projekta realizācijā nedalām pasūtītājus un izstrādātājus. Ir komanda, kas īsteno projektu. Pasūtītājs labi zina, kuri cilvēki strādā pie viņa projekta, savukārt izstrādātāji savu darbu var labi izdarīt, ja saprot darāmā jēgu. Ja viņi nesaprot, kādēļ nepieciešama viena vai otra funkcija, jautā pasūtītājam. Tas ir kopdarbs,» skaidro Ernests, ērti iekārtojoties biroja otrajā stāvā nomestajā oranžajā sežammaisā. Tādi tur nolikti, ja kāds no darbiniekiem noguris sēdēt, izliecies četrinieka formā. Tieši šā paša iemesla dēļ nelielajā birojā ir stāvgalds – lai nevajadzētu visu dienu pavadīt pie datora nemainīgā pozā. Ernests vēl grib iekārt šūpuļtīklu un ierīkot atpūtas zonu, kur vismaz pārdesmit minūtes pavadīt, lai atpūstos no datora.  

«Mūsu uzņēmumā izstrādātājs var jautāt pasūtītājam – kāpēc tev nepieciešama šī funkcija, nesaprotu tās jēgu?» turpina Ernests. «Vairākums klientu to ir akceptējuši, mēs vairs nestrādājam ar klientiem, kuri saka – man ir nauda, un es gribu. Ja nevar izskaidrot, kāda ir loģika un jēga, vēlmju izpildīšanai ir lētāki un vienkāršāki ceļi. Mūsu uzņēmumā darbiniekiem jāsa­prot, kādēļ būvēt web sistēmu – lai veicinātu klienta atpazīstamību, piesaistītu vairāk ziedojumus vai sekmētu uzņēmējdarbību. Izprotot mērķus, ir daudz lielāka ieinteresētība un motivācija strādāt.»

Personāla politikā ir tikai viens noteikums – nekādu noteikumu, jābūt fleksibliem! Katram projektam ir sava komanda, katrai komandai – sava darba organizācija, savi rīki un vajadzības. Diezgan bieži tie četri vai pieci cilvēki, kurus vieno uzdevums izstrādāt interneta vietni, reāli strādā dažādu pilsētu vai pat valstu birojos. Tāpēc nereti sākumā komanda satiekas vienā no šiem birojiem, bet pēc tam strādā attālināti. Piemēram, izstrādājot Šveices Sarkanā Krusta mājaslapu, pirmās divas nedēļas visa projekta komanda strādāja Minhenes birojā, kas klientiem vieglāk pieejams nekā Rīgas birojs. «Ja visi strādā tepat Latvijā, cenšamies sēdēt pie viena galda – vieglāka komunikācija,» paskaidro Ernests.

Pieredzes kā izglītība

Vairākums IT speciālistu nebūt nekāro akadēmisko karjeru, bet viņi alkst izaicinājumus savai domāšanai. Wunderkraut savulaik izveidojās, apvienojoties četriem atvērtā koda satura vadības sistēmas Drupal pakalpojuma sniedzējiem, un uzņēmums joprojām strādā šajā sistēmā. Drupal ir satura vadības sistēma un web risinājumu izstrādes platforma, kas ļauj izstrādāt interneta vietnes un piedāvā e-komercijas vides, sociālo tīklu, iekštīklu risinājumus. Visas zināšanas, iemaņas un uzlabojumi, kas projektu izstrādē radušās vienam šīs sistēmas izmantotājam, kļūst pieejamas visiem pārējiem Drupal lietotājiem. 

«Mums ir liela bibliotēka, kurā mēs varam izvēlēties jau izstrādātus risinājumus un pielāgot konkrētam projektam,» stāsta Ernests, minot kādu piemēru no sava darba. Pirms kāda laika Wunderkraut izstrādāja interneta vietni Somijas mediju portālam, kuram bija nepieciešams ieviest tā dēvēto radioactivity funkciju – jo vairāk skatās, vērtē un komentē kādu rakstu, jo tas kļūst populārāks, taču vienlaikus šī popularitāte tiek samazināta laika skalā. 

Pirms mēneša publicētais, joprojām lasītais un komentētais raksts popularitātes mērījumā ir mazāk vērtīgs nekā aktuālie raksti. Tā kā mediju portāls atļāva, funkcijas izstrādātāji ielika šādas funkcijas moduli Drupal.org, lai to varētu izmantot citi, arī konkurējošie uzņēmumi. Bet pēc pusotra gada pasūtītājs, izstrādājot jaunu lapas versiju, sava vecā moduļa vietā varēja izmantot jau krietni uzlabotu versiju. «Ja izstrādātāji apmainās zināšanām un prasmēm, ieguvēji ir visi,» pārliecināts Ernests.

Katru piektdienu 30-60 minūtes tiek veltītas tam, lai Wunderkraut darbinieki cits citam varētu pastāstīt, ko labu izdarījuši, kādu jaunu risinājumu atklājuši, kāda ideja ienākusi prātā. Šajos semināros, kas nav obligāti, reizumis tiek stāstīts arī par kļūdām un veidiem, kā tās novērstas. Kļūdās visi, neviens nedrīkst baidīties kaut ko darīt tikai tāpēc, ka bīstas misēkļu.

Priecīgā kopābūšana

Klausoties Ernesta stāstītajā, rodas priekšstats, ka Wunderkraut nevēlas ļauties pārmērībām, cenšoties atrast veselīgu līdzsvaru starp radošu un rosīgu darbu un komfortu, ko nodrošina labumu sistēma. Nevienam nav obligāti no rīta sākt strādāt, bet vienlaikus jāpadomā – jo vēlāk sāks, jo ilgāks laiks būs jāpavada pie datora. «Es vienmēr aicinu padomāt, ka dzīvē noteikti jābūt vēl kaut kam bez darba, ēdiena un gulēšanas. Tas ir arguments, ar kuru es mēģinu motivēt darbiniekus. Ja mēs sākam darba dienu agrāk, varam ap pieciem beigt, un paliek pietiekami daudz laika vaļaspriekiem, ģimenei un daudz kam citam, kas mūs gan pilnveido, gan sagādā prieku,» saka Ernests.

Finansiālie labumi nav galvenie instrumenti darbinieku piesaistē, uzsver Ernests. Daudz būtiskāks ir kolēģu atbalsts, uzslavas un kopīgi pavadītais laiks. Wunderkraut darbinieki cits uz citu var paļauties. Kad nesen viens no Ernesta kolēģiem nolēma, ka kopā ar ģimeni vēlas dzīvot ārpus trokšņainās Rīgas, kolēģi viņam noorganizēja iespēju strādāt Valmieras birojā, palīdzēja sameklēt tur mājokli un pārcelties uz Vidzemi. «Forši,» saka Ernests, pieceldamies no biroja sēžammaisa un sakārtodams savas čības. Jā, lai birojā būtu tīri un mājīgi, viņi pa to staigā čībās.

Ernesta Gabrāna ieteikumi uzņēmumiem darba vides veidošanā

Uzticēties! Daudzās lietās darbinieki un komanda zina labāk, kas viņiem nepieciešams un kā strādāt efektīvāk.

Radīt vidi, kurā darbinieki var dalīties ar savām zināšanām, atklājumiem un nekautrēties runāt par savām neveiksmēm vai kļūdām. 

