Žurnāla rubrika: Svarīgi

Lasītāju aptauja

Par tikumību

Vai mūsdienās sabiedrībā ir vājinājusies morāles un tradicionālo vērtību nozīmība?




Kas visvairāk jauniešos veicina bezatbildīgu attieksmi pret dzimumdzīvi?


Dažas atbildes no «cits variants»:
Viss minētais kopā.
Pozitīva piemēra un audzināšanas trūkums ģimenē.
Uzskats, ka «ar mani jau nekas nenotiks».
Atbildības trūkums, neizpratne par pienākumiem un atbildības uzņemšanos.
Vecuma posma īpatnība no bioloģiskā un psiholoģiskā viedokļa.
Kritiskās domāšanas trūkums.
Alkohols.
Nespēja izvērtēt informāciju.
Vecāku trūkums ikdienā.

Cik lielā mērā valsts skolu mācību programmām ir jāatspoguļo kristīgĀs baznīcas sludinātie principi?

Aptauja internetā veikta 18.-21.jūlijā.
Respondentu skaits: 1688

Baznīckungu retorika

Atklātā vēstule «Par tikumības saglabāšanu mūsdienu sabiedrībā» skan kā priekšvēlēšanu demagoģija

Latvijā, kur valsts un baznīca ir atdalītas, ar reliģiskajiem līderiem diskusijās par valsts politiku nebūtu jāiesaistās. Tomēr lielāko Latvijas konfesiju vadītāju parakstītā atklātā vēstule «Par tikumības saglabāšanu mūsdienu sabiedrībā» man un vairākiem citiem to lika darīt. 

Vēstulē ir vairāki punkti, kas mūs virzītu tālāk no Eiropas un tuvāk tādām valstīm kā Krievija, Irāna vai Indija. Lai gan Latvija vienmēr ir skatījusies uz ziemeļvalstīm kā uz labklājības un pārticības piemēru, vēstules autori mūs biedē ar izdomātu, nekur akadēmiskajā literatūrā neizmantotu jēdzienu – ģenderisma ideoloģiju, biedējot, ka dzimumu līdztiesība, kas ir viens no ziemeļvalstu labklājības stūrakmeņiem, graus Latvijas vērtības. 

Vēstules autori balsta vēstuli uzskatā, ka valstī valda morāles pagrimums, kura saknes meklējamas tajā, ka neviens vairs nenovērtē «tradicionālās vērtības un ģimeni». Tas ir vispārizplatīts mīts, kam nav statistiska pamatojuma. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā samazinās slepkavību, dzērumā braucošo autovadītāju, abortu skaits, cilvēku skaits, kas slimo ar alkoholismu, sifilisu vai gonoreju, savukārt palielinās laulību, iedzīvotāju ar augstāko izglītību, adoptēto bērnu, reģistrēto draudžu skaits. Arī salīdzinot ar pirmās Latvijas neatkarīgās valsts un Ulmaņa režīma statistiku, cilvēki Latvijā ir kļuvuši veselāki un izglītotāki. 

Lai kādas būtu diskusijas par to, kā Bībele interpretē seksuālās attiecības un ģimeni, tām būtu jānorisinās baznīcās un draudzēs, ne valsts politikas līmenī. 

Vēstulē minēta ideja par «homoseksuālisma propagandas» aizliegšanu, līdzīgi kā tas jau ir noticis Krievijā, kur likums ir kļuvis par iemeslu naida noziegumiem un vardarbībai. Lai gan reliģiskajai kopienai būtu jābūt miera un iecietības nesējai, tā atbalsta iniciatīvas, kas rada pretējo. Homoseksuāli jaunieši, kas auguši reliģiskā vidē, ir pašnāvības riska grupa tieši šādas attieksmes dēļ. 

Otrs satraucošais ziņojums vēstulē ir mēģinājums ierobežot skolēnu izglītošanu par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Arī tas sakņojas idejā, ka «mūsdienu jaunatne/sabiedrība» ir morāli pagrimusi. Protams, Latvijā jauniešu zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem būtu uzlabojamas, tomēr nav pieļaujams, ka skolās to realizētu reliģiskās grupas, kas nevis izglīto par kontracepciju un atbildīgām seksuālajām attiecībām, bet stāsta par atturību no dzimumdzīves. 

