Ilustrācija — Krišs Salmanis
Valdība slepeni plāno airBaltic obligāciju iegādi, lai izbeigtu daudzās bijušo īpašnieku sashēmotās tiesvedības pret valsti
Nacionālā aviokompānija airBaltic trīs gadu laikā pārvērstusies līdz nepazīšanai. No tukša karkasa, kas prezidenta un līdzīpašnieka Bertolta Flika vadībā atradās uz maksātnespējas sliekšņa, - par pelnošu uzņēmumu, kas var atļauties algot vadītāju Martinu Gausu par gandrīz miljonu eiro gadā. Tas viss, pateicoties valsts atbalstam 2011.gadā, pilnībā pārņemot uzņēmumu un ieguldot tajā vairāk nekā 80 miljonus eiro. Tagad nodokļu maksātājiem var nākties vēlreiz atvērt maku. Par ko un kam šoreiz valdība plāno maksāt?
Obligācijas par 20 miljoniem
Šoreiz par airBaltic obligācijām 20 miljonu eiro nominālvērtībā, kas pēc nedaudzām nedēļām 1.jūlijā tiks konvertētas aviokompānijas kapitāldaļās. Tas faktiski nozīmē, ka to īpašniekiem piederēs 16,11% uzņēmuma daļu. Obligācijas emitētas 2010.gada aprīlī. Tās sākotnēji piederēja Flika uzņēmumam Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS), kas bija airBaltic mazākuma akcionārs, taču, pirms valsts 2011.gadā pārņēma aviokompāniju, šīs obligācijas neskaidros apstākļos nonāca trešo personu rokās, lai gan akcionāru vienošanās šādu iespēju liedza. «Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem BAS nebija tādu tiesību [nodot obligācijas citām personām],» atkārtoti apliecina Satiksmes ministrijas vasts sekretāra vietniece Džineta Innusa, atgādinot, ka par to arī patlaban turpinās virkne tiesvedību starp valsti un bijušajiem airBaltic īpašniekiem vai tiem saistītajām personām.
