ASV 3. novembra Kongresa vēlēšanās demokrāti sarīkojuši īstu zilo cunami. Republikāņi zaudējuši kontroli pār abām Kongresa palātām, bet Donalds Tramps piedzīvojis graujošu sakāvi. Pat republikāņu citadeles balsojušas par demokrātiem.
Nu un tad?
Tramps joprojām sēž Baltajā namā, taču viņa vara ir pamatīgi sašķobījusies. Demokrātu rokās nonāk Kongress, kas var bloķēt prezidenta ieceres un sākt izmeklēšanas. Republikāņiem pienācis laiks izlemt — glābt Trampu vai pašiem savu ādu.
Kāda ir priekšvēsture?
Trampa karam ar Irānu vēlētāji izrakstījuši politisku rēķinu. Degvielas cenas aug, dzīve kļūst dārgāka, bet prezidents lielās ar saviem zelta rotājumiem un miljardu darījumiem. Aptaujās par galveno problēmu pirmo reizi kļuvusi korupcija.
Vēlētājiem apnikusi arī nežēlīgā deportāciju politika un elektrības cenas sadārdzinošie mākslīgā intelekta datu centri. Republikāņu kandidātus Tramps bieži izraudzījās pēc viena kritērija — cik padevīgi viņi prezidentam. Rezultāts? Pat republikāņu vēlētājiem tas izrādījies par daudz.
Kas ir pats svarīgākais?
Demokrāti ieguvuši vismaz 54 no 100 vietām Senātā un 253 vietas Pārstāvju palātā, kur vairākums vēl var pieaugt. Demokrātu gubernatori tagad vada 29 štatus.
Īsts politiskais zemestrīces epicentrs ir Teksasa, kur demokrāti uzvarējuši visās nozīmīgākajās štata līmeņa vēlēšanās. Kanzasā ievēlēts pirmais demokrātu senators kopš 1932. gada.
Īpaši sāpīgs trieciens Trampam ir jauno vīriešu izvēle — 61% vēlētāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem atbalstījuši demokrātus. Pat Īlona Maska vēlēšanām iztērētie 444 miljoni dolāru nav palīdzējuši. Lielākā daļa naudas aizgājusi zaudētājiem.
Kas vēl jāzina?
Tramps vēlēšanu sakāvi nav apstrīdējis — zilais cunami bijis pārāk pārliecinošs. Taču, kamēr Amerika apspriež rezultātus, prezidents izrāda Baltā nama jauno svinību zāli un rūpējas, lai nākamie prezidenti nenoplēstu viņa zeltījumus Ovālajā kabinetā. Prioritātes skaidras!
Tikmēr demokrāti piedzīvo paaudžu maiņu. Par jaunām zvaigznēm kļuvuši 37 gadus vecais teksasietis Džeimss Talariko un 39 gadus vecais Džordžijas senators Džons Osofs.
Vēl paradokss — Tramps, kurš karoja pret daudzveidību, kļuvis par iemeslu vēlētājiem izvēlēties reti daudzveidīgu politiķu paaudzi: pirmo musulmani Senātā, pirmo melnādaino gubernatori un Latīņamerikas izcelsmes štatu vadītājus Teksasā un Kalifornijā.
Kas tālāk?
Vai šis ir MAGA gals? Tramps vēl nav zaudējis prezidenta pilnvaras, taču viņa politiskais spēks strauji dilst. Republikāņi, domājot par nākamajām vēlēšanām, diez vai gribēs pieķēdēties grimstošajam Titānikam.
Demokrāti var sākt izmeklēšanas un impīčmenta procedūras. Taču pastāv arī konstitucionālas krīzes risks, ja Tramps sāks ignorēt Kongresa lēmumus.
Ārpolitikā aina ir sarežģītāka. Tramps joprojām var pieņemt bīstamus lēmumus, tostarp attiecībās ar Irānu un Putinu. Izraēlai draud atbalsta mazināšanās Vašingtonā, savukārt Ukrainai un Baltijas valstīm demokrātu kontrolētais Kongress sola skaļākas atbalsta balsis.
Galvenais jautājums — vai Tramps, sajutis savu vājumu, atkāpsies vai mēģinās pierādīt spēku ar kādu jaunu avantūru?
Teksts tapis pēc raidieraksta Ārskats 6. novembra ieraksta Demokrātu uzvaras cunami vēlēšanās ASV. Polijas prezidents bloķē tiesnešu apstiprināšanu. Ukrainā bažas par progresu ceļā uz ES.
Raidierakstu klausies šeit vai populārākajās straumēšanas platformās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
