Gustavs Norkārklis. Foto — Ieva Salmane
Gustavs Norkārklis, kas bioloģiski apsaimnieko lielas zemes platības Preiļu pusē, pats brauc uz tirgu Rīgā. Redzēt cilvēkus rindā pie produktiem ir viņa lielākais gandarījums. Norkārklis uzskata, ka 90% veikala pārtikas ir neveselīgi našķi un ka vēja parkiem nebūtu vieta mežā
Ir augusta vidus. Lai arī debesis pelēkas, šajā dienā nelīst, un varam mierīgi izstaigāt Gustava Norkārkļa saimniecību Salenieki jeb latgaliski Salinīki. Tā atrodas gleznainā vietā uz pussalas, ko no trim pusēm ieskauj Kalupes ezera ūdeņi, aiz tiem tumšs un noslēpumains rēgojas mežs. Šī ir zeme, ko vēl Gustava vecvecvecvectēvam, muižas vagaram Matīsam Paukštem savulaik ierādīja par labu darbu muižā. Beidzoties padomju laikam, te sācis saimniekot vectēvs Staņislavs Paukšte, pēc kura nāves darbu pārņēma Gustava vecāki.