Latvijā ir ekonomiskas un sociālas problēmas – ienākumu nevienlīdzība, cilvēki aizraujas ar narkotikām un azartspēlēm, ir graujoši augsts pašnāvību skaits, zemi dzimstības rādītāji. Tomēr uzskats, ka tas viss būtu atrisināts, ja cilvēki dzīvotu «tradicionālās ģimenēs», bet skolēniem skolas solos nepārtraukti stāstītu par «tikumību un laulību», noņem atbildību no politiķiem, kuri ir šo risinājumu meklēšanas centrā. Šādas vēstules un iniciatīvas kalpo tikai un vienīgi kā noteiktu politiķu priekšvēlēšanu demagoģija, par kuras rīku apzināti vai neapzināti kļuvusi arī baznīca.

Kā uzvarēt

 

Neticamā, stindzinošā ziņa, ka virs Ukrainas notriekts pasažieru laineris ar 298 cilvēkiem, sasniedz mani lidostā. Garām plūst nebeidzama ļaužu straume. Sīks nebēdnis vizina oranžu čemodānu tīģera veidolā, uzstājīga balss skaļrunī jau trešo reizi izsaka «pēdējo aicinājumu» kādam Pekinas reisa pasažierim, un aiz loga saulē viz gaisakuģu baltie vēderi.

Bet dažu stundu lidojuma attālumā zemē guļ cauršauta vraka atlūzas un sakropļoti ķermeņi. Putina karš Ukrainā vienā mirklī ir nogalinājis simtiem nevainīgu cilvēku. Ja kādam vēl šķiet, ka mēnešiem ilgstošā mežonība un bezlikumība Eiropas valsts teritorijā ir lokāls konflikts, izlasiet reisa MH17 pasažieru sarakstu. Daļa bojāgājušo pat nezināja, kas ir Putins, jo bija zīdaiņi un mazi bērni, bet viņu līķi vairākas dienas trūdēja pamesti zemē, ko Krievijas uzsūtītie teroristi ir padarījuši par vietu ārpus cilvēku un Dieva likumiem.

Šī traģēdija nav labojama – nevar atsaukt raķeti, sadiegt dzīves un izdzēst truli nevilcēcīgo apiešanos ar mirušajiem. Taču var rīkoties, lai novērstu jaunas traģēdijas. Vispirms Eiropas līderiem jābeidz melot pašiem sev un jārunā skaidra valoda – 298 dzīvības neizdzēsa kļūme vai nelaime, bet gan karš, ko Krievija ir sākusi pret kaimiņvalsti Ukrainu un būtībā visu Rietumu civilizāciju. Eiropai un ASV ir jāpalīdz Ukrainai bez kavēšanās atjaunot likumīgu kārtību Putina sagrābtajās teritorijās un ar efektīviem praktiskiem soļiem jāizolē viņa agresīvais režīms, līdz tas sabruks. Šis karš ir jāuzvar, kamēr nākamie eiropiešu līķi un likumi netrūd Putina «Jaunkrievijas» grāvmalēs.

Kā uzvarēt

 

Neticamā, stindzinošā ziņa, ka virs Ukrainas notriekts pasažieru laineris ar 298 cilvēkiem, sasniedz mani lidostā. Garām plūst nebeidzama ļaužu straume. Sīks nebēdnis vizina oranžu čemodānu tīģera veidolā, uzstājīga balss skaļrunī jau trešo reizi izsaka «pēdējo aicinājumu» kādam Pekinas reisa pasažierim, un aiz loga saulē viz gaisakuģu baltie vēderi.

Bet dažu stundu lidojuma attālumā zemē guļ cauršauta vraka atlūzas un sakropļoti ķermeņi. Putina karš Ukrainā vienā mirklī ir nogalinājis simtiem nevainīgu cilvēku. Ja kādam vēl šķiet, ka mēnešiem ilgstošā mežonība un bezlikumība Eiropas valsts teritorijā ir lokāls konflikts, izlasiet reisa MH17 pasažieru sarakstu. Daļa bojāgājušo pat nezināja, kas ir Putins, jo bija zīdaiņi un mazi bērni, bet viņu līķi vairākas dienas trūdēja pamesti zemē, ko Krievijas uzsūtītie teroristi ir padarījuši par vietu ārpus cilvēku un Dieva likumiem.