Strādāt ar ilgtspējīgiem un augstas pievienotās vērtības projektiem.

Kāpēc svarīgi novērtēt sevi?
Skatiens no malas

Diendienā veiktas darbības kļūst pašsaprotamas un vairs neliekas īpašas vai atšķirīgas. Ernests Gabrāns uzskata, ka ilgtspējas novērtējums ir lieliska iespēja apstāties un apskatīties uz savu uzņēmumu vai darbavietu no malas. Patīkami, ka uzņēmumu var pieteikt ikviens – vadītājs, darbinieks vai pat klients. Šī iniciatīva noteikti jāturpina, un es ticu, ka atradīsim daudz jaunu ideju uzņēmumu darba vides uzlabošanai. 

Bizness, radīts omīšu rokām

Posted on decembris 11, 2013 by - Vietējā kopiena

Izprotot, ka sabiedrībā aizvien vairāk būs rosīgu senioru, uzņēmums Lude nolēmis piedāvāt audējas darbu cienījama vecuma cilvēkiem, kuri alkst darbošanās un sabiedrības. Darbu, kurā maz nosacījumu, bet daudz prieka

Uzņēmumā, kas ieligzdojies Āgenskalna nama pagrabtelpā, nemitīgi valda saviesīgs ņudzeklis. Pēc rīta jogas nodarbības ieradusies viena no Ludes darbiniecēm, atnesusi mājās notamborēto apaļo grīdas paklāju. Šis ir pirmais tamborētais paklājs, visi pārējie uzņēmumā tapušie grīdas celiņi līdz šim austi no audumu atgriezumiem ar kādām no trim uzņēmuma stellēm. 

Prieks, skaļi pausts apbrīns un čalas raušus izrauj no krēsla 87 gadus veco Rasmu Raču. Viņa ziņkāri iesaistās sarunās, aizmirsusi par tikko pītajām pīnītēm. Ne viņa, ne arī pārējās Ludes darbinieces neslēpj, ka uzņēmumu neuztver kā darbavietu. Viņām tā ir vieta, kur, strādājot 4-5 stundas dienā, satikties ar citiem cilvēkiem. Zane Bojāre un Solvita Kostjukova, divas bērnības draudzenes, Ludi izveidoja kā vienu no pirmajiem Latvijas sociālajiem uzņēmumiem, kura mērķis līdzās peļņai ir mazāk aizsargātas sociālās grupas iekļaušana darba tirgū.

Vajadzīgs darbs un cilvēki

Lude tapa, jo Solvita un Zane ļoti labi zināja, kā novecojot jūtas viņu mammas. Solvitas mamma Biruta līdz pat pensionēšanās vecumam – 62 gadiem – strādāja par bērnudārza audzinātāju. Juta, ka vairs nav tik daudz jaudas kā jaunībā, lai darītu šo darbu, bet aiziet no tā baidījās. Savukārt Zane redzēja, cik ļoti viņas mamma pārdzīvo to, ka viņas ikdienas gaitās vairs nav darbavietas. Šogad dibinātais uzņēmums tika radīts, nevis lai nodarbinātu tieši Zanes un Solvitas mammu, bet ar domu radīt vietu, kur viņu vienaudzes patiesi būtu vajadzīgas – austu paklājus pārdošanai. Visu valstu ekonomisti mudina gādāt, lai, cilvēkiem novecojot, tiktu saglabātas viņu iespējas dzīvot sabiedriski aktīvi. Latvijā gandrīz katrs ceturtais cilvēks ir sasniedzis pensijas vecumu, un vairākums no viņiem nemaz negrib izolēties sava mājokļa sienās.

«Es vienmēr esmu strādājusi lielā kolektīvā, bijusi starp cilvēkiem, nekad neesmu bijusi malā sēdētāja. Kad mani aizsūtīja pensijā, apjuku – nekur nav jāiet, nekas nav jādara, nav pat jāģērbjas, jo nav iemesla iet laukā no mājas. Ko es iešu kā muļķe viena pati pa ielām vazāties!» savas nesenās izjūtas atceras 62 gadus vecā Valentīna Tīlišķe, viena no Ludes brīvprātīgajām audējām. 

Septembrī sākusi braukt no Juglas uz Āgenskalnu un joprojām teju katru dienu ierodas dažas stundas pastrādāt. «Man ļoti patīk uzņēmuma ideja un cilvēki, kuri šeit ir,» saka Valentīna, vienlaikus piebilstot, ka šaubās, vai gribētu darba attiecības ar uzņēmumu. Pirms pusotra gada viņai bija mugurkaula operācija, tāpēc viņa nebūtu gatava strādāt garas stundas. Viņai patīk aust savam priekam.

Savukārt Rasma Rače, kas ir vecākā Ludes darbiniece, katru dienu mēro nepilnus divus kilometrus līdz darbnīcai. Viņai uzticēts pīt pīnītes apaļam, šūtam deķim. «Esmu nolēmusi – kamēr varu pakustēties, kustos. Pastrādāju un dodos gar Māras dīķi uz mājām,» paskaidro Rasma. «Nāku gan cilvēku dēļ, gan darba dēļ. Negribu visu laiku sēdēt mājās un ar kaķi runāt.»

Nenovērtētie dārgumi

«Sākumā bija mūsu pieņēmums, ka sievietes pensijas vecumā nāks uz šādu darbnīcu, lai satiktos cita ar citu. Bet tagad pārliecināmies, ka tas ir viens no galvenajiem iemesliem. Arī jaunu prasmju apgūšana daudzus pievilina,» pēc vairāku mēnešu darbības secinājusi Zane. Vienlaikus viņa ar Solvitu pārliecinājušās, ka pensijas vecumu sasnieguši cilvēki ir no darba tirgus izmests, nenovērtēts dārgums. Mūsdienu pensionārs ir diezgan veselīgs, spirgts, žirgts cilvēks, kas strādā ar ļoti lielu rūpību un atbildības sajūtu. Ar divām audējām Ludes saimnieces ir noslēgušas darba līgumu, kas paredz arī pienācīgu darba samaksu. Ar četrām – mācību līgumu, kurā noteikts, ka cilvēki apgūst darbu ar stellēm un vienlaikus mēģina apjaust, vai būtu ieinteresēti strādāt Ludē. Lai gan darbinieku nav daudz, ar trijām uzņēmuma stellēm vairs nepietiek, uzņēmums meklē iespēju iegādāties ceturtās.

Izejmateriālus grīdas celiņiem Zane un Solvita nevis pērk, bet izmanto atgriezumus un pārpalikumus, kas citādi būtu nonākuši atkritumu izgāztuvē. Trikotāžas pārpalikumus no zīmoliem ZIB un apakšveļas audumu atgriezumus no Rosmes un Lauma Lingerie audējas saņem kā ziedojumu. Izveidota arī sadarbība ar labdarības veikalu Otrā elpa, kas Ludei ziedo apģērbus, kuri ir pārāk nonēsāti, lai tos pārdotu, bet ir gana labi lupatu deķiem.

Sākuma finansējumu savas ieceres īstenošanai Zane un Solvita ieguva, piedaloties projektu konkursā programmā Brigāde, kas atbalsta radošu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību. Zane gan atzīst, ka uzņēmumā joprojām naudas tiek vairāk ieguldīts, nekā nopelnīts. 

