Matemātiski aina šobrīd izskatās bēdīga — lai arī ABLV bankā pietiek naudas norēķiniem ar visiem kreditoriem, kopš pašlikvidācijas sākšanas šī nauda vairāk ir iesaldēta nekā izmaksāta kreditoriem. Foto — Shutterstock
Pirms trim gadiem Latviju satricināja ASV finanšu uzrauga FinCEN paziņojums par ABLV bankas iesaisti naudas atmazgāšanā, un drīz vien trešā lielākā kredītiestāde izlēma pašlikvidēties. Kāpēc likvidācija virzās tik gausi, un kā likumsargiem sokas ar gandrīz 200 kriminālprocesu izmeklēšanu, skaidro žurnāls Ir.
Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa teic, ka kavēšanās pēdējā laikā bijusi tieši bankas likvidatoru pusē, turklāt bijuši gadījumi, kas vedina domāt par neatbilstošu darbu.
Cik lielā mērā izdevies gūt apstiprinājumu FinCEN smagajām aizdomām? Znotiņa atbild — daļēji tām nav izdevies atrast pierādījumus. Piemēram, ziņojumā minēto Latvijas amatpersonu korumpēšanas faktu naudas plūsmas pārbaudēs vienkārši nav iespējams konstatēt. «Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu,» saka Znotiņa.
