Stokholmas Dizaina nedēļa ir eksporta platforma visām Baltijas jūras reģiona valstīm, arī Latvijai
Mūsdienās, kad katrs var būt dizainers un žurnālists, mēbeļu izstādes un tirgi, kur nu vēl tajos paustās domas un tendences, noveco dažu dienu laikā. Tas, visticamāk, bija viens no iemesliem, kāpēc panīkušais haļļu tirdzniecības formāts, kurā ražotāji satiekas ar pārdevējiem un dizaina jaunumi ar žurnālistiem, pirms vairākiem gadiem tika apaudzēts ar tā sauktajām dizaina nedēļām. No Milānas līdz Maskavai un pat līdz Belgradai un Maiami dizaina nedēļas ir kļuvušas par vienu no dizaina pārdošanas rīkiem, preču izstādes apaudzējot ar atvērtiem saloniem, lekcijām, meistarklasēm un konferencēm par dizaina nākotni.
Jāatzīst, ka atšķirīgā kļūst arvien mazāk, jo atkārtojas gan formāts, gan zīmoli, gan dizaineru sejas. Gandrīz vienādas ir dizaina nedēļu reportāžas blogos un arvien vienveidīgākajos dizaina žurnālos, ja tādi vispār vēl iznāk. Daudzo dizaina dienu un nedēļu sarakstā tomēr ir viena, kas ir nozīmīga Baltijas jūras reģionam, tajā skaitā Latvijai, un tā ik gadu februārī tiek rīkota Stokholmā.
Kaut ar bēbi rokās
Stokholmas Dizaina nedēļa un Stokholmas Mēbeļu un gaismas mese ir divi atšķirīgi, taču cieši saistīti Zviedrijas dizaina eksporta zīmoli. Meses halles ir pievilcīgi noformētas izstāžu un darījumu vietas, bet daudzie galeriju un atvērto studiju sarīkojumi ļauj tuvāk iepazīt dizainerus. To, ka šī ir nozīmīgākā veiksmes platforma, apzinās visi, to skaitā Zviedrijas valsts, organizējot un apmaksājot kritiķu, reportieru, redaktoru un blogeru ierašanos Stokholmā iespaidīgi kuplā skaitā.
Vēl nopietnāk pret to attiecas paši dizaineri, nenogurstoši sniedzot intervijas un rādot jaunumus – viņu karjerai mese var kļūt par nozīmīgāko pirmo soli, ko pierāda japānis Oki Sato, pazīstams arī kā Nendo. Viņš uz Stokholmu pirms desmit gadiem atbrauca tikai kā skatītājs, bet 2004.gadā kā dalībnieks meses dizaina skolu un jauno dizaineru hallē Greenhouse. 2013.gadā uzstājoties preses konferencē jau kā meses goda viesis un galvenās instalācijas dizainers, Sato atzīst, ka tieši Stokholmā iemācījies dizainu. «Iespēja ir katram,» apgalvo Sato, un viņa panākumi to apliecina. Savu pirmo līgumu jaunais japānis noslēdza ar zviedru uzņēmumu Swedese, un kopš tā laika viņa zīmols Nendo ir sadarbojies ar lielajiem mēbeļu ražotājiem Itālijā, Francijas šampanieša namiem, modes namiem un muzejiem visā pasaulē.
Lai arī ražotāji, mēģinot reaģēt uz sabiedrības nosliekšanos tradicionālu vērtību virzienā, purina arvien jaunus arhīvus un piedāvā dizaina klasiku, viena no pamanāmākajām tendencēm ir dizaineru jaunība un atšķirīgie darbības virzieni. Ar bēbi rokās mūs sagaida dizaineres no Asshoff&Brogård. Hanna un Johanna satikās dizaina skolā un tagad īrē nelielu studiju, piedāvājot neatkarīgo dizaineru pakalpojumus. Abas jaunās sievietes ir sadarbojušās ar zviedru gigantu Ikea, kuram, cik var noprast no aizkulišu sarunām, nav laba reputācija dizaineru vidū.
