Bizness, radīts omīšu rokām

Izprotot, ka sabiedrībā aizvien vairāk būs rosīgu senioru, uzņēmums Lude nolēmis piedāvāt audējas darbu cienījama vecuma cilvēkiem, kuri alkst darbošanās un sabiedrības. Darbu, kurā maz nosacījumu, bet daudz prieka

Uzņēmumā, kas ieligzdojies Āgenskalna nama pagrabtelpā, nemitīgi valda saviesīgs ņudzeklis. Pēc rīta jogas nodarbības ieradusies viena no Ludes darbiniecēm, atnesusi mājās notamborēto apaļo grīdas paklāju. Šis ir pirmais tamborētais paklājs, visi pārējie uzņēmumā tapušie grīdas celiņi līdz šim austi no audumu atgriezumiem ar kādām no trim uzņēmuma stellēm. 

Prieks, skaļi pausts apbrīns un čalas raušus izrauj no krēsla 87 gadus veco Rasmu Raču. Viņa ziņkāri iesaistās sarunās, aizmirsusi par tikko pītajām pīnītēm. Ne viņa, ne arī pārējās Ludes darbinieces neslēpj, ka uzņēmumu neuztver kā darbavietu. Viņām tā ir vieta, kur, strādājot 4-5 stundas dienā, satikties ar citiem cilvēkiem. Zane Bojāre un Solvita Kostjukova, divas bērnības draudzenes, Ludi izveidoja kā vienu no pirmajiem Latvijas sociālajiem uzņēmumiem, kura mērķis līdzās peļņai ir mazāk aizsargātas sociālās grupas iekļaušana darba tirgū.

Vajadzīgs darbs un cilvēki

Lude tapa, jo Solvita un Zane ļoti labi zināja, kā novecojot jūtas viņu mammas. Solvitas mamma Biruta līdz pat pensionēšanās vecumam – 62 gadiem – strādāja par bērnudārza audzinātāju. Juta, ka vairs nav tik daudz jaudas kā jaunībā, lai darītu šo darbu, bet aiziet no tā baidījās. Savukārt Zane redzēja, cik ļoti viņas mamma pārdzīvo to, ka viņas ikdienas gaitās vairs nav darbavietas. Šogad dibinātais uzņēmums tika radīts, nevis lai nodarbinātu tieši Zanes un Solvitas mammu, bet ar domu radīt vietu, kur viņu vienaudzes patiesi būtu vajadzīgas – austu paklājus pārdošanai. Visu valstu ekonomisti mudina gādāt, lai, cilvēkiem novecojot, tiktu saglabātas viņu iespējas dzīvot sabiedriski aktīvi. Latvijā gandrīz katrs ceturtais cilvēks ir sasniedzis pensijas vecumu, un vairākums no viņiem nemaz negrib izolēties sava mājokļa sienās.