Latviešu stāsti 2020. Divvientulībā ar suni

  • Aleksis Grigorjevs
  • 01.04.2020
  • IR
Pastaigā gar pilnīgi tukšu jūras krastu. Mašīnas, kas pa retam pabrauc garām, visbiežāk pieder vietējai policijai, kura skatās, vai aizliegums bez vajadzības atstāt mājas tiek stingri ievērots. Staigāt ar suni drīkst tikai viens cilvēks no ģimenes, un runā, ka suni var pat izīrēt pastaigām.
Foto no privātā arhīva

Pastaigā gar pilnīgi tukšu jūras krastu. Mašīnas, kas pa retam pabrauc garām, visbiežāk pieder vietējai policijai, kura skatās, vai aizliegums bez vajadzības atstāt mājas tiek stingri ievērots. Staigāt ar suni drīkst tikai viens cilvēks no ģimenes, un runā, ka suni var pat izīrēt pastaigām. Foto no privātā arhīva

Dažādās pasaules valstīs dzīvojoši latvieši stāsta par situāciju un noskaņojumu viņu pašreizējās dzīves vietās

 Foto - 

Aleksis Grigorjevs
Vinarosā Spānijā

Kā tev tur iet, tajā Spānijā? Radi, draugi, paziņas un pat kaimiņi no Rīgas, Ventspils un Skultes zvana un jautā. Lai atbildētu, man jāpadomā.

Nevar noliegt, ka dzīve šeit ir kā paradīzes dārzā ar zilizaļo jūru, palmām un frēziju ziediem, kas līdzinās mūsu sniegpulkstenītēm, tikai ir lielāki, daudzveidīgāki, tādi kā dāsnāki. Dzied melnie strazdi (tāpat kā jūnijā Latvijā), dūdo dūjas, un spāņu valodā laikam nav vārda «slapjdraņķis». Saule un mēness izskatās lielāki, un zvaigznes rādās spožākas nekā Latvijā. Bet nu šajā paradīzē ir ieviesusies nedrošība, tās harmonija ir apdraudēta.

Jaunākajā žurnālā