Hannas un Johannas biroju ir interesanti salīdzināt ar turpat Stokholmā satikto NOTE dizaineru grupu, kas, noīrējot izstāžu telpas bijušajā kvēlspuldžu rūpnīcā, cer tikt pamanīti starptautiskā kontekstā. Apvienība ir izstādījusi gan santehniku, gan apgaismes ķermeņus, gan akustiskos paneļus, gan velosipēdu statīvus, labprāt pozē kopējam foto un izteikti apliecina vēlmi tikt lielajā pasaules dizaina tirgū, kā tas izdevies ne vienam vien nu jau vidējās dizaineru paaudzes zviedram, piemēram, arhitektūras un dizaina birojam Claesson, Koivisto, Ruhne.
Mazi, bet dārgi
Akustikas paneļus kā sava jaunākā darba paraugu demonstrēja arī abas dizaineres no Asshoff&Brogård, dažādus sienu, griestu un brīvstāvošus paneļus trokšņu slāpēšanai varēja manīt arī meses hallēs.
Tikpat nozīmīgs rūpju bērns ziemeļniekiem ir gaisma – tās vienmēr ir par maz, tāpēc nozīmīga produktu grupa ir apgaismojuma līdzekļi no nelieliem LED gaismekļiem, kas iestrādāti, piemēram, galdā, līdz gaišus logus imitējošiem plafoniem. Par gaismas trūkumu savukārt neuztraucas citi jaunie dizaineri, kas uzvārdus apvienojuši zīmolā Färg&Blanche. Zviedrs Frederiks un franču un zviedru izcelsmes Emma ir pāris dzīvē un darbā un savu darbnīcu iekārtojuši pazemes garāžā bez gaismas, taču gandrīz blakus kafejnīcai, kur uzņemtas dažas ainas filmā Meitene ar pūķa tetovējumu. «Ziemā dienas ir tik īsas, ka par to, ka te neiespīd gaisma, nav vērts uztraukties,» viņi skaidro, izrādot plašās pazemes telpas.
Priekšplānā iekārtota neliela izstāde, kurā pāris demonstrē augstās modes iedvesmotu krēslu kolekciju, kas mainās no askētiskas uz greznu ar noņemamu polsterējumu atzveltnei. Viesošanās Frederika un Emmas darbnīcā ir tiešs pierādījums arvien lielākai interesei par maziem, Eiropā ar rokām radītiem produktiem ar caurskatāmu ražošanas procesu. Vienā no telpām iekārtojusies Emmas māte – francūziete un gleznotāja, bet visas pārējās platības aizņem audumu un porolona ruļļi, šujmašīnas, diegu spoles, drēbnieku galdi, galdnieka darbnīca, instrumenti, kurus fotografēt ir tikpat interesanti kā gatavos produktus. Färg&Blanche studijā labi redzama zviedru dizaina specifika – ekskluzīvas un dārgas darbaspēka izmaksas, kas sadārdzina gala produktu, un jauni starptautiskai praksei gatavi dizaineri.
Kopijas un izmaksas
Zviedri eksportē 65% no visa valstī saražotā mēbeļu apjoma, tomēr zviedru dizaina žurnāla Form redaktora priekšlasījums un dzirdētais mesē atklāj, ka arvien lielākas grūtības ir pateikt, ko šodien nozīmē Made in Sweden. Zviedrijā ir augstas ražošanas izmaksas, un gatavajiem produktiem jākonkurē ar daudzkārt lētākām importa precēm. Zviedriem solīti priekšā ir dāņu un norvēģu ražotāji, kas 2012.gadā masveidā internacionalizējušies, aktivizējot eksportu un pārnesot ražošanu uz Austrumeiropu, tajā skaitā Baltijas valstīm, lai samazinātu izmaksas. Pagājušais gads ir bijis visgrūtākais Somijai, jo tā ir vienīgā ziemeļvalsts, kurā ir eiro un kuras dizainu ietekmējis vispārīgais eirozonas pesimisms.