Šī traģēdija nav labojama – nevar atsaukt raķeti, sadiegt dzīves un izdzēst truli nevilcēcīgo apiešanos ar mirušajiem. Taču var rīkoties, lai novērstu jaunas traģēdijas. Vispirms Eiropas līderiem jābeidz melot pašiem sev un jārunā skaidra valoda – 298 dzīvības neizdzēsa kļūme vai nelaime, bet gan karš, ko Krievija ir sākusi pret kaimiņvalsti Ukrainu un būtībā visu Rietumu civilizāciju. Eiropai un ASV ir jāpalīdz Ukrainai bez kavēšanās atjaunot likumīgu kārtību Putina sagrābtajās teritorijās un ar efektīviem praktiskiem soļiem jāizolē viņa agresīvais režīms, līdz tas sabruks. Šis karš ir jāuzvar, kamēr nākamie eiropiešu līķi un likumi netrūd Putina «Jaunkrievijas» grāvmalēs.

Kļūdas labojums



12.jūnija žurnāla numura rakstā
Ko cilvēkam nevar atņemt ieviesušās divas neprecizitātes. Nikolaja Balabkina tēvs padomju okupācijas laikā strādāja cirkā, nevis zoodārzā. Džons M.Keinss pazinis Kārļa Baloža pirms Pirmā pasaules kara, nevis kara laikā rakstītos darbus. Atvainojamies lasītājiem!

Radars pasaulē

Nedēļas notikumi pasaulē

Par Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Eiropas Parlamenta deputāti ievēlējuši bijušo Luksemburgas premjeru un Eiropas Tautas partijas (ETP) virzīto kandidātu Žanu Klodu Junkeru. Par viņu balsoja 422, pret bija 250. Savā runā pirms ievēlēšanas Junkers izpelnījās aplausus, migrāciju nodēvējot par Eiropas kopēju problēmu, savukārt svilpieni no britu puses atskanēja, kad viņš deklarēja – eiro «aizsargā Eiropu, tās ekonomiku, tās pilsoņus». Jaunā EK sāks darbu novembrī.

Prokrieviskie separātisti Ukrainas austrumos pirmdien paziņoja, ka notriekuši Ukrainas armijas transporta lidmašīnu. Varas iestādes gan norāda, ka lidmašīnu, visticamāk, notriekuši šāviņi, kas izšauti no Krievijas teritorijas. Kas noticis ar astoņiem lidmašīnas apkalpes locekļiem, pagaidām nav zināms. 

Izraēlas ministru kabinets atbalstīja Ēģiptes piedāvātos priekšlikumus Gazas joslas konflikta apturēšanai – sākt pamieru otrdien no plkst.9, pārtraucot uzbrukumus gaisā, uz sauszemes un jūrā, kā arī atvērt robežšķērsošanas punktus, lai sekmētu cilvēku un preču pārvietošanos. Taču jau otrdienas pēcpusdienā Izraēlas prettriecieni Gazai atsākās, atbildot uz palestīniešu grupējuma Hamas raidītajām raķetēm. Nedēļas laikā Izraēlas triecienos dzīvību zaudējuši vismaz 185 palestīnieši.

