Neliela Itālijas kalnu ciema iedzīvotāji piesaistījuši uzmanību visā pasaulē, nolemjot pārdot savu apdzīvoto vietu interneta izsoļu vietnē
Pļavā aiz nelielas upītes parādās rosīga vecmāmuļa. Izrādās – Līvijai Peirai ir jau 82. Vienā rokā viņai draudīga izkapts, otrā – grozs ar nopļautu zāli. Zaļās smilgas kopā ar margrietiņām, gundegām un citām savvaļas puķēm ir paredzētas ducim trušu, ko sieviete audzē, lai vēlāk pārdotu vietējā tirdziņā.
Truši vairojoties kā negudri, diemžēl to pašu nevar teikt par cilvēkiem, kas dzīvo Kalsacio – sīkā kalnu ciemā, ko ieskauj mežs vienā no Itālijas Alpu ielejām.
«Kad es biju maza, ciems bija pilns ar cilvēkiem,» stāsta Līvija. «Bija sava skola, kuru apmeklēja 35 bērni. Nāca uz stundām arī no apkaimes sētām, izmantojot liellopu iemītās takas. Tolaik te dzīvoja ap 80 cilvēku. Tagad esam palikuši astoņi.»
Iedzīvotāju skaita krasā sarukuma dēļ daudzas Kalsacio ēkas, kas rūpīgi būvētas no akmens un guļbaļķiem, tagad stāv tukšas. Vairākus gadus palicēji centās izīrēt īpašumus atpūtnieku ģimenēm, bet tad sāka augt zemes nodoklis un citas nodevas, tāpēc tagad Līvija pieņēmusi lēmumu gandrīz visus savus īpašumus pārdot. Daža laba ēka ir pat vairākus gadsimtus veca, taču saimniece izvēlējusies 21.gadsimtam piemērotu metodi – savas 14 mājas, ko viņa mantojusi no vecākiem un vecvecākiem, onkuļiem, brālēniem un māsīcām, viņa izlikusi pārdošanā interneta izsoļu vietnē eBay.
Tiesa, Līvijai, kas pirms pieciem gadiem zaudēja vīru, paliekot kopā ar trušiem, vistām un palielu dārzu, īsta priekšstata par to, kas ir un kā darbojas eBay, aizvien nav. Pārdošanu palīdzējusi noorganizēt viņas meita Marisa Gaudino (54), kas dzīvo Turīnā. Visas 14 ēkas tiek pārdotas kopā, sākumcena – 245 000 eiro. Cenā ietilpst arī ciemu ieskaujošais mežs, vairākas ganības un pļavas. Daudzi pilsētnieki, kas dzīvo dažādās pasaules metropolēs, par šādu cenu labākajā gadījumā var atļauties dzīvokli ar vienu guļamistabu.
Pāris dienas pēc sludinājuma parādīšanās un pirmā raksta presē interese ir milzīga. Papildu informāciju prasījuši cilvēki no Lielbritānijas, Vācijas, ASV un pat Austrālijas.
Dažas mājas ir diezgan bēdīgā stāvoklī: koka sijas iebrukušas, jumta dakstiņi sašļukuši dīvainos leņķos, viscaur putekļi un zirnekļu tīkli. Taču citas ir dzīvei piemērotas un pat vēl pagājušajā vasarā tika izīrētas atpūtniekiem, lielākoties itāļiem.
Paradīzes stūrītis
Kalsacio atrodas pie vietējas nozīmes ceļa, kas stiepjas blakus Orko upei. Ieleju no abām pusēm ieskauj stāvas kalnu nogāzes. Dažās virsotnēs pat jūlija vidū redz vīdam sniega cepures. Ejot tālāk pa ieleju, var nonākt vienā no skaistākajiem dabas parkiem Eiropā – kalnu masīvā Gran Paradiso pie Francijas robežas. Tur ap vairākiem ezeriem vijas plašs kalnu pārgājienu taku tīkls.
Ziemā slēpotāji un snovbordisti var izklaidēties divos nelielos kalnu kūrortos – Locana and Carrello. Bet dabas mīļotāji un kaislīgi mednieki mežos priecājas par briežiem, mežacūkām un citām radībām. Viens no populārākajiem vietējiem ēdieniem ir kalnu kazas sautējums ar kukurūzas putru polentu. Orkas upē var makšķerēt foreles, bet daži piedzīvojumu meklētāji pat izmēģina roku zelta meklēšanā, skalojot upes nogulas. Dažam labam varētu šķist, ka esat nonācis vienā no nomaļākajām pasaules vietām, lai gan Turīnas lidosta atrodas tikai 30 minūšu brauciena attālumā.