Cits, bet ne mazāk nozīmīgs rūpju sektors ir dizaina kopēšana – tās ātrumi un apmēri ir tik milzīgi, ka ražotāju un dizaineru izdevumu sarakstā būtisku daļu veido intelektuālā īpašuma aizsardzība. Mesē kā atgādinājums un, iespējams, arī reāls instruments darbojas ētikas padome, kuras galvenais uzdevums ir raudzīties, lai ražotāju stendos neparādās kopijas.
Ir, protams, pozitīvas un optimistiskas tendences, piemēram, izrāvies līdz šim grūtais mēbeļu tirgus internetā. Skandināvijā ir arī konkurētspējīgas dizaina augstskolas, kas nebeidz pilnveidot un paplašināt starptautiskas izglītības programmas, piesaistot ievērojamu ārvalstu studentu skaitu, tajā skaitā no Āzijas. Šajā kontekstā viena no interesantākajām meses ekspozīcijām ir zem Greenhouse jumta apvienotā Skandināvijas Dizaina skolu un jauno dizaineru skate, kurā regulāri piedalās arī Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), kas platformu izmanto, lai slēgtu studentu apmaiņas līgumus ar skandināvu universitātēm, kā arī veidotu citu veidu sakarus pasniedzēju un studentu mobilitātei.
Par krēsliem un novecošanu
Vēl Stokholmas Dizaina nedēļā piedalās arī Latvijas ražotāji, kuru vidū jāizceļ pagaidām vienīgais Red Dot Award ieguvējs Latvijā – uzņēmums Riga Chair. Līdzās godalgotajai taburetei Bloom uzņēmums Stokholmā izrādīja arī jaunos krēsliņus Creatures vismazākajiem – ezīti, lauviņu un citus mīļus dzīvniekus bērndārzniekiem. Uzņēmuma vadītājs un galvenais dizainers Aldis Circenis atzīst, ka kontaktu ziņā mese ir bijusi daudzkārt pārāka nekā citugad, interese bijusi par visām trim stendā prezentētajām mēbeļu grupām, to skaitā par konferenču un zāļu mēbelēm, kas atgādina, cik būtiski trauslajā ekonomikas un mainīgo tendenču situācijā ir sadalīt riskus.
Kā kontrasts zviedru jaunībai un gatavībai ziedoties dizainera karjerai, cerot atkārtot skandināvu dizaina leģendu veiksmi, ir dažas mēbeļu grupas, kas nefigurē oficiālajā ekskursiju programmā un, visticamāk, neiekļūs arī stila blogos. Mīksts klubkrēsls – ratiņkrēsls – un pusdienu krēsls kā saskaņotas ēdamistabas iekārtas elements uz riteņiem. Lūk, par šādām cienīgām vecumdienām jāsāk domāt laikus, un dizaineriem, ņemot vērā Eiropas novecošanu, tas ir plašs un pagaidām vēl neapgūts lauks. Iespējams, tieši šī ir nākamā lielākā tendence pēc gastronomijas, kas joprojām, zirgu gaļas skandāla stiprināta, visus vieno domās un dizainā ar un ap ēdienu.
Atgriežoties lidostā ar vienu no labākajiem ekspresvilcieniem Eiropā, kas savieno pilsētas centru ar lidostu, neatstāj domas, ka par zviedru dizainu varētu uzrakstīt, neizkāpjot no Arlanda Express. Tik līgans tranzīts no lidmašīnas sēdekļa līdz viesnīcas gultai, neizejot no bezmaksas bezvadu interneta zonas, ir tieši tas, kas ir Baltijas jūras reģiona dizaina spēks, tāpat kā apkārtnes ainavā redzamais – baltā gaisma, priedes koksne un rāms pamatīgums.
Autore Stokholmas Dizaina nedēļu apmeklēja kā Zviedrijas Ārlietu ministrijas un Zviedrijas vēstniecības Latvijā viesis