Bizness, ne labdarība 

«Cilvēkiem, kuri strādā sociālajā uzņēmējdarbībā, jāžonglē starp sociālo labumu un uzņēmējdarbību. Mēs Ludi uztveram kā uzņēmumu, nevis kā nevalstisku organizāciju,» uzsver Zane. Pirmie Ludes grīdas celiņi ir pārdoti, par pircēju trūkumu Zane nesūdzas. Tomēr pieprasījuma dēļ viņa nevēlas izvirzīt darbiniecēm prasību, piemēram, noaust divus paklājus nedēļā. Zane un Solvita uzskata, ka viņām arī rūpēs par preču noietu un peļņu jāgādā, lai darbiniecēm nesāpētu ne rokas, ne muguras, viņas nepārgurtu un strādātu ar prieku. «Es ceru un ticu, ka mūsdienu patērētāji ir pietiekami atbildīgi, lai būtu ar mieru piemaksāt piecus vai desmit latus tāpēc, ka paklājs tapis sociāli atbildīgā veidā,» saka Zane. 

Tā kā Lude ir dibināta kā mikrouzņēmums, tā īpašnieces ar bažām uztver ierēdņu un politiķu ieceri nākotnē paaugstināt mikrouzņēmuma nodokli no 9 līdz 15%. Patlaban mazais nodoklis pat ir priekšnosacījums, lai Lude varētu darboties. Tādēļ Solvita un Zane ļoti cer, ka Latvijas likumdošanā nākamā gada laikā tiks definēta sociālā uzņēmējdarbība un tai tiks piemēroti atvieglojumi – lai uzņēmumi, kas ar darbu nodrošina pensionārus, cilvēkus ar dažādiem veselības traucējumiem, mazu bērnu māmiņas, varētu strādāt, neriskējot piedzīvot bankrotu.

Eiropā un citviet pasaulē jau vismaz 30 gadus tiek lietots jēdziens «sociālais uzņēmums». Viena no pirmajām valstīm, kas izstrādāja sociālās uzņēmējdarbības juridiskos rāmjus, bija Itālija, kas 1991.gadā pieņēma likumu par sociālajiem kooperatīviem. Mērķis ir atbalstīt tādu uzņēmumu izveidi, kas piedāvā sociālos, veselības vai izglītības pakalpojumus vai arī veicina atstumto sabiedrības grupu iekļaušanu darba tirgū. Šogad arī Latvijā Labklājības ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir definēt tos kritērijus, kas raksturo sociālo uzņēmējdarbību Latvijā. Pēc ekspertes Agneses Lešinskas teiktā, mūsu valstī tā ir simtprocentīgi jauna kustība, pagaidām nav vairāk par 15 Ludei līdzīgu uzņēmumu.

Jauki kopā būt

Zanes un Solvitas izpratnē sociālā uzņēmējdarbība, darbojoties pēc visiem biznesa pamatlikumiem, vienlaikus prasa rūpēties par iesaistītajiem cilvēkiem. Lude ir vieta, kur ikviens seniors var atnākt, lai strādātu, justos piederīgs un vajadzīgs. Tādēļ šajā vietā notiek arī jogas nodarbības, tējas vakari un radošās darbnīcas, kurās apgūt rokdarbus. 

Kundalini jogas pasniedzēja Solvita Mētra-Ozoliņa pati pieteicās kā brīvprātīgā vadīt nodarbības Ludes audējām, mudinot viņas mierīgas mūzikas pavadībā izkustināt darbā pie stellēm vai rokdarbiem nogurušos augumus. Topošā tekstilmāksliniece Lilita Bauģe, kas arī iesaistījusies Ludes darbā, kā brīvprātīgā vadījusi radošo darbnīcu, kurā interesentiem mācīja strādāt sietspiedes tehnikā. Citās radošajās darbnīcās dalībnieki no audumu atgriezumiem ir izgatavojuši dažādas rotaslietas. Interese, pēc Zanes vārdiem, bijusi ļoti liela, un darbnīcas izvērtušās par paaudžu saliedēšanās pasākumiem. Bērni, kas bija atnākuši līdzi savām mammām, ziņkārības dzīti, gāja pie stellēm un līda klēpī audējām viņu omīšu vecumā, lai spīdošām acīm skatītos, kā no lupatiņām top krāšņs paklājs.

Zanes Bojāres ieteikumi citiem sociāli atbildīgiem uzņēmumiem

Brīžos, kad rodas jautājums, kāpēc man papildus jāinvestē videi vai sabiedrībai draudzīgā biznesā, pajautājiet sev, vai jums ik rītu pamostoties ir prieks par to, ko un kā jūs darāt uzņēmumā. Atbilde uz šo otro jautājumu būs arī atbilde uz pirmo.

Iesaistiet un iedrošiniet darbiniekus – viņi ir fantastisks resurss un var noņemt atbildības vai aizņemtības slogu arī no vadītāja.

Ne vienmēr ir vajadzīgas lielas investīcijas un sarežģīta sistēma, lai risinātu kādu sasāpējušu jautājumu. Dažreiz pietiek radīt platformu, kurā kopiena vai mērķauditorija pati var rast risinājumu.

Kāpēc svarīgi novērtēt sevi?
Augsts novērtējums izmantojams mārketingā

Zane Bojāre zina, ka parasti šādi ilgtspējas indeksi ir lielo uzņēmumu privilēģija, jo tiešā veidā saistīti ar resursiem gan būtisku pārmaiņu ieviešanai, gan to publiskošanai. Mazam uzņēmumam priekšrocība būtu ne tikai sev pacelt latiņu, lai varētu turpmāk novērtēt paša progresu, bet laba vērtējuma gadījumā izmantot to arī mārketingā. Augsts novērtējums noteikti ir pievienotā vērtība precei vai sniegtajam pakalpojumam.

Radiet neaizstājamu darba instrumentu!

Posted on decembris 11, 2013 by - Eksperta viedoklis

 

Mazo un vidējo uzņēmumu loma pasaules ekonomikā ir ļoti nozīmīga. Izņēmums nav arī Latvija, kur tie veido lielu tautsaimniecības daļu. Būtisks ekonomisko aktivitāti raksturojošs rādītājs ir komersantu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, un Latvijā tas ir būtiski palielinājies pēdējo 12 gadu laikā – no 17 komersantiem 2001.gadā līdz 36 komersantiem 2012.gadā. Mazie un vidējie uzņēmumi bieži aizņem tirgus nišas, kas lieliem uzņēmumiem nav ekonomiski izdevīgas vai interesantas. Pēc Eurostat pašreizējiem datiem, Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi nodrošina 51% no kopējā darbavietu skaita valstī, kas ir augstākais rādītājs ES valstīs.

Tomēr, neraugoties uz mazo uzņēmumu nenoliedzamo ieguldījumu, ir daudz neveiksmju, piemēram, mazo uzņēmumu īss pastāvēšanas laiks, slikts darba sniegums, zemi biznesa rezultāti, neapmierinoša darba vide, nemotivējoša uzņēmuma kultūra. Kāpēc daži mazie uzņēmumi ir veiksmīgāki par citiem?

