Krievijas armijas zvērības Bučā un Irpiņā nav nekas jauns
Rīgā šonedēļ saulains, pavasarīgs laiks, bet Doneckā līst. Un tas ir labi. Jo dziļāki Donbasa dubļi, jo pamatīgāk tajos iestigs Krievijas tanki. Bet par spīti zilajām debesīm aiz loga, Rīgā grūti atbrīvoties no sajūtas, ka brienam pāri staignam laukam, kuram nav redzams ne gals, ne mala. Karš Ukrainā turpinās, un turpinām saņemt šaušalīgas ziņas par Krievijas armijas pastrādātajiem noziegumiem. Taču, kā šīs nedēļas žurnālā stāsta ukraiņu žurnālists Staņislavs Asejevs, kurš vairāk nekā divus gadus atradās tā dēvētās «Doneckas Tautas republikas» gūstā, Bučā un Irpiņā piedzīvotais ir faktiski tikai turpinājums tām šausmām, kuras jau kopš 2014. gada piemeklējušas Krievijas atbalstīto separātistu sagrābtās teritorijas Ukrainas austrumos.
