Kolēģes Inese Šinta un Sarmīte Strautiņa (no kreisās). Pētnieces mūža darbs gan ir ogulāji, ceriņu skaistumu viņa sauc par gaistošu. Foto — Ieva Salmane
Ziedēšana sākas! Tā jau pagājušā gadsimta vidū draugiem ziņoja selekcionārs Pēteris Upītis. Viņa ceriņu dārzā pašlaik ir sezonas kulminācija
Ir tikai astoņi darbadienas rītā, bet pie Dobeles ceriņu dārza vārtiem gaida pirmie apmeklētāji. Šodien te paredzēta liecību izsniegšana skolēniem. Pārējie viesi nāk pašplūsmā, ap pusdienlaiku veidojot garu rindu.
«Kā uz Luvru!» sasit rokas Inese Šinta. Enerģiskā kundze ievērojusi nerakstīto darbinieku ģērbšanās stilu — garderobē jābūt kaut kam lillā. Viņa vada Dobeles ceriņu tēva Pētera Upīša Dārzkopības muzeju, kas iekārtots tepat blakus, administrācijas ēkā. Tas gan viesiem šopavasar slēgts, bet starp ziedošajiem krūmiem vīd norādes ievērot divu metru distanci. Inese pilda arī gida pienākumus dārzā, tūristu grupas patlaban nedrīkst būt lielākas par 25 cilvēkiem.