Plaši pētījumi Eiropā, kā arī nedaudzi pētījumi Latvijā un mūsu pieredze liecina, ka mazajiem uzņēmumiem ir tendence pārsvarā orientēties uz īstermiņa darbību. Visbiežāk sastopamās barjeras stratēģijas plānošanai ir šādas: 

– nepietiekamas zināšanas un izpratne par stratēģiskās plānošanas procesu;

– aizbildināšanās ar laika trūkumu;

– uzskats, ka visi plāni ir «galvā»;

– nevēlēšanās dalīties ar darbiniekiem vai konsultantiem par uzņēmuma plāniem;

– uzskats, ka mazā uzņēmumā galvenais ir darboties;

– ja biznesā primārais motīvs ir neatkarība, brīvība vai izaicinājums īstenot personīgo sapni, ir tendence nenovērtēt stratēģijas svarīgumu.  

Nav šaubu, ka mazie uzņēmumi, kuri novērtē stratēģiskās plānošanas svarīgumu, visticamāk, sasniedz augstākus finansiālos ieguvumus un ātrāku biznesa izaugsmi. Protams, stratēģiskā plānošana nav burvju līdzeklis, tomēr tā ir svarīgs uzņēmuma veiksmes faktors. Neatkarīgi no organizācijas lieluma pamatā stratēģija visos uzņēmumos ir svarīga. 

Misija – precīzi izteikts uzņēmuma pastāvēšanas pamatojums. 

Vīzija – formulējums par uzņēmuma nākotni. 

Vērtības – svarīgākās lietas uzņēmuma darbībā attiecībā uz darbiniekiem, klientiem, produktu/pakalpojumu un sabiedrību.

Ilgtermiņa un īstermiņa mērķi, nosakot prioritātes.

Skaidri formulēti uzdevumi šo mērķu sasniegšanai.

Ja mazie uzņēmumi vēlas būt patiesi veiksmīgi, iesaku nebaidīties un sākt kaut vai maziem soļiem veidot savu stratēģiju. Veidojiet nevis papīra versiju, bet stratēģiju, kas ir praktisks un nenovērtējams darba instruments! Mācieties, jautājiet padomu pieredzējušiem praktiķiem un konsultantiem, iesaistiet savus darbiniekus! Neuzticieties nievājošām atsaucēm par stratēģiju kā nevajadzīgu greznību mazā uzņēmumā! Tā runā cilvēki, kas nevēlas mācīties.

Maziem uzņēmumiem svarīgi apzināties arī sociāli atbildīgas aktivitātes. Ko tas nozīmē? Pievērst uzmanību un brīvprātīgi uzņemties atbildību par it kā mazām lietām, kuras patiesībā mums visiem ir svarīgas, piemēram, taupīt resursus – ūdeni, enerģiju, papīru; nepiesārņot vidi; ievērot darba drošību; maksāt nodokļus; izvēlēties partnerus un piegādātājus atbilstoši savām vērtībām; palīdzēt sociālajā jomā ne tikai finansiāli, bet ieguldot darbinieku zināšanas, laiku un prasmes. Pats galvenais ir rūpēties par to, lai jūsu uzņēmumā pieņemtās vērtības saskanētu ar uzņēmuma darbību ikdienā. Sociāli atbildīgi uzņēmumi ar savu attieksmi un darbību iemantos sabiedrības cieņu un atzinību, kas pozitīvi ietekmēs uzņēmuma biznesa veiksmi.

Strādāt no sirds un labi

Posted on decembris 11, 2013 by - Stratēģija

Dzintars Sarkanbiksis un Jūlija Gabrušenoka savu klīnisko pētījumu uzņēmumu AmberCro izveidoja tikai pēc tam, kad jau zināja, kas būs viņu biznesa galvenā vērtība. Tā ir kvalitāte

AmberCro ir ģimenes uzņēmums, uzsver Dzintars Sarkanbiksis. To vada vīrs un sieva, vēl vairāk – teju puse no 25 uzņēmuma darbiniekiem ir radinieki. Gandrīz visi Rīgas birojā strādājošie! Turklāt katrs no viņiem pusotru, divus gadus tika gatavots darbam klīnisko pētījumu jomā tā, lai strādātu tieši pēc AmberCro kvalitātes kritērijiem. Itālijā šāda darba organizācija būtu pilnībā pieņemama, toties Latvijā tā var šķist vismaz dīvaina. Tomēr uzņēmuma septiņu darbības gadu laikā Dzintars un Jūlija pārliecinājušies, ka savu komandu veidojuši pēc pareiziem principiem un tikai tā varējuši panākt, ka tiek īstenota uzņēmuma stratēģija, kurā ir trīs galvenās vērtības – nemainīgi augsta kvalitāte, uzticamība un lojalitāte.

Vispirms bija darbs

Daudz darba, stāsta Dzintars. Jau pirms kompānijas nodibināšanas 2007.gada aprīlī Jūlija strādāja par klīnisko pētījumu speciālisti. Kad iepazinās ar Dzintaru un abi nolēma strādāt neatkarīgi no saviem darba devējiem, drīz vien atklājās, ka Jūlija un Dzintars spēj strādāt tieši tā, kā vēlas pasūtītāji – ļoti precīzi, augstvērtīgi, katrai ķibelei pretī liekot risinājumu. Pasūtījumu bija tik daudz, ka divatā vairs nebija iespējams tikt galā ar darba apjomiem. Tikai tad Dzintars un Jūlija apjauta, ka nepieciešams dibināt savu uzņēmumu, kuram jau pirms izveidošanas bija skaidra stratēģija vismaz vienam gadam – mērķi, darbības pamatprincipi un vērtības.

Tagad AmberCro vadība ir pārliecināta, ka uzņēmumu var veidot tikai tādā jomā, kuru tās dibinātāji pārzina līdz sīkākajām niansēm. Dzintars un Jūlija zina klīnisko pētījumu izstrādes procesu no pirmā brīža, kad pasūtītājs izrāda interesi, līdz tā izvērtēšanas pēdējam mirklim. Tas viņiem ļāvis būt drošiem, pašpārliecinātiem un atklāt visiem interesentiem to, kā AmberCro strādā. Neviens darbinieks neko nestāsta par sadarbības partneriem un pašiem pētījumiem, kas ir komercnoslēpums, taču visa pārējā informācija par uzņēmuma pieredzi, novērtējumu, darbības pamatprincipiem izlasāma mājaslapā.

Galvenais pīlārs uzņēmuma stratēģijā ir kvalitāte, ko Dzintars min daudzkārt. «Kādreiz vienā no bijušajām darbavietām amerikāņu kolēģis teica: galvenais ir labi darīt savu darbu, nauda atnāks pati. Tā arī ir,» saka Dzintars. 

Kā pirms septiņiem gadiem, tā joprojām galvenā AmberCro rūpe ir strādāt Eiropas līmenī. «Vienīgais, ar ko mēs varam pārliecināt mūsu sadarbības partnerus, ir augsta kvalitāte. Tā esam panākuši, ka ļoti daudziem sadarbības partneriem mēs esam pirmie, pie kuriem viņi vēršas. Vairākkārt prasīts, vai neesam ieinteresēti darboties arī citās valstīs, bet mēs negribam paplašināties pārlieku strauji, pieļaujot, ka zūd kvalitāte.»