Maskavā 64 gadu vecumā mirusi Krievijas cilvēktiesību aizstāve, opozīcijas politiķe, publiciste Valērija Novodvorska. Viņa bija pret karu Čečenijā, agresiju Ukrainā un cīnījās pret Krievijā atdzimstošo autoritārismu. 1969.gadā Kremļa Kongresu pilī viņa izkaisīja lapiņas ar pašas sacerētu antikomunistisku dzejoli, un jauniņo disidenti aizturēja PSRS Valsts drošības komiteja. Divus gadus Novo-dvorska bija pakļauta piespiedu «ārstēšanai» psihiatriskajā slimnīcā, trīs reizes tiesāta par pretpadomju darbību. Kad komunistiskais režīms sāka grūt, Novodvorska nodibināja partiju Demokrātiskā savienība

Vidusjūras kruīzu kuģa Costa Concordia vraks pirmdien uzsliets peldus stāvoklī un drīzumā tiks aizvilkts uz Dženovu, kur to sagriezīs metāllūžņos. Costa Concordia sver 44 612 tonnas – aptuveni tikpat, cik Titāniks, un ir 290 metrus garš. 2012.gada 13.janvāra vakarā Costa Concordia ar 4299 cilvēkiem uz klāja uzskrēja zemūdens klintij pie Džiljo salas Toskānā. Avārijā dzīvību zaudēja 32 cilvēki.

5 lielākie ieroču eksportētāji

Un trīs lielākie klienti (% no pārdotā apjoma)

Radars Latvijā

Nedēļas notikumi Latvijā

Saeima pieņēmusi grozījumus Vēlēšanu likumā, lai pilsoņi, kuriem nav pases, bet ir elektroniskā identifikācijas (eID) karte, šogad parlamenta vēlēšanās varētu balsot ar vēlētāja apliecību, ko apstiprinājusi Centrālā vēlēšanu komisija. Apliecību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās varēs saņemt no 22.septembra līdz 3.oktobrim. Viena apliecība varētu izmaksāt aptuveni 16 centus, līdz ar to kopumā vajadzīgais finansējumus varētu būt 4800 eiro. Saeimas vēlēšanu laikā Latvijā būs vairāk nekā 30 000 vēlētāju, kuriem ir tikai ID karte.

KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks izdarījis kārtējo gājienu ieilgušajā konfliktā ar savu vietnieci Jutu Strīķi – dienu pirms došanās atvaļinājumā Streļčenoks disciplināri sodījis Strīķi, pazeminot viņu amatā par juridiskās un personālvadības nodaļas speciālisti un samazinot atalgojumu. Strīķes advokāte paudusi, ka tas ir kārtējais vadības mēģinājums nepildīt tiesas lēmumu par atjaunošanu amatā, un paziņojusi, ka arī šis lēmums tiks pārsūdzēts.

Ģenerālprokuratūra bijušajam Saeimas deputātam Andim Kāpostam (iepriekš ZZS) par naudas izkrāpšanu noteikusi 120 stundu piespiedu darba. Apsūdzība bija celta par naudas izkrāpšanu, nepatiesi apgalvojot, ka ir samaksāts 5000 eiro «kukulis» valsts amatpersonai naudas devēja un citas personas interesēs. Šādi Kāposts mēģinājis paglābt no soda paziņu – bēguļojošu dzērājšoferi. Kāposts sodam piekritis, un tagad lēmums par kriminālprocesa pabeigšanu jāapstiprina prokuroram. Kāpostam valstij būs jāsamaksā arī nelikumīgi iegūtie 5000 eiro.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic Corporation pasūtījusi vēl trīs Bombardier CS30 lidmašīnas papildus iepriekš pasūtītajām 10 lidmašīnām, par kurām sākotnējais līgums tika noslēgts 2012.gadā.   Jauno trīs lidmašīnu pasūtījuma vērtība ir aptuveni 228 miljoni ASV dolāru jeb 166 miljoni eiro. airBaltic izpilddirektors Martins Gaus skaidro, ka kompānija «turpina īstenot biznesa stratēģiju un flotes optimizācijas plānu». Savukārt konsultantu kompānijas Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš norādījis, ka meklējamā investora nauda galvenokārt vajadzīga airBaltic flotes atjaunošanai, un ideālais ieguldītājs būtu aviosabiedrība, kas spētu savienot Rīgu ar Āzijas augošajiem biznesa centriem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzlicis 6000 eiro naudas sodu SIA TV 3 Latvia par iestādes direktores Baibas Vītoliņas citāta izmantojumu reklāmā bez viņas piekrišanas un izraujot no konteksta. TV3 lēmumam nepiekrīt un gatavojas to pārsūdzēt. Sods uzlikts par maldinošu komercpraksi reklāmā, kas varēja pamudināt Lattelecom klientus lauzt līgumu par interaktīvo TV vai mainīt pakalpojumu sniedzēju. Vītoliņas citāts varēja maldināt patērētājus, un tas ir pretrunā ar centra viedokli, kas mudina patērētājus, pirms pieņemt lēmumu, rūpīgi izsvērt un apzināties sekas gadījumā, ja līgums tiek lauzts.

