Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. LETA/Edijs Palēns
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) parakstījusi vēstuli Nobela prēmijas komitejai, rosinot 2025. gada Miera prēmiju piešķirt ASV prezidentam Donaldam Trampam. Mieriņas komentāri Ir liecina, ka šis solis nav saskaņots ar pārējiem Latvijas ārpolitikas īstenotājiem.
Ir rīcībā nonākusi Nobela komitejai adresēta vēstule, kurā līdzās ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkera Maika Džonsona un Izraēlas Kneseta spīkera Amira Ohana parakstiem redzams Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Mieriņas paraksts. Uz dokumenta nav datuma, taču Mieriņa otrdien apstiprināja Ir, ka šādu vēstuli pirmdien, 19. janvārī tiešām parakstījusi. Viņa atsaukusies uz Izraēlas un ASV parlamentu vadītāju aicinājumu, kas adresēts daudzu valstu parlamentu vadītājiem.
Sākotnēji Mieriņa skaidroja, ka tikai «izmēģinājusi» parakstu uz šī dokumenta un plāno jautājumu piektdien apspriest «lielajā piecniekā» ar pārējiem Latvijas ārpolitikas īstenotājiem — Valsts prezidentu, premjerministri, ārlietu ministri un Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju. Vienlaikus Mieriņa uzsvēra, ka tas esot viņas «personīgais lēmums», jo aicinājums adresēts viņai.
Tomēr pēc pāris stundām Mieriņa Ir apstiprināja, ka viņas parakstītā vēstule jau otrdien ir nosūtīta Izraēlas parlamenta spīkeram. Šo soli viņa esot neformāli pārrunājusi ar Ārlietu komisijas vadītāju Ināru Mūrnieci (NA) un viņas ārlietu padomnieks «ir sazinājies ar visiem». Mieriņa norāda, ka ar premjerministri Eviku Siliņu (JV) tas nav viennozīmīgi saskaņots. «Ir skaidrs, ka būs pretēji viedokļi. Es zinu, ka [ārlietu ministre] Bražes kundze ir kritiska, bet tas ir viņas skatījums.» Spīkere min, ka Izraēla šo vēstuli nosūtījusi arī Ukrainai. Mieriņa sazinājusies ar Ukrainas Augstākās radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku, kurš vēl domās, vai pievienoties aicinājumam.
Vēstulē ļoti glaimojošā veidā slavēts Donalds Tramps un aicināts piesķirt viņam Miera prēmiju. «Pirmo reizi mūsdienu vēsturē dažādu pasaules valstu parlamentu vadītāji ir apvienojušies, lai vienā balsī nominētu īpašu līderi, kura miera centieni ir izmainījuši pasauli: godājamo Donaldu Trampu, 45. un 47. ASV prezidentu,» teikts dokumentā. Autori uzskata, ka savā pilnvaru laikā Tramps bijis «miera čempions, nesatricināms savā apņēmībā veicināt dialogu, atbalstot diplomātiju un demonstrējot principiālu līderību uz pasaules skatuves.»
Vēstules parakstīšana iekrīt tieši laikā, kad ASV prezidenta Trampa draudi par Grenlandes pārņemšanu radījuši milzīgu spriedzi transatlantiskajās attiecībās un valstu līderi cenšas atrast veidus, kā aizstāvēt Eiropas intereses un saglabāt NATO vienotību. Turklāt Tramps nedēļas nogalē nosūtīja ziņu Norvēģijas premjerministram Jūnasam Gārem Stērem, kurā saistīja vēlmi anektēt Grenlandi ar faktu, ka Norvēģijas Nobela komiteja viņam pērn nav piešķīrusi Miera prēmiju. Savukārt Trampa mēģinājumi vienoties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un ASV atbalsta mazināšana Ukrainai nav nākuši par labu Ukrainas izredzēm panākt taisnīgu un ilgstošu mieru.
Tikmēr vēstulē slavēts Trampa līdzšinējais veikums un konkrēti uzskaitīti astoņi sasniegumi: 20 punktu miera plāns Gazai, Ābrahama vienošanās, uguns pārtraukšana starp Indiju un Pakistānu, miera vienošanās starp Taizemi un Kambodžu, Kongo un Ruandas samierināšana, Azerbaidžānas un Armēnijas miers, ekonomisko attiecību normalizēšana starp Serbiju un Kosovu, spriedzes mazināšana start Ēģipti un Etiopiju. Vēstulē daudzināta Trampa «īpašā līderība un neparastā drosme, stājoties pretī ilgstošiem konfliktiem ar vīziju, radošumu un apņēmību.» Autori pauž pārliecību, ka «neviens cilvēks nav paveicis vairāk miera veicināšanai 2025. gadā kā prezidents Tramps», reti kurš visā vēstures gaitā esot izdarījis vairāk par viņu miera veicināšanai, tāpēc «neviens nav vairāk pelnījis šo godu».
Mieriņa skaidroja Ir, ka «Trampa rīcība ir devusi reālus ieguldījumus gan Izraēlas drošībā, gan Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanā». Tāpēc viņa uzskata, ka ASV prezidents par pērnā gada panākumiem pelnījis Miera prēmiju. «Tieši Trampa spiediena rezultātā Eiropa beidzot ir sapratusi, ka drošība ir mūsu pašu atbildība,» viņa turpina, «nevar noliegt, ka tieši pateicoties ASV un Trampam Ukrainas armija pašlaik ir spējīga cīnīties – gan ar izlūkošanas informāciju, gan militāro atbalstu.»
Par Trampa izdarīto spiedienu un Grenlandes aneksijas draudiem Mieriņa norāda, ka «te ir runa par Arktikas drošību, nevis teritoriālām ambīcijām». Viņasprāt, «ASV rīcība neiziet ārpus drošības loģikas – Arktika šobrīd ir stratēģiski izšķirošs reģions». Viņa uzsver, ka «šādus jautājumus nevar risināt ar skaļiem paziņojumiem, bet ar vēsu prātu un diplomātiju».
Ir lūdza pārējo ārpolitikas īstenotāju komentārus par šo Mieriņas soli un publicēs atbildes, tiklīdz tās saņemsim.