Piesardzīgā paplašināšanās

Kad uzņēmums sāka darboties, tā vadība nevēlējās, lai darbinieku skaits pārsniegtu 15 cilvēkus. Tagad ir 25, no kuriem trīs strādā Lietuvas, divi – Igaunijas, trīs – Gruzijas birojā. Ja nepieciešams, AmberCro darbinieki no Latvijas brauc uz Baltkrieviju. Vispirms uzņēmums paplašināja savu darbību, aptverot visas Baltijas valstis, lai klīniskajos pētījumos varētu piedalīties atbilstoši liels pacientu skaits. 

Pirms pāris gadiem Didzis un Jūlija meklēja iespēju izveidot biroju kādā no Vidusāzijas valstīm, skaidri zinot, ka šajā reģionā veikts maz klīnisko pētījumu. Kad radās iespēja sākt darboties Gruzijā, AmberCro nekavējās atklāt tur pārstāvniecību. Gruzijā ir vairāk nekā 4,5 miljoni iedzīvotāju, bet klīniskajos pētījumos ir ļoti svarīgi sasniegt statistiski lielu dalībnieku skaitu. Pēc Dzintara teiktā, Gruzijā ir labi izglītoti ārsti un gana daudz klīniku, kas aprīkotas ar mūsdienu tehnoloģijām un strādā pēc Eiropas standartiem.

Tomēr uz vēl lielāku darbības paplašināšanu Dzintars un Jūlija skatās ļoti piesardzīgi. «Pamazām attīstoties, mēs varētu izaugt līdz 40, varbūt 50 cilvēkiem, bet ne vairāk. Ar vēl lielāku darbinieku skaitu grūti nodrošināt augstu kvalitāti, un, ja zudīs tā, zudīs arī pasūtītāji,» saka Dzintars, paskaidrojot, ka lielā uzņēmumā vajadzīgi vidējā līmeņa vadītāji. Jo sarežģītāka uzņēmuma struktūra, jo grūtāk ātri un labi organizēt darbu. Līdz šim AmberCro tā ir bijusi ļoti vienkārša – vadība (Dzintars un Jūlija) un pārējie darbinieki. 

«Mēs kotējamies tāpēc, ka spējam panākt – problēmu risināšana notiek ļoti ātri,» skaidro Dzintars. «Mūsu galvenais princips ir uzticēšanās. Varam paļauties uz saviem darbiniekiem, un darbinieki var paļauties uz mums.»

Gluži kā ģimenē

«Mēs strādājam kā viena liela ģimene, pie mums nevienu brīdi cilvēks savās problēmās nav viens,» saka Dzintars. Tas ir arī galvenais darba organizācijas pamatprincips. Lai gan birojā ir noteikts darba laiks, neviens neskatās, cikos katrs no darbiniekiem ierodas, cikos pamet savu darbavietu, jo galvenais ir rezultāts! Katram pašam jāspēj organizēt savu darbu, nav stingras uzraudzības. Ar šādu uzticēšanos Dzintars un Jūlija panākuši, ka neviens nenāk uz darbu, lai izdarītu to, ko viņam liek. Ikviens darbinieks pats zina, kas, kāpēc un cik ilgā laikā jāizdara.

Tā kā Latvijā nevienā no izglītības iestā­dēm netiek sagatavoti klīnisko pētījumu speciālisti, Dzintars un Jūlija visus darbiniekus ir sagatavojuši paši. Pieņemot darbā kolēģus no citām klīnisko pētījumu jomām, viņi bija vīlušies. Tikai viens no kolēģiem ar iepriekšēju darba pieredzi šajā jomā palicis strādāt AmberCro, pārējo trīs priekšstati un ambīcijas nesakrita ar uzņēmuma vadības principiem – godīgums, precizitāte, uzticēšanās, izpalīdzīgums, lojalitāte.

«Joma, kurā mēs darbojamies, ir ļoti plaša. Cilvēkam jābūt ar ekonomiskām, juridiskām, medicīniskām zināšanām. Tomēr visi ārsti, juristi un ekonomisti, kuri nāk pie mums strādāt un kuriem ir iepriekšēja darba pieredze, mūsu uzņēmumā sāk no nulles – klīnisko pētījumu joma jāapgūst no pirmsākumiem,» skaidro Dzintars. «Ja paši izglītojam darbiniekus, skaidri zinām, ko varam sagaidīt. Mēs iemācām visas problēmas risināt to sākšanās brīdī. Šī nav joma, kurā var kaut ko slēpt vai nogaidīt, jo laika gaitā problēmas var tikai samilzt, nevis pazust.»

Dzintars skaidro, ka klīnisko pētījumu speciālistam galvenais ir saprast darba procesu un labi pārzināt visus dokumentus, piemēram, klīnisko pētījumu protokolu, kas ir teju 300 lappušu biezs. Viņa uzdevums ir atrast ārstu, kas var veikt pētījumu, pēc tam sekot, lai viss tiek darīts saskaņā ar protokolu. AmberCro darbinieks atbildīgs par sniegto datu precizitāti un pareizu apstrādi. Līdz šim uzņēmums vienmēr ir atradis pētījumos ieinteresētus mediķus un pacientus. 

«Pirmkārt, piesaista iespēja piekļūt jaunākās paaudzes medikamentiem. Otrkārt, var iepazīties ar jaunākajām tehnoloģijām. Visbeidzot ārstus motivē arī samaksa,» paskaidro Dzintars. «Vienīgās situācijas, kad nevaram veikt pētījumu, saistītas ar retām, ģenētiski mantotām slimībām – pārāk maz šādu pacientu.» 

Darbinieki, kuri strādā pie pētījumiem, lielākoties dara to pilnīgi patstāvīgi. Dzintars un Jūlija sapratuši, ka nemitīga kontrole prasa daudz laika, turklāt ir neuzticēšanās pazīme. Viņiem labāk patīk sadarbība un lojalitāte. Iespējams, tas ir galvenais, kas notur darbiniekus, jo Dzintars neslēpj, ka darba samaksas ziņā AmberCro nespēj konkurēt ar starptautiskiem uzņēmumiem. «Es uzskatu, ka mūsu uzņēmumam piesaista ģimeniskā darba atmosfēra, sadarbība, izpalīdzīgums. Ar jebkurām problēmām darbinieks var nākt pie uzņēmuma vadības un runāt,» saka Dzintars.

Darba organizācijai Dzintars un Jūlija pievērš tik lielu uzmanību tādēļ, ka uzskata – bez tās katra nākamā gada stratēģija, vīzija un mērķi būtu tukša skaņa. Kompānijai ir ļoti skaidrs, kā tā darbojas un kādi ir tuvākie mērķi. «Galvenais vēstījums, kas mums jānodod klientiem – mūsu darbs ir nemainīgi augstā kvalitāte,» saka Dzintars, pārliecināts, ka labo slavu uzņēmums panācis ar savu darbu.

Dzintara Sarkanbikša ieteikumi uzņēmumiem stratēģijas izstrādē 

Jāpārzina joma, kurā darbojas, līdz pat sīkumiem un niansēm. Tikai tas palīdz veidot biznesu pareizi.

Izstrādājot stratēģiju, nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst kvalitāti. Tikai tad, ja tas ir viens no stratēģijas pamatprincipiem, var iegūt sadarbības partneru uzticību. 

