Latvijā kopš 2010. gada ir izbūvēti meža ceļi 3552 km garumā. Šīs platības joprojām oficilāli skaitās mežs, lai gan to vietā nekādas jaunaudzes vairs netiks veidotas. Foto — Lauris Aizupietis.
Vairāk nekā pusei (64%) melnā stārķa ligzdu tuvumā skan motorzāģi un meža tehnika. Ornitologs Māris Strazds satraucies — ja saimnieciskā darbība mežos būs vēl aktīvāka, melnā stārķa pēc pāris paaudzēm Latvijā vairs nebūs. Ceturtdien žurnāls Ir pēta, kas notiek Latvijas mežos un kāpēc trauksmi par jaunajiem koku ciršanas noteikumiem ceļ ne tikai ornitologi.
Lai saprastu, kādu ietekmi uz dabu atstās Zemkopības ministrijas virzītie likumgrozījumi, ministrija sabiedrībai nav palīdzējusi - tā nav sagādājusi izvērtējumu. Arī dabas skaitīšana turpināsies vēl vismaz gadu, tāpēc vienīgais, pēc kā spriest par mežu stāvokli Latvijā, ir jaunākais ziņojums Eiropas Komisijai par biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā. Tāds top ik pa sešiem gadiem, pēdējais — 2019. gadā. Katrā valstī to veido pēc sarežģītas shēmas, kurā jāfiksē biotopi un sugas. Stāvokli mežos Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Sandra Ikauniece Ir iztulko īsi: «Nelabvēlīgs, slikts stāvoklis.» Pusē mežu situācija novērtēta kā «nepietiekami» labvēlīga dzīvotņu aizsardzībai, 40% — kā slikta. Tas attiecas gan uz valsts, gan uz privātajiem mežiem.
