Andis Pikāns (ar kaķi Baronu rokās), meita Patrīcija un daļa no pārējās «ģimenes» jeb komūnas, kas palīdz muižas atjaunošanā. Foto – Ieva Salmane
19. gadsimtā celtās Lantes muižas īpašnieks Andis Pikāns: «Mana aizraušanās ilgu laiku bija hokejs, bet tagad visa mana enerģija veltīta tam, lai atjaunotu muižu»
Tā sanāk, ka Lantes muižā ciemojos divreiz. Pirmo tikšanos sarunājam ceturtdienas pēcpusdienā, bet darbu dunā saimnieki par ciemiņiem aizmirsuši! Tas nekas. Muižas teritorijā, šķiet, rosība nerimst nekad. Pa atdzimušo teritoriju mani vispirms izvadā muižas komūnas dalībnieks Renārs un tad māksliniece Aija. Aizejam arī līdz upes līkumam. Vasaras karstumā Juglas upe krietni izsusējusi, taču pavasara palos te mutuļo un krāc. Ne velti Lantes lībiski nozīmējot «vilnīši».
Pati muiža — koka ēka ar akmens torni — manās acīs nedaudz atgādina baznīcu. Tā saglabājusi senatnes dvašu, taču ik uz soļa jūtams gādīgu roku pieskāriens. Atjaunotās grīdas, sienas, gaumīgais sienu krāsojums ik pa laikam liek izsaukties: «Ak!» Un kad vēl tieku pacienāta ar īpašo, tikko sviesto muižas medu… Mmm! Pētot un izpētot muižu, nemanot paiet divas stundas.