Ļoti svarīga ir pareizas komandas izveide.

Kāpēc svarīgi novērtēt sevi?
Ar lielu atdevi

AmberCro vadītājs Dzintars Sarkanbiksis ir pārliecināts, ka ilgtspēja sākas nevis no teorētiskas atbilstības kritērijiem vai skaistām vīzijām. Turpmākais darbs ir atkarīgs no tā, kā cilvēks strādā pašreiz. Ja strādā no visas sirds, tad atbilstība kritērijiem ir pakārtots jautājums. «Tie cilvēki, kuri strādā ar lielu atdevi, nekad nepaliks bez darba,» uzsver Dzintars Sarkanbiksis.

Kā godprātīgi būvēta māja

Posted on decembris 11, 2013 by - Atbildīgs bizness

Lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu vieglāk izprast, vai to darbība ir sociāli atbildīga un līdz ar to ilgtspējīga, pirmoreiz tiek piedāvāts interneta rīks pašvērtējuma veikšanai

Lielajiem uzņēmumiem, lai izvērtētu savu atbilstību ilgtspējas indeksam, vajadzīgas vismaz pāris nedēļas nopietna darba. Mazajiem uzņēmumiem domātais vērtējums ir daudz vienkāršāks – pirmajam anketas aizpildītājam, mūsdienīgu guļbūves māju ražotāja Dores fabrika direktoram Mikum Zībergam tas prasīja pusotru stundu. Pabeidzis darbu, viņš secināja – šis bija ļoti vērtīgs laiks, jo vieni anketas jautājumi rosināja pārdomas, citi uzvedināja uz idejām, vēl citi raisīja lepnumu.

Lai būtu vieglāk izprast, kādi jautājumi uzdoti atbildīga uzņēmuma novērtējumā, kopā ar Miku iziesim to soli pa solim!

1.solis. Stratēģija kā mājas pamati

Mikum pilnīgi pašsaprotami šķiet, ka atbildīga uzņēmuma novērtējumā uzdoti jautājumi par ilgtermiņa vīziju un stratēģiju. Dores fabrika dibināta 2009.gadā ar mērķi koka namu celtniecībā apvienot senas guļbūvju veidošanas tradīcijas ar mūsdienīgiem risinājumiem. Mājas celtniecība sākas ar pamatu ielikšanu, uzņēmējdarbība – ar stratēģijas izstrādi.

Dorei izstrādāts stratēģiskais plāns trijiem gadiem, kurā ietverta vīzija, misija un vērtības. Piesaiste trīs gadiem tāpēc, ka secināts – būvniecībā tendences mainās ik pa trim gadiem. 

Uz jautājumu, kura no uzņēmuma ietekmes pusēm (sadarbības partneri, klienti, darbinieki) ir svarīgākā, Mikus nešauboties atbild – mūsu tirdzniecības aģenti, jo Dores ražo mājas eksportam. Šādi atbildot, Mikus izceļas pārējo Latvijas uzņēmēju vidū, kas kvalificētus un motivētus darbiniekus ierindo tikai piektajā vietā tajā faktoru virknē, kas nodrošina uzņēmuma ilgtspēju. Atšķirībā no pasaules 200 labākajiem uzņēmumiem, kuri visi kā viens savus darbiniekus uzskata par svarīgāko nosacījumu gadiem ilgai un veiksmīgai darbībai. Dore ik ceturksni veic uzņēmuma darbības analīzi, un katrs darbinieks izvirza mērķus nākamajam ceturksnim, kas saistīti ar uzņēmuma lielajiem plāniem.

2.solis. Darba vide jeb savā mājā drošībā

Šajā sadaļā ir jautājumi, kas saistīti ar darba vidi un personālu. Dores fabrikai kā būvniecības uzņēmumam vissvarīgākais šķiet jautājums par drošību – jau ceļot ražotni Ieriķu mežā un pērkot iekārtas, tika rūpīgi pārdomāti visi ar darba aizsardzību saistītie aspekti. «Lai tas nebūtu jādara vēlreiz un atkal jāiegulda līdzekļi,» pragmatiski paskaidro Mikus. Uzņēmumā ir darba aizsardzības speciālists, kurš gatavo gan preventīvo, gan korektīvo plānu. Tā izstrādi prasa darba likumdošana, taču tikai katrs ceturtais uzņēmums Latvijā veic šādu riska novērtējumu.

Daudzi Latvijas uzņēmumi darba drošības jautājumus neuztver nopietni, par ko liecina fakts, ka 2012.gadā, pildot darba pienākumus, gāja bojā 34 cilvēki. Turklāt šī statistika pasliktinās – 2011.gadā bojā gājuši 33 cilvēki, 2010.gadā – 25. 

Katru gadu fabrikā praktizējas neliels skaits arodskolu audzēkņu un studentu. Tā ir sava veida izglītošana, kas ir arī svarīgs aspekts personāla politikā. «Atraduši cilvēkus ar atbilstošu izglītību un pieredzi, mēs tomēr viņu prasmes slīpējam, slīpējam, slīpējam,» saka Mikus.

Atbildot uz jautājumu par elastīgajām darba formām, Mikus izstāsta, ka Dores darbinieki ieraduši strādāt «nestandartā» – ražošanā neiesaistītie cilvēki bieži vien strādā, sēžot pie datora mājās, jo neviens no viņiem nedzīvo Ieriķos, kur atrodas fabrika un birojs.

Šajā sadaļā jāatbild arī uz jautājumu par labumiem, kādi tiek piedāvāti darbiniekiem. Izlasījis visus piedāvātos variantus, Dores direktors apmierināti secina – trešdaļa no visām iespējām viņa darbiniekiem tiek nodrošināta. Viņš ieplānojis labumu skaitu palielināt, taču atzīst, ka pagaidām nav mēģinājis atbalstīt strādājošos, ar kuriem pārtraucis darba attiecības. Ar interesi uzklausa ieteikumu šādos gadījumos palīdzēt uzrak­stīt CV, iedot līdzi rekomendācijas vēstuli vai apjautāties sadarbības partneriem par vakancēm. Tāda ir labā prakse sociāli atbildīgos uzņēmumos.

Jautājumā par darbinieku izglītošanu Mikus saka: Dores darbiniekiem ik mēnesi ir iespēja apmeklēt kursus, seminārus vai nodarbības. «Neslēpsim – izmantojam Eiropas Sociālā fonda projektus, kas ļauj ar minimālām izmaksām izglītot darbiniekus.»

Izvērtējot, kā uzņēmums mēģina uzlabot tā mikroklimatu, Mikus min sporta pasākumus – Dores darbinieki dodas kopējos velobraucienos un slēpo. Lai gan anketā nav jautājumu par veselīgu dzīvesveidu, Mikus secina, ka vairākumam darbinieku, tāpat kā uzņēmuma misijā, svarīga ir veselība. «Lielākā daļa nesmēķē. Būvēt ekoloģiskās mājas un stāvēt pie tām ar pīpi zobos būtu dīvaini,» saka Mikus.

3.solis. Vide jeb jumts, aiz kura ir plašās debesis

Šajā sadaļā ir jautājumi, kas ļauj novērtēt darbības ietekmi uz vidi. Videi draudzīga pieeja ir Dores misija un stratēģija.

