Dūmaka

Stradiņi

lēnas nāves un pēkšņas dzīvības anklāvs
te onkoloģijas guļamrajons un orgānu transplantācijas centrs
jaundzimušo augstbūves un jaunmirušo metro
pie vārtiem tirgo lauku kūpinājumus un medu upurēšanai
te ziedus tirgo nolikšanai pie bālu dievu kājām
kas ir šīs valsts monarhi kas svētie aizgādņi
kāpēc dievnams ir aiz mūriem
un kāpēc visi pīpē
                         šī ir jautājumu valsts
un nocietinājumi nenotur atbilžu svaru
tās sīkās urdziņās rod ceļu mūru spraugās
un plūst starp bruģakmeņiem
iztvaiko ceļas augšup un baro gatves liepas

Bērnu slimnīcas spēļu laukumiņš
te koki līkst un skujas krīt tiekdamās pēc uzvaras
pār niecīgajām metāla konstrukcijām
te zīles birst un uzbriest
un izdzēš krīta klasītes un dēļu namiņus
un atmiņas par bērniem tajos
te sūnas lēni lien
par savām vēršot spraugas
kā burtu iedobītes vācu muižnieku kapos
te migla ceļas augšup no vēl neatklātiem zemzemes kambariem
un visiem redzamiem cigarešu dūmeņiem
te migla ceļas augstāk un augstāk
garām slimnīcas logiem un helikopteriem
un pievienojas mākoņiem 

Jaunākajā žurnālā

Atbraucis uz Rīgu, lai šī intervija varētu tapt klātienē, Rafaels Martins Kalvo atzīst: «Dzīve ārpus pilsētas ļauj man domāt brīvāk. Pilsētā vienmēr kaut kur jāsteidzas, bet laukos tādas steigas nav.»
Foto — Kristaps Kalns
  • Ievadsleja

Sveicināti, godājamie žurnāla lasītāji!

  • Proza

Zelta zars. IX Koku pielūgsme

Foto — Krišs Salmanis
  • Proza

Selga

Ilustrācija — Adriana Paula Kristapsone
  • Proza

Maranta

Neticamā katastrofa

  • Dzeja

Marija rāda uz karātavām

Reinis Pelle Karlsons (1993) ir dzejnieks. Publikācijas žurnālos Žoklis un Strāva, portālā Punctum u. c. Strādā pie pirmā krājuma.