Latvijas Hokeja federācijas valde par Latvijas izlases galveno treneri apstiprinājusi bijušo uzbrucēju Aleksandru Beļavski. Viņš paudis gandarījumu, ka iecelts par izlases vadītāju. «Latvijas hokeja izlase vienmēr ir bijusi tautas komanda, un tāpēc tieši līdzjutēji ir tie, kas liek mūsu komandai atzīmi. Es strādāšu no visas sirds un centīšos darīt visu, lai atzīme vienmēr būtu pozitīva,» sacījis Beļavskis. Latvijas valstsvienībā jaunais galvenais treneris nospēlēja 11 gadus un savu pēdējo pasaules čempionātu izlases kreklā aizvadīja 2002.gadā Zviedrijā.

Vārdi nesaskan ar darbiem

Iedzīvotāju uzskati un rīcība, ievērojot «zaļu» dzīvesveidu, ir ļoti atšķirīgi, liecina DNB Latvijas barometra aptauja. Starp to, ko cilvēks domā un kā rīkojas ikdienā, vērtējot videi draudzīgu dzīvesveidu, ir diezgan dziļa grava.

 

Par augstāko izglītību

 

Jūsuprāt, augstākās izglītības kvalitāte pēdējos gados Latvijā kopumā…


Vai piekrītat apgalvojumam, ka valsts īstenotā studiju akreditācija šobrīd ir pietiekami prasīga un kvalitatīva?


Kāds ir jūsu viedoklis par studiju finansēšanas modeli Latvijā?


Dažas atbildes no «cits variants»: «Visi maksā paši, bet valsts dod stipendijas maznodrošinātajiem». «Budžeta vietu skaits jāpalielina tautsaimniecībai svarīgās nozarēs, slēdzot līgumu, ka pēc studiju beigām noteiktu laiku strādā nozarē, pretējā gadījumā – studiju maksa ir kā kredīts.» «Studiju kredīta atmaksai vajadzētu sākties nevis gadu pēc studiju beigšanas, bet gan tad, kad bijušais students ir sācis pelnīt kādu konkrētu summu.»

Aptauja internetā veikta 15.jūlijā.
Respondentu skaits: 709

Ciems par 245 000 eiro

Neliela Itālijas kalnu ciema iedzīvotāji piesaistījuši uzmanību visā pasaulē, nolemjot pārdot savu apdzīvoto vietu interneta izsoļu vietnē

Pļavā aiz nelielas upītes parādās rosīga vecmāmuļa. Izrādās – Līvijai Peirai ir jau 82. Vienā rokā viņai draudīga izkapts, otrā – grozs ar nopļautu zāli. Zaļās smilgas kopā ar margrietiņām, gundegām un citām savvaļas puķēm ir paredzētas ducim trušu, ko sieviete audzē, lai vēlāk pārdotu vietējā tirdziņā.

Truši vairojoties kā negudri, diemžēl to pašu nevar teikt par cilvēkiem, kas dzīvo Kalsacio – sīkā kalnu ciemā, ko ieskauj mežs vienā no Itālijas Alpu ielejām.

«Kad es biju maza, ciems bija pilns ar cilvēkiem,» stāsta Līvija. «Bija sava skola, kuru apmeklēja 35 bērni. Nāca uz stundām arī no apkaimes sētām, izmantojot liellopu iemītās takas. Tolaik te dzīvoja ap 80 cilvēku. Tagad esam palikuši astoņi.»