«Vide ir tā lieta, no kuras mēs ņemam, mums ir pienākums atlīdzināt,» saka Mikus. «Katru fabrikas darbību izvērtējam pēc tā, kādu labumu var dot apkārtējai videi un cilvēkiem. Piemēram, ražotne izveidota, attīrot izcirtuma vietu, kur cilvēki bija sākuši izgāzt atkritumus.»

Dore lepojas ar FSC sertifikātu, kas apliecina – koksne nāk no labi apsaimniekotiem mežiem. Izejmateriālus uzņēmums izmanto simtprocentīgi. Vairākus gadus Dores skaidas nonāca pie citiem uzņēmumiem granulu izstrādei, tagad viņi paši ražo ekoloģisko siltumizolāciju mājām.

Iepērkot modernas un energoefektīvas ražošanas iekārtas, enerģijas patēriņš māju ražošanā samazināts par 45%. Pašas mājas, ko Dores fabrika piedāvā, ir energoefektīvas – tās saimniekiem ir mazi enerģijas un apkures patēriņi. Videi draudzīgā pieeja ir arī sīkumos – vizītkartes drukātas uz otrreiz pārstrādāta papīra, izsūtītajiem e-pastiem pievienots lūgums padomāt, vai tiešām dokumenti jāizdrukā. Aizpildot šo anketas sadaļu, Mikus jūtas lepns par savu uzņēmumu.

4.solis. Tirgus attiecības jeb durvis sadarbībai

Uzņēmuma ilgam mūžam svarīga ir sadarbības partneru, klientu uzticība. Potenciālo investoru acīs obligāta ir uzņēmuma caurskatāmība – zināt, kas ir vadītāji, vai uzņēmuma darbība ir īpaši atkarīga no kāda konkrēta īpašnieka.

Dores mājaslapā, tāpat kā daudzu gan lielo, gan mazo uzņēmumu interneta vietnēs, nav atrodamas ziņas par uzņēmuma īpašniekiem un vadību. Caurskatāmība pagaidām daudziem nav pieņemama. Dores direktors arī šaubās, vai padarīs vieglāk pieejamu uzņēmuma gada pārskatu. Viņš uzsver – interesentiem tas par nelielu samaksu ir pieejams datubāzēs, bet vienlaikus negribētu daudz laika veltīt, lai ikvienam tos izskaidrotu.

Ilgtspējas indeksa vērotāji jau pamanījuši, ka daudzi Latvijas uzņēmumi sliecas uztvert caurskatāmību kā apgrūtinājumu un risku, taču ir vērts padomāt arī par iespējām. Uzņēmumi, pateicoties caurskatāmības principa ievērošanai, kotē savas akcijas biržās vai ir biržās kotētu uzņēmumu meitassabiedrības, kam šo normu ievērošana ir nodrošinājusi vieglāku un lētāku pieeju finansējumam vai lielāku akcionāru atbalstu grūtos laikos.

5.solis. Sabiedrība jeb logi uz pasauli

Šajā sadaļā uzdoti jautājumi par to, kā uzņēmējs sekmē savu darbinieku un apkārtējās kopienas izaugsmi. Mikus Zībergs uzsver, ka Ieriķus uztver kā Dores mājas, tādēļ mīļuprāt sadarbojas ar vietējo skolu.

Līdz šim korporatīvā sociālā atbildība Latvijas uzņēmumos lielākoties saistās ar labdarību un ziedojumiem, taču atbalsts sabiedrībai ir pavisam neliela daļa. Viens no būtiskākajiem aspektiem ir uzņēmuma gatavība ieklausīties to cilvēku viedoklī, kurus ietekmē vai var ietekmēt uzņēmuma darbība – klienti, vietējie iedzīvotāji, piegādātāji un citi. Apzinoties, ka liela daļa Latvijas uzņēmumu, lemjot par atbalsta projektiem, biežāk priekšroku dod sportam un labdarībai, novērtējuma veidotāji mudina domāt par to, cik stratēģiski tiek īstenotas sabiedrības atbalsta aktivitātes, respektīvi, vai tām ir definētas prioritātes un kā tās saskan ar uzņēmuma kopējo stratēģiju. Piemēram, visi Dores darbinieki kā brīvprātīgie vismaz reizi gadā piedalās mežu apzaļumošanā – atdod dabai to, ko no tās ņem.

Svarīgākais

Atbildīga uzņēmuma novērtējumā var iesaistīties uzņēmumi, kur darbinieku skaits nepārsniedz 50. Piemēram, Dorē strādā 25 cilvēki. Uzņēmumam augot, tas varēs nākotnē iesaistīties ilgtspējas indeksa mērījumos.

Atšķirībā no «lielā» indeksa, kam var pieteikties tikai vienreiz gadā, šī anketa pieejama visas 365 dienas gadā Ilgtspejasindekss.lv.

Lai atbildētu uz jautājumiem, nav nepieciešams atbilžu patiesumu apliecināt ne ar dokumentiem, ne fotogrāfijām. Šis ir pašvērtējuma rīks!

Dati tiks uzglabāti, un divreiz gadā būs iespēja tos atjaunināt.

Atbildīga biznesa novērtējums kalpos kā pirmais solis ceļā uz atzinību par savu sniegumu.

Sacensība ar sevi

Posted on decembris 11, 2013 by - Atbildīgs bizness

 

Analizējot paša pirmā ilgtspējas indeksa rezultātus un ar dalībniekiem pārrunājot tā iespējamo attīstību, kļuva skaidrs – pavisam drīz ekspertiem būs jāsāk darbs pie līdzīga novērtējuma instrumenta mazajiem uzņēmumiem. Četrus gadus ilgtspējas indeksā varēja piedalīties ikviens Latvijā reģistrēts uzņēmums, tāpēc bieži vien šo instrumentu izmantoja arī mazie un pat mikrouzņēmumi, kuriem prasības lielākoties izrādījās daudz par augstu. Apzinoties, ka arī mazajiem ražošanas, tirdzniecības un citu nozaru uzņēmumiem ir svarīgi iegūt objektīvu pārskatu par savu darbību un nepieciešamajiem uzlabojumiem, jau šogad tiem piedāvājam jaunu iespēju – atbildīga biznesa novērtējumu.

Ikvienas organizācijas un uzņēmuma ilgtspēja balstās atbildībā pret sociālajiem, vides un ekonomiskajiem aspektiem. Līdzīgi kā ilgtspējas indeksā, arī atbildīga biznesa novērtējumā visi šie aspekti ir ietverti kritērijos, kas sadalīti piecās būtiskās sekcijās: stratēģija, darba vide, tirgus attiecības, vide un sabiedrība jeb vietējā kopiena.

Šo pašvērtējuma instrumentu bez maksas divas reizes gadā varēs izmantot ikviens Latvijā reģistrēts uzņēmums, tomēr pirmām kārtām tas domāts uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 50. Lai atvieglotu vērtējuma veikšanu, kā arī nodrošinātu pieeju arvien aktuāliem datiem par vidējo visu dalībnieku sniegumu, rīks darbosies tiešsaistes režīmā interneta vietnē Ilgtspeja.lv.