Īpašumu pārdevēji nolēmuši neizmantot māklerus, tāpēc žurnālistu sagaida un pa ciemu izvadā vietējā kroga saimnieks – tas ir vienīgais uzņēmums ciemā un galvenā pulcēšanās vieta. «Agrāk te bija pilns ar ļaudīm. Vecie nomira, jaunie pārcēlās uz pilsētām,» saka Renato Maņin-Prino (62), skaļi elsdams ejot augšup pa ieliņu, kas izved caur nogāzē sasēdušajiem namiem. «Manai mammai te kādreiz piederēja veikals. Pircēji nāca no visas apkaimes, bet problēmas parasti radīja upe, kas regulāri aizskaloja tiltu.» Renato un septiņi pārējie iedzīvotāji savus mājokļus pārdot negrasās, jo vēlas palikt Kalsacio. Pārdos tikai tos, kuros vairs neviens nedzīvo.
Sludinājums eBay rakstīts itāļu valodā un ievietots sadaļā «Ekstravagantas lietas». Īsajā paskaidrojumā īpašums raksturots ar vārdu «lietots». Pārdošanu uzrauga UNCEM jeb Itālijas Nacionālā kalnu kopienu apvienība. Interesi jau esot izrādījuši vairāk nekā 80 potenciālo pircēju.
Simone Oneljo (28), kas palīdz vecākiem saimniekot bārā, dzīvo tuvējā Pontas pilsētiņā. Viņa stāsta, ka ar nepacietību gaida jaunu asiņu pieplūdumu. «Tas būtu lieliski – jo vairāk cilvēku, jo labāk!»
Delibera Kataneo (60), kas kopj otru vecāko ciema iedzīvotāju, 80 gadus veco Līviju Giačīno, saka: «Ciems tagad mirst visos aspektos – to jūs paši varat redzēt visapkārt. Jaunajiem te nav darba, tāpēc viņi dodas prom.»
Atspiedusies uz spieķa, sarunā iesaistās arī Giačīno kundze. «Kad es biju maza, skola bija katrā ciemā. Bet tagad nekā,» viņa stāsta ar spēcīgu Pjemontas reģiona akcentu, kurā stipri jūtama franču valodas ietekme.
«Ielejas otrā pusē ir ciems, kur dzīvoja 80 cilvēku. Tagad palikuši trīs. Senāk nodarbojās ar lopkopību un mežkopību, bet tad daudzi emigrēja uz Ameriku, Franciju un Angliju. Kurš tad mūsdienās vēl grib būt contadino [laukstrādnieks]?»
Jāpiebilst, ka vietējai idillei ir arī savi mīnusi – ciems atrodas vairāk nekā 600 metru virs jūras līmeņa, ziemas te ir garas un aukstas. Kalsacio parasti klāj vismaz pusmetru bieza sniega sega. Nav retums, kad tā pārsniedz metru. Tā kā ciems atrodas slīpumā, tam nav piazza jeb centrālā laukuma, par kādiem iebraucēji priecājas Toskānas, Sicīlijas vai Apūlijas apdzīvotajās vietās. Arī takas starp mājām grūti nosaukt par ielām, tālab ikviens, kurš būtu gatavs ķerties pie atjaunošanas darbiem, nevarēs diez ko paļauties uz smago tehniku.
Kalsacio tagad piesaistījusi pasaules uzmanību dīvainā eBay piedāvājuma dēļ, taču vietējie norāda – tādu pamestu vai pusizmirušu ciemu apkārt esot atliku likām. Un it visur pie īpašuma var tikt par smieklīgi zemu cenu. Jūtams, ka interese pēdējā laikā pieaug. Lielākoties tie ir briti.
«Ja eBay izsole pamodinās interesi par mūsu reģionu, tas jau pats par sevi būs ieguvums,» saka vietējās pašvaldības vadītāja Anna Bonino. «Jo problēma ir pilnīgi skaidra – ja kāds no malas neizrādīs interesi un nenopirks, mazie ciemi vienkārši izzudīs uz visiem laikiem.» Kalsacio turklāt nepavisam nav vismazāk apdzīvotais ciems. Netālu ir Boze un Vazario – abās vietās palicis pa diviem iedzīvotājiem.
Savā dārzā rokot jaunos kartupeļus un raujot nezāles, Līvija Peira prāto – iespējams, prasītie 245 tūkstoši par viņas 14 īpašumiem ir maza cena. «Man arī pašai liekas, ka tas ir lēti. Taču daži kaimiņi uzskata, ka es prasot pārāk daudz. Jebkurā gadījumā nav nekādas jēgas tās paturēt – es tās neizmantoju un negribu, lai tās pamazām pārvēršas drupās.»
Pārlaižot acis kalnu korēm un mākoņiem koši zilajās debesīs, kundze piebilst: «Es te piedzimu, un es te nomiršu. Taču, ja kādi jauni cilvēki izvēlēsies te ierasties, vienalga – vācieši, angļi vai franči, tas būs vienkārši brīnišķīgi!»