Iedzīvotāju skaita krasā sarukuma dēļ daudzas Kalsacio ēkas, kas rūpīgi būvētas no akmens un guļbaļķiem, tagad stāv tukšas. Vairākus gadus palicēji centās izīrēt īpašumus atpūtnieku ģimenēm, bet tad sāka augt zemes nodoklis un citas nodevas, tāpēc tagad Līvija pieņēmusi lēmumu gandrīz visus savus īpašumus pārdot. Daža laba ēka ir pat vairākus gadsimtus veca, taču saimniece izvēlējusies 21.gadsimtam piemērotu metodi – savas 14 mājas, ko viņa mantojusi no vecākiem un vecvecākiem, onkuļiem, brālēniem un māsīcām, viņa izlikusi pārdošanā interneta izsoļu vietnē eBay.

Tiesa, Līvijai, kas pirms pieciem gadiem zaudēja vīru, paliekot kopā ar trušiem, vistām un palielu dārzu, īsta priekšstata par to, kas ir un kā darbojas eBay, aizvien nav. Pārdošanu palīdzējusi noorganizēt viņas meita Marisa Gaudino (54), kas dzīvo Turīnā. Visas 14 ēkas tiek pārdotas kopā, sākumcena – 245 000 eiro. Cenā ietilpst arī ciemu ieskaujošais mežs, vairākas ganības un pļavas. Daudzi pilsētnieki, kas dzīvo dažādās pasaules metropolēs, par šādu cenu labākajā gadījumā var atļauties dzīvokli ar vienu guļamistabu.

Pāris dienas pēc sludinājuma parādīšanās un pirmā raksta presē interese ir milzīga. Papildu informāciju prasījuši cilvēki no Lielbritānijas, Vācijas, ASV un pat Austrālijas.

Dažas mājas ir diezgan bēdīgā stāvoklī: koka sijas iebrukušas, jumta dakstiņi sašļukuši dīvainos leņķos, viscaur putekļi un zirnekļu tīkli. Taču citas ir dzīvei piemērotas un pat vēl pagājušajā vasarā tika izīrētas atpūtniekiem, lielākoties itāļiem.

Paradīzes stūrītis

Kalsacio atrodas pie vietējas nozīmes ceļa, kas stiepjas blakus Orko upei. Ieleju no abām pusēm ieskauj stāvas kalnu nogāzes. Dažās virsotnēs pat jūlija vidū redz vīdam sniega cepures. Ejot tālāk pa ieleju, var nonākt vienā no skaistākajiem dabas parkiem Eiropā – kalnu masīvā Gran Paradiso pie Francijas robežas. Tur ap vairākiem ezeriem vijas plašs kalnu pārgājienu taku tīkls.

Ziemā slēpotāji un snovbordisti var izklaidēties divos nelielos kalnu kūrortos – Locana and Carrello. Bet dabas mīļotāji un kaislīgi mednieki mežos priecājas par briežiem, mežacūkām un citām radībām. Viens no populārākajiem vietējiem ēdieniem ir kalnu kazas sautējums ar kukurūzas putru polentu. Orkas upē var makšķerēt foreles, bet daži piedzīvojumu meklētāji pat izmēģina roku zelta meklēšanā, skalojot upes nogulas. Dažam labam varētu šķist, ka esat nonācis vienā no nomaļākajām pasaules vietām, lai gan Turīnas lidosta atrodas tikai 30 minūšu brauciena attālumā.

Īpašumu pārdevēji nolēmuši neizmantot māklerus, tāpēc žurnālistu sagaida un pa ciemu izvadā vietējā kroga saimnieks – tas ir vienīgais uzņēmums ciemā un galvenā pulcēšanās vieta. «Agrāk te bija pilns ar ļaudīm. Vecie nomira, jaunie pārcēlās uz pilsētām,» saka Renato Maņin-Prino (62), skaļi elsdams ejot augšup pa ieliņu, kas izved caur nogāzē sasēdušajiem namiem. «Manai mammai te kādreiz piederēja veikals. Pircēji nāca no visas apkaimes, bet problēmas parasti radīja upe, kas regulāri aizskaloja tiltu.» Renato un septiņi pārējie iedzīvotāji savus mājokļus pārdot negrasās, jo vēlas palikt Kalsacio. Pārdos tikai tos, kuros vairs neviens nedzīvo.