Lai uzņēmuma vadītājs vai pārstāvis varētu sākt pašvērtējumu, būs nepieciešams reģistrēties, norādot uzņēmuma nosaukumu, nozari un reģistrācijas vietu. Būtiski, ka pašvērtējuma procesā nepieciešams sniegt tikai informāciju, kas ir izpaužama publiski, turklāt nebūs jāpievieno dokumenti vai plaši apraksti. Līdzīgi kā ilgtspējas indekss, arī atbildīga biznesa novērtējums primāri ir sacensība pašam ar sevi, nevis konkurentiem. To ir svarīgi atcerēties, lai vērtēšanas rezultātā iegūtu objektīvo, nevis vēlamo priekšstatu par sava uzņēmuma sniegumu.

Katrā no piecām novērtējuma sadaļām jāsniedz savs vērtējums 7-12 kritērijiem, kuri ir izvēlēti, balstoties uz Latvijas situāciju, atbildīga biznesa principiem un starptautiskajiem standartiem. Īpaši liela uzmanība ir veltīta darba vides sadaļai, jo ikviena uzņēmuma ilgtspēja sākas tieši darba vidē, ar kvalificētiem un motivētiem darbiniekiem. Tāpat katrā no sadaļām būtiska loma ir piešķirta atklātībai un atvērtai uzņēmuma komunikācijai par saviem mērķiem un rezultātiem.

Eksperti visiem anketas kritērijiem ir piešķīruši noteiktas vērtības, kas palīdzēs iegūt un ieraudzīt bezkaislīgus rezultātus katrā no piecām sadaļām. Būtiski, ka visi dati tiks uzkrāti un regulāri atjaunoti, lai ikviens uzņēmums jebkurā laikā varētu iegūt jaunāko pārskatu par savu sniegumu uz kopējā nozares vai konkrētās pašvaldības fona.

Atbildīga biznesa novērtējums ir iecerēts arī kā instruments potenciālo piegādātāju vai sadarbības partneru novērtēšanai, jo ilgtspējas indeksa dati rāda, ka Latvijā trešdaļa uzņēmumu joprojām neveic nekādus pasākumus attiecībā uz piegādātāju un apakšuzņēmēju attīstību. Šā iemesla dēļ to uzņēmumu saraksts, kas būs veikuši atbildīga biznesa novērtējumu, būs apskatāms interneta vietnē. Taču tiesības izpaust informāciju par iegūto novērtējuma līmeni būs tikai pašam uzņēmumam!

Atbildīga biznesa novērtējuma mērķis ir izglītot, raisīt pārdomas, gūt priekšstatu par savu un Latvijas mazo uzņēmumu sniegumu kopumā. Visi uzņēmumi, kuri izlems to izmantot, apliecinās drosmi, atklātību un apņemšanos pilnveidot savu sniegumu.

Iespējams, daļai uzņēmumu šis rīks kalpos kā sagatavošanās platforma pirms dalības ilgtspējas indeksā, lai pievienotos sava veida uzņēmumu klubiņam, kas regulāri veic savu pašvērtējumu, aktīvi izmanto piedāvātās izglītības iespējas un veic pasākumus, lai pilnveidotu savu risku un procesu vadību.

Palīgs ceļā uz virsotni

Posted on decembris 11, 2013 by - Atbildīgs bizness

 

Ikvienā biznesā ir svarīgi saprast – cik labs esmu? Ne tikai dzirdēt atsauksmes no klientiem vai sadarbības partneriem, tiekoties aci pret aci, bet arī uzņēmuma iekšienē novērtēt savas stiprās un vājās puses, kā arī salīdzināt savu ilgtspēju ar citiem tirgus dalībniekiem. Šādu iespēju tagad piedāvā atbildīga biznesa novērtējums – jauns tiešsaistes rīks, ko speciāli mazu uzņēmumu vajadzībām radījuši ilgtspējas indeksa veidotāji.

Pieci ilgtspējas faktori

Atbildīga biznesa novērtējums notiek piecās uzņēmuma darbības sfērās, kas nosaka ilgtspēju

Stratēģija – vērtējums parādīs, kā uzņēmums analizē un plāno savu darbu ilgtermiņā, cik lielā mērā būtisku lēmumu pieņemšanā iesaista darbiniekus, klientus un citas «ietekmes puses» un kā informē sabiedrību par darbības rezultātiem.

Vietējā kopiena – vērtējums parādīs, vai un cik tālredzīgi uzņēmumi sekmē vietējās kopienas izaugsmi: demogrāfijas un infrastruktūras attīstību, sabiedrības labklājības paaugstināšanu, veselības veicināšanu un citus līdzīgus mērķus.

Darba vide – vērtējums parādīs, kā uzņēmumi novērtē un attīsta personālu, kādā mērā sekmē darbinieku drošību un labsajūtu darbavietā. Tirgus attiecības – vērtējums parādīs, cik uzņēmumi ir atklāti un atbildīgi pret saviem klientiem, piegādātājiem un uzņēmējdarbības vidi kopumā.

Vide – vērtējums parādīs, vai un kā uzņēmums novērtē savas darbības ietekmi uz apkārtējo vidi un kādus pasākumus veic, lai samazinātu izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu.

Uzzini vairāk: Ilgtspeja.lv

Atbildīga biznesa iniciatīvas partneri

Posted on decembris 11, 2013 by - Atbildīgs bizness

 

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja

«Latvijā maziem un vidējiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā, tāpēc ir svarīgi novērtēt un sekmēt to centienus īstenot atbildīgu biznesa pieeju. Atbildīga biznesa novērtējums iecerēts kā atbalsta instruments gan izpratnes paaugstināšanai par stratēģisku biznesa praksi, gan informācijas iegūšanai par nepieciešamajiem uzlabojumiem uzņēmumu sniegumā. Ceram, ka Latvijas lielie uzņēmumi sekmēs šā rīka izmantošanu savu piegādātāju un apakšuzņēmēju vidū.»

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

«Ilgtspējas indekss sniedz iespēju gan izvērtēt savu uzņēmumu, gan smelties jaunas idejas un padomus. Uzņēmumi, kas tajā piedalās, demonstrē ne tikai komunikāciju par stratēģiskajiem mērķiem, bet arī atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, ieviešot brīvprātīgas iniciatīvas, lai uzlabotu uzņēmuma darbības rādītājus un ilgtspēju. Tagad šāda iespēja ir arī mazajiem. Pārbaudot, cik atbildīgi tie ir, uzņēmumi varēs ieraudzīt savas stiprās un vājās puses, saprast, kurās jomās vēl ieguldāms darbs un kurās piemērojami korporatīvās atbildības principi.»

Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs

«Atbildīga uzņēmējdarbība ne tikai veicina valsts ekonomikas stabilitāti, bet arī liecina par uzņēmuma gatavību paaugstināt konkurētspēju un veidot pozitīvu dialogu ar darbiniekiem, klientiem, sadarbības partneriem. Līdz šim ilgtspējas indeksā analizējām Latvijas lielo uzņēmumu tālredzīgo uzņēmējdarbības praksi. Taču par darbiniekiem, sabiedrību, vidi domā arī daudzi mazie, vidējie un pat mikrouzņēmumi. Tieši tāpēc ir būtiski novērtēt to iniciatīvas un iedvesmot ar šiem piemēriem pārējos.»