Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 1
2. janvāris, Sārnate
Kamēr kaķis spēlējas un vīrs izgājis uzvilkt rīta cigareti, varētu veikt pirmo ierakstu publiskajā dienasgrāmatā, varētu arī ko padarīt — izmēģināt jauno tušas otu. No Spotify skan Rigoleto. Pēc Vecgada koncerta Liepājā Ofenbaha liegās melodijas turpina žūžot galvā. Vispār muzikālie piedzīvojumi ir visjaudīgākie un ar visilgāko pēcgaršu.
4. janvāris, Sārnate
Gatavoju frikadeļu zupu. Vakar bija Elsberga1 dzimšanas diena un Silvija Brice savā FB ierakstīja viņa populāro dzejas rindu «Rūgts ir ne tikai…». Komentāros kāds piebildis, ka šī dziesma skanēja Klāva bērēs. Arī tur biju, ar Edi Liniņu. Stingām februāra drēgnumā, Akuratere dziedāja.
Vēl atceros, ka Irēna Auziņa2 mums, jauno autoru semināra dalībniekiem, atkārtoja Elsberga vārdus (kad, Klāvam sēžot pie tulkošanas darbiem, viņa uzkopusi dzīvokli): «Vai tev nav neviena labāka darba, ko darīt, kā staigāt ar slotu?» Aptuveni tā. Ilgus gadus man tie likās brīnumviedi vārdi, bet nu jau kādu laiku domāju, ka tīra istaba vai garšīga zupa arī ir garīga substance.
