
Atis Ķeniņš (28.07.1874.—9.03.1961.) dzīves spēku un ideju plaukumā. Rīga, 1908. gads. Foto — Jānis Rieksts, Latvijas Nacionālā arhīva krājums
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 5
Plašs un daudzpusīgs bija dzejnieka, publicista, politiķa, sabiedriskā darbinieka, skolotāja, jurista, redaktora un tulkotāja Ata Ķeniņa (28.07.1874.—9.03.1961.) interešu un darbības loks. Viņa 150 gadu jubilejā kā pirmā prātā nāk pamatīgā skolas ēka Tērbatas ielā 15/17, kuru Ķeniņš savulaik iegādājās un kurā atradās viņa dibinātā un vadītā ģimnāzija. Turpat kopā ar Augustu Saulieti un Jani Rozentālu viņš izveidoja apgādu Zalktis, kas izdeva arī paša pirmo dzejoļu krājumu Potrimpa zemē (1914).
Nenoliedzami, viņš turēja roku uz laikmeta pulsa, nereti steidzot tam pa priekšu. Pats būdams astoņu bērnu tēvs, iniciēja un aktīvi līdzdarbojās latviešu tautas izglītības un kultūras dzīves pilnveidē. 1905. gada revolūcijā aicināja uz izglītības demokratizāciju, pieprasīja atjaunot skolās latviešu valodu, kā arī atļāvās izteikties par nacionālās autonomijas iespējamību, aicināja latviešus stiprināt tautas kultūru un vienotību.