Karstas dušas patieso luksusu spēj novērtēt tikai tas, kurš reiz jutis sviedriem un ugunskura dūmiem piesūkušos drēbju apskāvienu pārgājiena pēdējā dienā. Došanās pie dabas liek cilvēkam ne tikai apzināties tās skaistumu, atjaunošanās spēju un civilizācijas neskartas vietas šķīstību, bet arī paša divkājaiņa sušķību.
Lielākoties jau pirmās dienas vakarā pilsētā nopulētais tēls šķiet apsūbējis, bet ar dezodorantu, kas solījis 48 stundu noturību, sāk sacensties dabiskais aromāts, kamēr matos ierušinās visa dzīva radībiņa. Kad zem klajas debess pārlaista nakts, viss minētais strauji progresē.
Būtu jāpaiet krietni ilgam laikam savvaļā, lai cilvēks atgrieztos pie tik dabiskas spējas pašam sevi sakopt bez ārējas palīdzības, kāda piemīt dzīvniekiem, kaut vai kaķiem. Matu struktūra atjaunotos. Starp citu, pat to matu, kuru ikdienā mums it kā nemaz nav! Āda kļūtu biezāka vārda tiešā nozīmē. Un, iespējams, pat mazinātos prasības. Tomēr ar dažām dienām vai pat mēnesi no civilizācijas nošķirtā meža namiņā nepietiks, lai mazinātu pilsētnieka vēlmi pēc ierastās ķermeņa dailes.