Sludinājums eBay rakstīts itāļu valodā un ievietots sadaļā «Ekstravagantas lietas». Īsajā paskaidrojumā īpašums raksturots ar vārdu «lietots». Pārdošanu uzrauga UNCEM jeb Itālijas Nacionālā kalnu kopienu apvienība. Interesi jau esot izrādījuši vairāk nekā 80 potenciālo pircēju. 

Simone Oneljo (28), kas palīdz vecākiem saimniekot bārā, dzīvo tuvējā Pontas pilsētiņā. Viņa stāsta, ka ar nepacietību gaida jaunu asiņu pieplūdumu. «Tas būtu lieliski – jo vairāk cilvēku, jo labāk!»

Delibera Kataneo (60), kas kopj otru vecāko ciema iedzīvotāju, 80 gadus veco Līviju Giačīno, saka: «Ciems tagad mirst visos aspektos – to jūs paši varat redzēt visapkārt. Jaunajiem te nav darba, tāpēc viņi dodas prom.»

Atspiedusies uz spieķa, sarunā iesaistās arī Giačīno kundze. «Kad es biju maza, skola bija katrā ciemā. Bet tagad nekā,» viņa stāsta ar spēcīgu Pjemontas reģiona akcentu, kurā stipri jūtama franču valodas ietekme.

«Ielejas otrā pusē ir ciems, kur dzīvoja 80 cilvēku. Tagad palikuši trīs. Senāk nodarbojās ar lopkopību un mežkopību, bet tad daudzi emigrēja uz Ameriku, Franciju un Angliju. Kurš tad mūsdienās vēl grib būt contadino [laukstrādnieks]?»

Jāpiebilst, ka vietējai idillei ir arī savi mīnusi – ciems atrodas vairāk nekā 600 metru virs jūras līmeņa, ziemas te ir garas un aukstas. Kalsacio parasti klāj vismaz pusmetru bieza sniega sega. Nav retums, kad tā pārsniedz metru. Tā kā ciems atrodas slīpumā, tam nav piazza jeb centrālā laukuma, par kādiem iebraucēji priecājas Toskānas, Sicīlijas vai Apūlijas apdzīvotajās vietās. Arī takas starp mājām grūti nosaukt par ielām, tālab ikviens, kurš būtu gatavs ķerties pie atjaunošanas darbiem, nevarēs diez ko paļauties uz smago tehniku. 

Kalsacio tagad piesaistījusi pasaules uzmanību dīvainā eBay piedāvājuma dēļ, taču vietējie norāda – tādu pamestu vai pusizmirušu ciemu apkārt esot atliku likām. Un it visur pie īpašuma var tikt par smieklīgi zemu cenu. Jūtams, ka interese pēdējā laikā pieaug. Lielākoties tie ir briti.

«Ja eBay izsole pamodinās interesi par mūsu reģionu, tas jau pats par sevi būs ieguvums,» saka vietējās pašvaldības vadītāja Anna Bonino. «Jo problēma ir pilnīgi skaidra – ja kāds no malas neizrādīs interesi un nenopirks, mazie ciemi vienkārši izzudīs uz visiem laikiem.» Kalsacio turklāt nepavisam nav vismazāk apdzīvotais ciems. Netālu ir Boze un Vazario – abās vietās palicis pa diviem iedzīvotājiem.

Savā dārzā rokot jaunos kartupeļus un raujot nezāles, Līvija Peira prāto – iespējams, prasītie 245 tūkstoši par viņas 14 īpašumiem ir maza cena. «Man arī pašai liekas, ka tas ir lēti. Taču daži kaimiņi uzskata, ka es prasot pārāk daudz. Jebkurā gadījumā nav nekādas jēgas tās paturēt – es tās neizmantoju un negribu, lai tās pamazām pārvēršas drupās.»

Pārlaižot acis kalnu korēm un mākoņiem koši zilajās debesīs, kundze piebilst: «Es te piedzimu, un es te nomiršu. Taču, ja kādi jauni cilvēki izvēlēsies te ierasties, vienalga – vācieši, angļi vai franči, tas būs vienkārši brīnišķīgi!»