Modernie laucinieki Ruta Garklāva un Kārlis Ulmanis ar bērniem Tēdžu un Hanneki. Tēdžus vārdu mamma ieraudzīja tviterī, kur kāds bija iesūtījis tās dienas vārdu no veca luterāņu kalendāra.
Dzīve noteikti ir «garšīgāka», nekā bija - pārcēlušies uz laukiem, secina lielpilsētā uzaugušie trīsdesmitgadnieki Kārlis Ulmanis un Ruta Garklāva. Līdzīga kā viņu ābolu sulā - «sīvums, rūgtums, saldums, skābums, upeņu veselīgums»
Ražošanas vadītājs - pie sienas ābolu sulas spiestuvē ziņo plakāts ar pazīstamu seju. Kārlis Ulmanis, pirmskara Latvijas valstsvīrs. Tāds pats vārds un uzvārds ir mazās fabriciņas saimniekam. Pēc ģimenes leģendas, to 1986. gadā izvēlējies vectēvs, patriotiskais poļu izcelsmes kārsavietis Eugenijs Pavlovičs. Pats pārcēlies uz galvaspilsētu, gandrīz 30 gadus vēlāk viņš Kārļa ģimenei arī palīdzēja sarūpēt lauku māju 14 km no Vecumniekiem, nepilnas stundas braucienā no Rīgas.
«Es Kalnzemniekus saucu par dzimtas mājām,» paziņo Kārlis, stāstot, kā viņi, āgenskalnieši ar diviem bērniem, pagājušovasar pārvācās uz Zemgali un bijušajā kolhoza ciematā Gaisma sāka ražot sulu Ābolis. To pārdod tirdziņos, piegādā tējnīcai Materia un veikala Born in Latvia klientiem Rīgā.
