
Koronavīruss pakāpeniski pārstās būt pasaules galvenais ekonomiskais notikums
Jautājums par to, kas notiks ar Latvijas ekonomiku 2021. gadā, nav iedvesmojošs. Protams, būtu vērtīgi zināt, varētu precizēt dzīves plānus, taču tas nav intelektuāli interesants jautājums. Lēkt ar gumiju no augstuma varētu būt satraucoši, bet ir diezgan viegli prognozēt, kas notiks, kad saspringtās gumijas potenciālā enerģija kļūs spēcīgāka par lejup krītošā cilvēka kinētisko enerģiju — viņš tiks rauts augšā. Ļoti lielā vairākumā gadījumu tā notiek! Šobrīd daudz interesantāks ir jautājums — kāds būs 2022. gads?
Es nesaku, ka no medicīniskā skatpunkta viss ir skaidrs. Ir daudz jautājumu. Vai pietiekami daudz cilvēku vakcinēsies? Iespējams, ka no tīri ekonomiskā viedokļa tam drīz vairs nebūs lielas nozīmes. Sabiedrība nebūs ar mieru sevi mūžīgi ierobežot tāpēc, ka daļai ļaužu galvā ir putra. Šīs putras īpašniekiem būs jāsamierinās ar arvien lielākiem ierobežojumiem — aizliegumu lidot, varbūt arī citiem. Turklāt, pat ja koronavīrusa infekcijas un nāves riski nenoslīdēs līdz nullei, cilvēku uzvedība agri vai vēlu normalizēsies jebkurā gadījumā. Cilvēku ikdienā pieņemtie lēmumi rāda, ka priekšlaicīgas nāves risku samazināšana nav vienīgais apsvērums, kas nosaka viņu rīcību. Balstoties uz to, cik cilvēku vēlas papildus saņemt par bīstamu darbu, cik gatavi piemaksāt par auto drošības aprīkojumu, franču ekonomisti aprēķinājuši, ka viņu valsts iedzīvotāji savu dzīvību caurmērā tur apmēram trīs miljonu eiro vērtē. Nē, tas nav cinisku rēķinvežu mēģinājums noteikt cilvēka dzīvības cenu, viņi vienkārši ieklausījās, ko saka paši cilvēki, un pierakstīja. Kā teiktu modernās mākslas apoloģēti, ja nepatīk, neskatieties.